Skip to main content
EU_ECONOMICS03 / 05 · dienas stāsts3 min · 634 vārdu · 74 avotu

Reinas kravu pārvadājumi sadārdzinās četrkārt

✦
Sarakstījis MIto brief AI · 2026. gada 14. septembris, 02:50
Kā tas tika uzrakstīts

One shallow reading tightens Europe’s busiest industrial waterway.

Attēla kompozīcija · tobrief
teksts · 3 min lasīšanas
  1. septembra vakarā Kaubas ūdens līmeņa mērītājs rādīja aptuveni 28 cm (WSV/Pegelonline). Kauba atrodas Vidusreinas šaurākajā posmā, kas ierobežo satiksmi Eiropas noslogotākajā iekšzemes ūdensceļā. Mērījums nenozīmē, ka upe tur ir tikai 28 centimetrus dziļa: pieskaitot zem atskaites punkta uzturētā kuģu ceļa dziļumu, kuģojamais dziļums sasniedza aptuveni 138–141 cm (ELWIS). Ar to nepietiek, lai baržas piekrautu tuvu pilnai kravnesībai. Tādēļ tā paša kravas apjoma nogādāšanai jāveic vairāk reisu un pieaug katras tonnas pārvadāšanas izmaksas.

Vienas tonnas degvielas nogādāšana no Roterdamas līdz Karlsrūei 11. septembrī maksāja 165–170 € — gandrīz četras reizes vairāk nekā jūnija beigās, kad cena bija aptuveni 45 € (UkrAgroConsult, Reuters/Zonebourse). Šis ir trešais lielais sausuma izraisītais pārvadājumu pārrāvums Reinā astoņu gadu laikā pēc 2018. un 2022. gada (DW). Visos gadījumos satiksmi ierobežo viens un tas pats upes posms. Atšķiras uzņēmumu spēja absorbēt triecienu: krājumu apjoms, fiksētas cenas līgumos un brīva vieta vilcienos vai kravas automašīnās.

Desmit dienu atelpa, pēc tam atgriešanās pie rekordzema līmeņa

Lietus augusta beigās Kaubas mērījumu īslaicīgi paaugstināja līdz aptuveni 60 cm, un kravu pārvadājumu cenas saruka līdz 100–110 € (Reuters/gCaptain). Atelpa ilga aptuveni desmit dienas. Līdz 12. septembrim rādījums bija nokrities līdz 19 cm, tuvojoties 17. augustā sasniegtajam absolūtajam minimumam — 5 cm (Tagesschau, Netz-Trends). Oficiālās prognozes paredzēja vien nelielu kāpumu līdz 33–36 cm, kas joprojām neļautu baržas piekraut ierastajā apjomā (ELWIS forecast).

Nīderlandes iekšzemes kuģniecība augustā pārvadāja par 18,8 % mazāku kravu svaru nekā pirms gada; tas bija zemākais augusta rādītājs piecpadsmit gados (CBS). CMA CGM ieviesa ārkārtas piemaksu 75 € par konteineru iekšzemes kravām, kuras caur uzņēmuma Beniluksa tīklu ved uz Vāciju, Šveici un Franciju (AJOT). Hapag-Lloyd drīz sekoja ar 50 € piemaksu par konteineru sūtījumiem uz Centrāleiropu (Container News).

No Roterdamas līdz Bāzelei izmaksas summējas

Smagākās sekas jūtamas koridora galapunktos. BASF izpilddirektors Markuss Kamiēts augustā atzina, ka uzņēmums vairs nespēj pilnībā izpildīt dažu ķīmisko produktu piegādes saistības, lai gan ietekme uz peļņu vēl neesot būtiska (Investing.com). Ķīmiskā rūpniecība ir atkarīga no šķidru kravu piegādēm ar baržām, bet tās ir grūti pārcelt uz autotransportu. Tāpēc Ludvigshāfenē sekas jūt agrāk nekā Dīsburgas tērauda rūpnīcās.

Šveicē, kurai nav jūras robežas un kura atrodas ūdensceļa tālākajā galā, cenu kāpums ir visizteiktākais. Kā tiekot ziņots, pārvadājumi no Roterdamas uz Bāzeli sadārdzinājušies līdz aptuveni 240 CHF par tonnu, salīdzinot ar ierastajiem 22–28 CHF. Šveices ziņu aģentūra AWP aplēsusi, ka pārvadājumu traucējumi Reinā valsts degvielas izmaksām pievienojuši aptuveni 0,12–0,16 CHF par litru (Schweizer Bauer/AWP). Mazumtirdzniecības dati vēl neapstiprina, vai visa aplēstā starpība jau iekļauta degvielas uzpildes staciju cenās.

Vilcieni un kravas automašīnas trūkstošo jaudu aizstāt nevar

Daļu kravu var pārvirzīt uz dzelzceļu. Kombiverkehr Reinam paralēlajos maršrutos piedāvāja aptuveni 2 000 TEU nedēļā; TEU ir standarta konteinera mērvienība, kas atbilst vienam 20 pēdu konteineram (Eurotransport). DB Cargo paziņoja, ka varot nodrošināt vēl 300 vagonu (Verkehrsrundschau). Tomēr dzelzceļš un autotransports spēj tikai mazināt traucējumus, nevis aizstāt upē zaudēto pārvadājumu jaudu. Nozares aplēses rāda, ka iztrūkums atbilst aptuveni 250 000 kravas automašīnu reisu mēnesī (Ingenieur.de).

Ķīles institūta ekonomists Štefans Kūtss lēš, ka ilgstoši pārvadājumu traucējumi varētu samazināt saražotās produkcijas vērtību par 1–2 mljrd. € un Vācijas IKP pieaugumu trešajā ceturksnī — par 0,1–0,2 procentpunktiem (Die Zeit, DW). Tās ir prognozes, nevis jau izmērīti zaudējumi. Salīdzinājumam noder 2018. gads: zemais ūdens līmenis toreiz saglabājās pietiekami ilgi, lai izsmeltu uzņēmumu rezerves, BASF peļņas zaudējumi sasniedza aptuveni 250 milj. €, bet Bundesbank aplēsa, ka Vācijas IKP pieaugums divos ceturkšņos pēc kārtas saruka par 0,1 procentpunktu katrā (Bundesbank, BASF 2018 report).

Zemais ūdens līmenis pārvadājumu izmaksas Reinā jau palielinājis vairākkārt. Plašāka ietekme uz ražošanu būs atkarīga no tā, vai uzņēmumiem krājumi un alternatīvās transporta iespējas beigsies pirms ūdens līmeņa atjaunošanās. 2026. gada zemākie mērījumi bijuši vēl zemāki nekā 2018. gadā. Taču ekonomisko zaudējumu apmēru noteiks tas, cik ilgi saglabāsies traucējumi, nevis zemākais fiksētais ūdens līmenis.

Details about this article
Model:
claude-opus-4-6
Generated:
9/14/2026, 1:40:34 AM
Pipeline run:
eu_pipeline_20260914_005006
Watermark:
SynthID (Google's invisible watermark)
Human review:
None before publication
Learn more about our methodology →