Rumānija padziļina Donavu atomenerģijai

Abi Rumānijas Černavodes atomelektrostacijas reaktori kopš augusta vidus ir apturēti, un valdība tagad fiziski pārveido Donavas gultni, lai tos varētu iedarbināt no jauna. Strādnieki zem ūdens spridzina iežus un palielina ūdens izplūdi no krātuvēm, lai pietiekamu plūsmu novirzītu uz stacijas dzesēšanas ūdens ņemšanas vietu. Rēķins par 1,4 GW lētas un stabilas jaudas aizvietošanu, kas parasti strādā dienu un nakti, tagad nonāk pie importētājiem, rūpniecības patērētājiem un elektroenerģijas tirgiem visā reģionā (World Nuclear Association).

Kā upe aptur reaktoru

Černavode nodrošina aptuveni piektdaļu Rumānijas elektroenerģijas (World Nuclear Association). Stacija darbojas pēc parasta kodolenerģijas principa: reaktors pārvērš ūdeni tvaikā, tvaiks griež turbīnas, bet Donavas ūdens pēc tam atdzesē tvaiku atpakaļ ūdenī, lai cikls varētu turpināties. Ja upes līmenis nokrīt pārāk zemu ieplūdes sūkņiem, stacija vairs neražo elektrību. Drošības problēma tā nav. Trūkst dzesēšanas ūdens.

Pirmais energobloks tika apturēts 28. jūlijā. Otrais sekoja 13. augustā, kad Donavas caurplūdums pie Bazijašas bija nokrities līdz aptuveni 1 350 m³/s, apmēram trešdaļai no parastā augusta vidējā līmeņa (Agerpres, Digi24). „Nuclearelectrica” pārstāvis Romeo Uržans BBC sacīja, ka desmit dienu laikā darbības atsākšanu negaidot (BBC). Rumānijas mediji 21. augustā ziņoja, ka stacijas darbības atjaunošana pirms septembra izskatoties maz ticama (Recorder).

Iepriekšējie ārkārtas darbi, tostarp zemūdens spridzināšana un ar akmeņiem piekrautas baržas, deva aptuveni 8 cm papildu ūdens līmeņa un vēl deviņas darba dienas otrajam energoblokam, pirms arī tas bija jāaptur (HotNews). 22. augustā Rumānijas ārkārtas situāciju komiteja apstiprināja jaunu pasākumu kārtu: papildu padziļināšanu un papildu ūdens izplūdi no Oltas ūdenskrātuvēm ar 50 m³/s piecu dienu garumā (Agerpres, News.ro). Katrs šāds izlaidums aizņemas ūdeni, kas citādi kalpotu apūdeņošanai vai hidroenerģijai lejtecē. Rumānija pērk laiku ar infrastruktūras rezervēm, nevis atrisina sausuma problēmu.

Kas maksā par trūkstošo jaudu

Elektrība nepazuda. Tas nenozīmē, ka aizvietojošā jauda bija lēta. Pirmajā vakarā bez kodolenerģijas imports pīķa stundā sedza aptuveni 1 839 MW jeb 27,4 % no patēriņa (Curs de Guvernare). Nākamās dienas tirgū OPCOM biržā, kur elektrību pērk piegādei nākamajā dienā, cenas 13. augusta vakara pīķī pārsniedza 1 700 leju/MWh (Gândul). Lai mazinātu atkarību no importa, Rumānija no jauna iedarbināja aptuveni 300 MW ogļu energobloku Rovinaros (Romania Insider).

„Nuclearelectrica” atsaucās uz nepārvaramu varu, proti, juridisku argumentu, ka ārkārtējs notikums liedz izpildīt līgumsaistības, un brīdināja klientus, ka piegādes saistības varētu netikt izpildītas (ZF). Nākamais riska slānis gulstas uz lielajiem rūpniecības patērētājiem: Rumānijas ārkārtas regulējums vajadzības gadījumā ļauj ierobežot rūpniecības pieprasījumu un apturēt eksportu (Balkan Green Energy News).

Ieguvēji ir tie, kam ir elektrība pārdošanai. Bulgārijas un Ungārijas tirgotāji pieteica 3 500–4 000 MW pārrobežu pārvades jaudas, proti, tiesības pārvietot elektrību caur starpsavienojumiem, laikā, kad Rumānijas un Ungārijas kodolenerģijas ražošana samazinājās. Tas uz laiku padarīja Bulgārijas Kozlodujas AES par vienu no vērtīgākajiem ražotājiem reģionā (Mediapool). 17. augustā reģiona nākamās dienas cenas svārstījās no 153 €/MWh Grieķijā līdz 173 €/MWh Rumānijā un aptuveni 184 €/MWh Ungārijā (Newmoney).

Tas pats sausums, citas robežas

Ungārijas Pakšas AES rāda to pašu fiziku. MVM sāka samazināt jaudu 27. jūlijā, kad Donavas līmeņa mērītājs sasniedza -106 cm; līdz 2. augustam darbojās tikai viens no astoņiem turboģeneratoriem (MVM Paks, MVM Paks). Ungārijas ikdienas neto importa rēķins pieauga no aptuveni 0,6 mljrd. forintu jūlija beigās līdz gandrīz 4 mljrd. forintu augusta sākumā (Telex/G7). Francijā „Le Monde” EDF datu analīzē secināja, ka vides ierobežojumu dēļ nepieejamā kodolenerģijas jauda 16. augustā sasniedza 12,8 GW (Le Monde).

Katra valsts atrada apvedceļu: gultnes padziļināšanu, ogļu staciju iedarbināšanu, ūdenskrātuvju izlaidumus, importu. Rumānijas ogļu bloka atgriešana darbā nonāk pretrunā ar ES Atveseļošanas fonda saistībām slēgt tās pašas stacijas; Bukareste jau ir informējusi Eiropas Komisiju, ka vēlas šo slēgšanu atlikt (HotNews). Eiropas Komisijas Elektroenerģijas koordinācijas grupa paziņoja, ka plašākā sistēma saglabājas stabila (European Commission). Eiropas tīkls šādu klimata triecienu spēj absorbēt, taču par to jāmaksā ar dārgāku importu, oglēm, gāzi un ierobežotu starpsavienojumu jaudu. Katrs pagaidu risinājums izmanto kāda cita ūdenskrātuvi, ogļu kvotu vai eksporta pārpalikumu.