Rumānijai jāaizstāv integritātes likums

Eiropas Komisija pieprasījusi Rumānijai paskaidrot, kā strīdīga norma jaunajā integritātes likumā sader ar trim ES tiesību principiem: vai valsts nesoda par pagātnes rīcību ar atpakaļejošu spēku, vai sankcija ir samērīga ar pārkāpumu un vai amatpersonas varēja paredzēt šādas sekas. Pieprasījumu 2. septembrī nosūtīja Komisijas Tiesiskuma ģenerāldirektorāts; Bukarestei atbilde jāsniedz divu nedēļu laikā (RFI, Digi24).

Komisija ar šo soli pārcēlusi normu no iekšpolitiskas cīņas uz ES maksājuma izvērtējumu. Rumānijas atbilde tieši ietekmēs sestā un pēdējā maksājuma pieprasījuma vērtēšanu Atveseļošanas un noturības mehānismā — ES pēcpandēmijas fondā, no kura valdībām maksā tikai pēc iepriekš saskaņotu reformu izpildes.

Reforma, kas kļuva par politisku cīņu

Rumānijas parlaments Likumu 180/2026 pieņēma 26. augustā, trīs dienas pirms stingrā termiņa atveseļošanas plāna starpposma mērķu izpildei (Europa FM). Likums ciešāk sasaista ANI — Rumānijas integritātes uzrauga, kas pārbauda amatpersonu mantisko stāvokli un interešu konfliktus — galīgo atzinumu ar amata zaudēšanu. Šī daļa risina reālu robu: ANI bija identificējusi amatpersonas, kurām bija galīgi konstatēts interešu konflikts, bet kuras palika amatā, jo vecais regulējums liedza tām ieņemt tikai nākamos amatus, nevis pabeigt pašreizējo mandātu (Juridice, Stiripesurse).

Par strīda kodolu kļuva tā dēvētais Frica grozījums. Tas jauno mandāta izbeigšanas kārtību attiecina arī uz pagātni: amatpersonas, par kurām galīgais atzinums pieņemts pirms likuma spēkā stāšanās, zaudē amatu 30 dienas pēc likuma spēkā stāšanās (Agerpres). ANI norāda, ka norma tagad attiecas uz 55 amatpersonām, tostarp 10 mēriem (Agerpres). Politiskais nosaukums radies no redzamākā gadījuma: Timišoaras mēra un partijas USR līdera Dominika Frica, kurš dzimis Vācijā un kura interešu konflikta lietā Rumānijas Augstā tiesa jūnijā atstāja spēkā ANI atzinumu (HotNews).

Rumānijas Konstitucionālā tiesa normu ar atpakaļvērstu iedarbību atzina par atbilstošu konstitūcijai. Tās pamatojums: likums nemainot vērtējumu par sākotnējo rīcību un nekriminalizējot to ar atpakaļejošu spēku, bet nosakot, kas turpmāk notiek ar personu, par kuru pārkāpums jau galīgi konstatēts (Gandul). Prezidents Nikusors Dans pēc tam likumu izsludināja, publiski sakot, ka grozījumam nepiekrīt, bet nevēlas apdraudēt atveseļošanas fonda naudu (Agerpres, Sintact).

No kurienes nāk spiediens

Divu Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji — Eiropas Tautas partijas prezidents Manfrēds Vēbers un “Renew” vadītāja Valerija Aijē — aicināja Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu šo normu vērtēt kā ES tiesību jautājumu. Viņu arguments: tā pārkāpj līgumos nostiprinātās ES pilsoņu tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās jebkurā dalībvalstī (Agerpres, FAZ). Komisijas atbilde palika procesuāla: likumu vērtēs kā daļu no pēdējā maksājuma pieprasījuma, kas gaidāms šomēnes (ActMedia, G4Media).

Naudas jautājums

Virsrakstos izskanējuši apgalvojumi, ka Frica grozījuma dēļ apdraudēti 770 milj. €. Skaitlis ir reāls, bet piesaiste šai normai — neprecīza. Pagaidu premjerministrs Ilije Boložans zaudējumu sasaistīja ar atalgojuma likuma reformu, ko parlaments nepaspēja pieņemt līdz 31. augusta termiņam (HotNews). Summa attiecas uz visu Rumānijas pēdējo granta maksājumu vairākos starpposma mērķos, nevis uz vienu normu (EU Perspectives). Šajā izpētē netika atrasts publisks Komisijas dokuments, kas šo summu piesaistītu tieši integritātes reformai.

Tomēr integritātes likums Rumānijai var maksāt naudu. Saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma noteikumiem Brisele var aizturēt attiecīgo pēdējā maksājuma daļu, ja secina, ka likums neizpilda reformu, kuru tam bija jānoslēdz (Regula 2021/241). Rumānijas divu nedēļu atbilde kļūs par pierādījumu kopumu, pēc kura Komisijai jālemj, vai integritātes starpposma mērķis ir izpildīts. Komisija tagad vērtē ne tikai to, vai likums pieņemts laikā, bet arī to, ko tas faktiski dara.