Rumānijai jāglābj ES miljardi

Rumānijas parlamentam līdz 31. augustam jāpieņem seši reformu likumprojekti. Ja tas nenotiks, Eiropas Komisija var iesaldēt atlikušo Rumānijas finansējuma daļu no Atveseļošanas un noturības mehānisma jeb RRF — ES pandēmijas laika programmas, kurā dalībvalstis saņem grantus un aizdevumus apmaiņā pret pārbaudāmām reformām. Galīgais termiņš attiecas uz visām ES valstīm, taču Rumānijas risks ir īpašs: politiski smagākās reformas atliktas uz beigām.

Nauda par pierādījumiem

RRF darbojas kā līgums par rezultātu. Regula 2021/241 paredz, ka Komisija var apturēt daļu maksājuma vai visu maksājumu, ja solītie atskaites punkti ir „nepilnīgi vai neapmierinoši”. Valsts likumi šajā sistēmā ir pierādījums, nevis formalitāte. Ja parlaments likumu izmaina tā, ka tas vairs neatbilst ar Briseli saskaņotajam saturam, atskaites punktu var neatzīt par izpildītu.

Divi no sešiem likumprojektiem jau 1. jūlijā Senātā izgāzās ar trīs balsu starpību. Pagaidu premjerministrs Ilje Boložans 15. jūlijā brīdināja, ka arī pieņemtiem likumiem jāsaņem Komisijas apstiprinājums. Likuma pieņemšana ir tikai pirmais solis. Naudu nodrošina tas, vai pieņemta pareizā likuma versija.

Seši likumprojekti skar valsts sektora atalgojumu, integritātes noteikumus ANI jeb Rumānijas pretkorupcijas aģentūrā, pilsētplānošanu, dekarbonizāciju, civildienesta karjeras sistēmu un nodokļu iekasēšanas stimulus (Romania Insider, RRI). Katrs no tiem kādam rada izmaksas. Valsts sektorā strādājošajiem jārēķinās ar atalgojuma pārkārtošanu. Amatpersonām — ar stingrāku interešu konflikta kontroli. Enerģētikas uzņēmumiem — ar dekarbonizācijas prasībām.

Kas piekāpjas, un kam vajadzīga nauda

Tie, kam jāuzņemas reformu izmaksas, nav tās pašvaldības un iestādes, kas gaida finansējumu. Vairāk nekā 5 300 līgumi vietējām skolām, slimnīcām un pašvaldību infrastruktūrai ir atkarīgi no turpmākiem RRF maksājumiem. Attīstības ministrs Čeke Atila projektu termiņus pagarināja līdz 30. augustam, vienlaikus brīdinot, ka vēl viena pagarinājuma nebūs. Rumānija jau ir saņēmusi 2,25 mljrd. € ceturto maksājumu, kas izmaksāts 23. jūnijā. Atlikusī daļa pilnībā atkarīga no parlamenta nākamajiem lēmumiem.

PSD, lielākā koalīcijas partija, strādā ar arodbiedrībām pie grozījumiem, lai mīkstinātu atalgojuma likumu. Iekšpolitikā tam ir loģika: arodbiedrību uzdevums ir aizstāvēt valsts sektorā strādājošos. Taču katrs grozījums, kas maina Rumānijas Briselei apsolīto reformu saturu, palielina risku, ka Komisija likumu noraidīs tieši tā, kā brīdināja Boložans.

Ja granti tiks zaudēti, Rumānija šo robu nevarēs vienkārši aizņemties tirgū. Valsts jau ir pārmērīga budžeta deficīta procedūrā — ES uzraudzības procesā pret valdībām, kuru tēriņi pārsniedz fiskālos limitus. Brisele no Rumānijas prasa samazināt budžeta deficītu. Papildu aizņemšanās padziļinātu tieši to problēmu, kuru ES liek novērst.

Komisija vienā lēmumā var gan maksāt, gan aizturēt

Spānijas piemērs rāda, kā šis mehānisms darbojas praksē. Komisija apstiprināja Spānijas sesto maksājumu 7,021 mljrd. € bruto apmērā, atbrīvoja iepriekš aizturētos 302 milj. €, bet 537 milj. € paturēja apturētus par trim neizpildītiem mērķiem. Nosacījumu sistēma nav „visu vai neko” režīms. Komisija vienā lēmumā var samaksāt par pārbaudītām reformām un aizturēt naudu par nepabeigtām.

RRF pirmajos gados Rumānija tika galā ar mazāk strīdīgajiem soļiem: iepirkumiem, investīciju izlietojumu, projektu sākšanu. Politiskās izmaksas nesošās reformas palika beigām. Rumānijas problēma vairs nav atrast projektus ES naudai. Tai ātri jāpierāda, ka koalīcija spēj pieņemt reformas, neizrediģējot no tām solījumus, par kuriem Brisele maksā.