Rhine frakts sasniedz €215

Degvielas liellaiva, kas šonedēļ devās no Roterdamas uz Strasbūru, ierasto vairāk nekā 1 500 tonnu vietā paņēma tikai ap 350 tonnām benzīna (DHNet/AFP). Mazāk nekā ceturtdaļu no jaudas, lai gan upe formāli nav slēgta. Kapteinis izlēma braukt. Ekonomika šo lēmumu viņa vietā jau bija pieņēmusi.

Līdz ceturtdienai aptuveni trešdaļai Elzasas degvielas uzpildes staciju trūka vismaz viena degvielas veida (TF1). Plašākā Grandestas reģionā piegādes grūtības ziņoja ap 14 % staciju, liecina Francijas degvielas cenu uzraudzības portāla dati (prix-carburants.gouv.fr). Deficīts nav vispārējs, bet skar konkrētus produktus. Tas parāda, kā Francijas austrumi saņem degvielu: SP95 un SP98 benzīns pārsvarā pienāk pa Reinu ar liellaivām, savukārt dīzeļdegviela biežāk nonāk pa cauruļvadiem. Barēnas-Reinas prefektūra šo sadalījumu apstiprinājusi (DHNet/AFP). Tāpēc Elzasā trūkst benzīna, kamēr dīzeļdegviela vēl ir pieejama.

Viens mērlīmenis, visa baseina problēma

Degviela Francijas austrumiem parasti sāk ceļu Amsterdamas, Roterdamas un Antverpenes apkaimē — tirgotāju valodā ARA mezglā. No turienes liellaivas to ved augšup pa Reinu uz Vāciju, Šveici un Franciju. Šaurākais posms ir Kauba Reinzemē-Pfalcā. Piektdienas vakarā ūdens līmeņa rādītājs tur bija 6 cm, un prognozes paredzēja kritumu līdz 5 cm sestdien (Tagesschau, n-tv). Šis rādītājs nav faktiskais upes dziļums, bet atskaites līmenis, ko pārvadātāji izmanto kā praktisku mērauklu. Seši centimetri joprojām nozīmē ap 130 cm kuģojamā kanāla dziļumu. Taču Vācijas iekšzemes kuģniecības asociācija viencipara Kaubas rādījumus uzskata par robežu, pie kuras nepārtraukta komerciāla satiksme faktiski vairs nav iespējama.

Sekas ir tiešas: kuģis, kas paredzēts 1 200 tonnām, caur Kaubu varēja vest tikai 180 tonnas (Argus). Kravu apjomi pa Reinu uz Roterdamu un no tās bija vairāk nekā 10 % zem normas, bet kuģi tika piekrauti tikai līdz 30–35 % ierasto 70 % vietā (WNL). Lobitā, kur Reina ieplūst Nīderlandē, ūdens caurtece nokritās līdz 614 kubikmetriem sekundē, zem iepriekšējā 1947. gada rekorda (DutchNews).

Tūlītējās kravu pārvadājumu likmes ARA–Karlsrūes maršrutā sasniedza rekordu — 215 € par tonnu, salīdzinot ar aptuveni 45 € jūnija beigās (Argus). Taču pārvadājumu bija tik maz, ka cena vairāk rāda izmisumu nekā reāli pieejamu jaudu.

Dzelzceļš un autoceļi upi neaizstāj

Strasbūras-Reišštetes noliktavu termināļi daļu piegāžu pārvirza no liellaivām uz dzelzceļa cisternām (DNA). Taču mērogu atšķirība ir liela. Viena 3 000 tonnu iekšzemes kravas liellaiva aizstāj aptuveni 150 kravas automašīnas (ingenieur.de). Trans.info, atsaucoties uz nozares aplēsēm, ziņoja, ka trūkstošā transporta jauda ir 50–75 %, jeb ap 250 000 kravas automašīnu reisu mēnesī (trans.info).

Vācija atcēla svētdienu kravas auto kustības ierobežojumus, lai atbrīvotu vairāk ceļu jaudas. Taču svētdienu izņēmumi nerada papildu šoferus un neatceļ ES atpūtas laika noteikumus. Arī dzelzceļš nav neierobežots: Kuehne+Nagel brīdināja, ka remontdarbi starp Troisdoŗfu un Vīsbādeni vienlaikus traucē šī koridora dzelzceļa tīklu (Kuehne+Nagel).

Kas maksā par ūdeni, kura nav

Francijas autobraucēji augustā saskaras ar tukšiem degvielas sūkņiem. Vācijas rūpniecībai jātiek galā ar neizpildāmām piegādes saistībām: BASF izsludināja nepārvaramas varas apstākļus vairākās produktu līnijās no Ludvigshāfenes kompleksa — juridisku paziņojumu, ka ārkārtēji apstākļi liedz normālas piegādes (Breakbulk, Insurance Journal). Beļģijā flāmu būvuzņēmumiem, kam vajadzīgas Reinas smiltis, tagad viena un tā pati krava jāved ar liellaivu četros reisos, maksājot piemaksas 8 €/t par smiltīm un 17 €/t par granti (GVA). Nīderlandes liellaivu operatori paliek starp augošām piemaksām un krītošiem ieņēmumiem no nepilni piekrautiem reisiem (Scheepvaartkrant).

Luksemburgā degvielas cenas šonedēļ pieauga — dīzeļdegvielai par 10,6 centiem līdz 1,904 €/l, SP95 par 7 centiem. Taču neviens avots šo kāpumu nesaistīja ar Reinu, un par deficītu netika ziņots (Chronicle, RTL Today). Luksemburga degvielas cenas nosaka pēc nedēļas grafika; šie izskatās pēc ierastiem pielāgojumiem, nevis Reinas krīzes pārneses.

Reina netika slēgta. Vispirms sabruka komerciālā pārvadājumu jauda. Dzelzceļš, autoceļi un noliktavas daļu trieciena uzņem, taču ar daudzkārt lielākām izmaksām un tikai daļu no ierastā apjoma. Kamēr ūdens līmenis Reinā necelsies, Francijas austrumi degvielas drošību pirks ar vairāk transportlīdzekļiem, vairāk reisiem un mazāku paredzamību.