Rumānija svītro 87 piemaksas ES naudas dēļ

Rumānijas jaunais valsts sektora atalgojuma likums, kas publicēts šodien, atceļ 87 no 151 piemaksu kategorijas valsts darbiniekiem, bet pārējām nosaka griestus 20 % apmērā no pamatalgas (Digi24). Parlamentam tas jāpieņem līdz 1. jūlijam, lai atbloķētu vairāk nekā 700 milj. € no Atveseļošanas un noturības mehānisma — ES pēcpandēmijas fonda, kurā katrs maksājums ir piesaistīts konkrētām reformu saistībām. Arodbiedrības, maģistrāti un tiesu darbinieki mobilizējas pret likumu. Vismaz četrās citās dalībvalstīs redzama tā pati sadursme starp iekšpolitisku pretestību un ES nosacījumiem. Tām visām ir viens termiņš: 31. augusts, juridiski cieta robeža, pēc kuras Eiropas Komisijai automātiski jāsamazina neizlietotais ANM finansējums.

Valdības grib, valstis pretojas

Rumānijas valdošajai koalīcijai balsu parlamentā pietiek. Taču policijas arodbiedrības sola „ar visiem likumīgajiem līdzekļiem bloķēt ieviešanu”. Maģistrāti apgalvo, ka reforma viņu algas samazinātu aptuveni par 11 %, tādējādi skarot tiesu neatkarību. Bukarestes tiesa jau uzdevusi valdībai izmaksāt tiesnešiem algu parādus, paredzot dienas sodu par neizpildi (Romania Insider).

Budapeštā šķērslis atrodas pašā valstī. Ungārijas jaunā valdība Pētera Maģara vadībā grib reformēt sistēmu, bet Viktora Orbāna laikā izveidotās institūcijas pretojas. Tiesu sistēmā joprojām strādā iepriekšējā režīma iecelti cilvēki. Universitāšu fondi, caur kuriem tika pārvietoti valsts aktīvi, ir nostiprinājušies. Lai Ungārija varētu saņemt kaut daļu no 10,4 mljrd. € piešķīruma, Maģaram jāizpilda 27 tiesiskuma „superatskaites punkti” par tiesu neatkarību, korupcijas apkarošanu un publisko iepirkumu caurskatāmību. Līdz šim nav izmaksāts neviens eiro (Portfolio, Euobserver).

Ja Rumānija un Ungārija cenšas izpildīt nosacījumus, Portugāle klusāk pārraksta noteikumus, ar kuriem pārbauda to ievērošanu. Lisabona, kas jau saņēmusi lielu daļu sava piešķīruma, ierosinājusi likumu, kas Valsts revīzijas tiesas pārbaudes slieksni paaugstinātu no 750 000 € līdz 10 milj. €. Tas nozīmētu, ka lielākā daļa publisko līgumu vairs netiktu pārbaudīti pirms parakstīšanas. Tiesas priekšsēdētājs brīdinājis, ka šādi veidojas „zonas bez uzraudzības” miljardu eiro vērtībā gadā. Institūcija, kurai jārevidē ES naudas izlietojums, tiek vājināta, lai naudu varētu iztērēt ātrāk.

Attiecībā uz Slovākiju Eiropas Parlaments novilka asāku robežu. 20. maijā tas ar 347 balsīm pret 165 aicināja Eiropas Komisiju apsvērt Slovākijas līdzekļu iesaldēšanu, atsaucoties uz likvidētām korupcijas apkarošanas institūcijām un aizdomām par krāpšanu ar lauku attīstības finansējumu (European Parliament, Denník N). Rezolūcijai nav juridiska spēka, bet tā pieņemta dažas dienas pēc tam, kad Eiropas Komisija jau bija samazinājusi Slovākijas piešķīrumu pēc OLAF, ES krāpšanas apkarošanas biroja, izmeklēšanas.

Polijas precedents

Polija karājas pār visiem četriem gadījumiem. 2024. gada februārī Eiropas Komisija atbloķēja Varšavai 137 mljrd. € pēc Donalda Tuska valdības nākšanas pie varas, lai gan tiesu reformas likumi vēl nebija pieņemti. Pietika ar „rīcības plānu” (European Papers). Divus gadus vēlāk Polijas prezidents Karols Navrockis ir uzlicis veto galvenajiem tiesu sistēmas likumprojektiem. Tiesneši atbloķēšanu apstrīdējuši Eiropas Savienības Tiesā, kur ģenerāladvokāts jau apšaubījis, vai atskaites punkti bijuši pietiekami. Tā ir pirmā nopietnā juridiskā pārbaude tam, cik plaša rīcības brīvība Eiropas Komisijai ir ANM ietvaros.

Kurš lemj, kad termiņš pienāk

ANM Eiropas Komisijai dod gandrīz pilnīgu rīcības brīvību vērtēt, vai reforma „apmierinoši izpilda” attiecīgo atskaites punktu. Iekšpolitiskajiem spēlētājiem — arodbiedrībām, tiesām, profesionālajām asociācijām — nav formāla kanāla, kā šo vērtējumu apstrīdēt (Verfassungsblog). Neviens ANM atskaites punkts līdz šim nav formāli noraidīts.

Rumānijas arodbiedrības juridiski nevar apturēt atalgojuma likumu. Ungārijas mantotās institūcijas var nepaspēt mainīties pietiekami ātri. Portugāle iztukšo institūcijas, kurām jāuzrauga ES naudas izlietojums. Slovākija noraida parlamentāro spiedienu. Polija jau parādīja, ka politiski draudzīga valdība var saņemt miljardus, balstoties uz solījumiem. 31. augusts parādīs, vai ES nosacījumi ir saistošs mehānisms vai kārtējais termiņš, ap kuru iespējams sarunāt izņēmumus.