Krievijas jēlnaftas rekordeksports slēpj degvielas krīzi

Ukrainas dronu triecieni izsituši no ierindas vairāk nekā piektdaļu Krievijas naftas pārstrādes jaudas, un degvielas trūkums skar 55 no 83 Krievijas reģioniem. Vienlaikus jēlnaftas iekraušana Krievijas rietumu ostās jūnijā tuvojas rekordam — aptuveni 2,7–2,8 milj. barelu dienā. No valsts izplūst vairāk naftas, kamēr Krievijas iedzīvotāji stāv rindās pēc benzīna.

Tas nav paradokss, ja skatās uz pārstrādes ķēdi. Rafinerija paņem jēlnaftu un pārvērš to ikdienā lietojamā degvielā — benzīnā, dīzeļdegvielā, aviācijas degvielā. Ukraina nemēģina apturēt Krievijas spēju izsūknēt jēlnaftu no zemes. Tā grauj Krievijas spēju pārvērst šo jēlnaftu lietojamā produktā. Jēlnafta, ko vairs nevar pārstrādāt pašā Krievijā, tiek virzīta uz eksporta termināļiem, tāpēc jūras pārvadājumi pieaug pat brīdī, kad degvielas uzpildes stacijās sāk trūkt benzīna (Tagesspiegel).

Maskavas rafinerija rāda problēmas mērogu. 2024. gadā tā pārstrādāja aptuveni 11,6 milj. tonnu jēlnaftas, bet tagad uz vairākiem mēnešiem ir apturēta (Focus). Kad no tirgus izkrīt viena liela rūpnīca, vienlaikus pazūd gan benzīns, gan dīzeļdegviela. Benzīna ražošana Krievijā nokritusies līdz aptuveni 90 000 tonnu dienā, kas ir apmēram par ceturtdaļu mazāk nekā jūnija dienas vidējais rādītājs. Pasliktinās arī tā degvielas kvalitāte, ko Krievija vēl spēj saražot. Polijas avoti ziņo par ārkārtas pāreju no Euro 5 uz Euro 3 degvielas standartu, tātad uz netīrāku degvielu ar augstāku sēra saturu, jo augstāka standarta ražošana vairs nespēj nosegt pieprasījumu (Business Insider Polska, Money.pl).

Kas maksā Krievijas iekšienē

Pirmie izmaksas izjūt patērētāji un lauksaimnieki. Krimā 21. jūnijā apturēta degvielas pārdošana privātpersonām. Irkutskā varas iestādes ieviesa litru limitus uz vienu transportlīdzekli, aizliedza degvielas iegādi kannās un priekšroku deva neatliekamajiem dienestiem un lauksaimniecībai (Devdiscourse/Reuters). Vladimirs Putins atzina, ka pirms ražas novākšanas jānodrošina degvielas pieejamība (Rzeczpospolita). Tatarstānas lauksaimniecības ministrs zemniekiem ieteica turēt rezerves desmit dienām līdz divām nedēļām (The Moscow Times).

Spiediens uz budžetu ir taustāms. Krievija maksā rafinerijām subsīdijas, tā sauktos „dempfera” maksājumus, lai noturētu iekšzemes degvielas cenas. Maijā vien tie pieauga līdz 204 mljrd. rubļu. Subsīdiju rēķins aug brīdī, kad budžeta telpa sarūk: naftas un gāzes ieņēmumi janvārī–maijā bija par 30 % mazāki nekā pirms gada, bet federālais deficīts sasniedza 6,0 trilj. rubļu (KSE Chartbook). Rafineriju bojājumi arī maina eksporta struktūru — mazāk dīzeļdegvielas un benzīna, kas maksā vairāk, jo pārstrāde pievieno vērtību, un vairāk jēlnaftas, kas par barelu ienes mazāk.

Krievijas armija trūkumu, visticamāk, izjutīs pēdējā, jo militārie patērētāji saņem prioritāti. Polijas analītiķi brīdina, ka apgalvojumi par tūlītēju degvielas badu frontē pagaidām ir hipotēze, nevis pierādīts fakts (Onet).

Eiropai problēma ir politiska, nevis degvielas uzpildes stacijās

Eiropas autovadītājiem tiešā cenu ietekme pagaidām izskatās ierobežota. Lielākas Krievijas jēlnaftas plūsmas pasaules tirgos var pat nedaudz pazemināt globālās naftas cenas (Tagesschau). Eiropas Savienībai īstā problēma ir sankciju politikas iekšienē.

Bulgārijas vienīgā lielā rafinerija — ar „Lukoil” saistītā „Neftohim” rūpnīca Burgasā — nodrošina aptuveni 60 % valsts degvielas. Sofija šo atkarību izmanto sarunās par ES 21. sankciju paketi, kas pastiprinātu ierobežojumus ar Krieviju saistītām īpašumtiesībām. Bulgārijas ārlietu ministrs šo nostāju raksturoja kā „iebildumus”, nevis formālu veto, tomēr enerģētikas arguments jau ietekmē sarunu dinamiku (BNR News, Euronews).

Ungārijas atkarība nav tikai loģistiska, tā ir arī ienesīga. Tās pārstrādātājs MOL pērk Krievijas „Urals” jēlnaftu ar atlaidi, bet gatavos produktus cenu ziņā piesaista globālajam „Brent” etalonam, paturot starpību. Budapešta uz šo starpību ir uzbūvējusi virspeļņas nodokli (24.hu). Stingrākas sankcijas, kas samazinātu „Urals” atlaidi, noņemtu gan MOL peļņas daļu, gan valdības nodokļu bāzi.

KSE lēš, ka aprīlī vien 192 ēnu flotes tankkuģi pārvadāja Krievijas jēlnaftu vai naftas produktus. Ukrainas triecieni un ES sankcijas skar vienu un to pašu naftas ķēdi, tikai dažādos punktos. Triecieni rada fizisku deficītu Krievijas iekšienē. Sankcijas mēģina ierobežot ieņēmumus, ko Krievija gūst no tā, ko vēl spēj eksportēt. Taču, kamēr dalībvalstis strīdas par sauszemes rafineriju atkarību un ēnu tankkuģi turpina brīvi kustēties pa jūru, neviens no abiem instrumentiem nestrādā pilnā spēkā.