Rumānija notriec dronus, Lietuva zaudē pēdas

Rumānijas iznīcinātāji F-16 sestdien plkst. 17:43 pacēlās no Borčas aviobāzes un dažas minūtes pēc dronu ielidošanas Rumānijas gaisa telpā abus notrieca (MApN, Reuters). Nākamajā rītā NATO iznīcinātāji virs Lietuvas miglā pazaudēja neidentificētu objektu; vēlāk iespējamā drona atlūzas sabojāja privātu automašīnu (15min). Rumānija zina, kur mērķus notrieca, taču vēl nezina, kas tos palaida. Lietuva un Polija nav vienisprātis par to, no kurienes objekts atlidoja.

Kā jau rakstījām ziņā par dronu notriekšanu, Rumānija rīkojās, pirms drauds sasniedza tās gaisa telpu (To Brief). Pirmais drons Rumānijas gaisa telpā ielidoja plkst. 17:59. Abus dronus Rumānijas iznīcinātāji notrieca virs Rumānijas teritoriālajiem ūdeņiem pie Sulinas ostas — plkst. 18:01 un 18:05 (MApN, MApN update). Rumānijas radari izsekoja mērķus virs Melnās jūras, un Rumānijas lidmašīnas tos notrieca.

Ko Bukareste ir atklājusi un ko vēl ne

Aizsardzības ministrija mērķus raksturo kā reaktīvo dzinēju uzbrukuma dronus no Geran saimes — tādus izmanto Krievija. Jaunajā paziņojumā nav minēta palaišanas vieta, operators, paredzētais mērķis vai pilna lidojuma trajektorija (MApN update). Nevienā no abiem ministrijas paziņojumiem nav publicēti radara dati vai atlūzu ekspertīzes rezultāti, kas ļautu ārpus valdības pārbaudīt šos secinājumus.

Pagaidu aizsardzības ministrs Radu Miruca svētdien pieļāva, ka droni varētu būt jaunāka Geran-4 modifikācija (Agerpres). Viņš to teica publiski, taču rakstiskajos paziņojumos šādas informācijas nav. Pat ja modeļa nosaukums ir precīzs, tas raksturo ieroci, nevis atklāj, kas to palaidis.

Lietuvā pazūd radara kontakts

Svētdien plkst. 06:15 NATO iznīcinātājiem Šauļos deva pavēli pacelties, lai identificētu ziemeļu virzienā lidojošu objektu. Pēc Lietuvas radara datiem, objekts, šķiet, bija ielidojis no Polijas (LRT). Tās bija Itālijas Eurofighter lidmašīnas, kas pildīja NATO patruļas uzdevumu (Reuters). Iznīcinātāji objektu sasniedza, taču nespēja to identificēt.

Aizsardzības ministrs Roberts Kauns sacīja, ka radars objektu izsekojis, bet migla neļāva pilotiem to saskatīt. Lai izvērtētu apdraudējumu, pilotiem objekts bija jāredz (LRT). Pēc tam radara atzīme pazuda. Ap plkst. 07:28 policija saņēma ziņu par kaut ko nokritušu Juodžionys apkārtnē, Pasvales rajonā. Atlūzas sabojāja automašīnu; cietušo nebija (15min).

Varšava apgalvo, ka tās radari nav apstiprinājuši objekta ielidošanu no Polijas, un neviena valdība savus radara datus nav publiskojusi (Onet/PAP). Tādējādi divām kaimiņvalstīm un NATO sabiedrotajām ir atšķirīgi skaidrojumi par vienu lidojumu. Sabiedrībai nav datu, ar kuriem tos salīdzināt.

Kauns vēlāk pieļāva, ka atrastās atlūzas ir no Ukrainas drona FP-1, kas izmantots triecienā Sanktpēterburgai. Kijiva atvainojās un skaidroja, ka Krievijas elektroniskā karadarbība — signālu traucēšana, kas var novirzīt dronus no kursa — esot varējusi novirzīt Ukrainas dronus (Ukrainska Pravda). Tas ir oficiāls skaidrojums, nevis ekspertīzē iegūts pierādījums. Tas varētu izskaidrot, kā Ukrainas drons nonāca Lietuvā, bet neatklāj, no kuras puses objekts ielidoja.

Kāda informācija vēl jāsniedz katrai galvaspilsētai

Abi incidenti notika vienā dienā NATO austrumu pierobežā un ES gaisa telpā. Rumānijā valsts radari un iznīcinātāji apturēja divus mērķus virs Rumānijas teritoriālajiem ūdeņiem. Lietuvā sabiedroto iznīcinātāji pacēlās laikus, bet miglā objektu nespēja identificēt. Kamēr nebūs publicēti radara dati, ko Lietuva un Polija var salīdzināt, valdībām nebūs iespējams vienoties par objekta lidojuma maršrutu.

Bukarestei jāpublisko radara dati un atlūzu ekspertīzes rezultāti — tie palīdzētu noskaidrot, kas dronus palaida. Viļņai un Varšavai jāsniedz sabiedrībai maršruts, ko atzīst abas valdības.