Rumānija nosargā €13.6 billion ES grantus

Rumānijas pārskatītais nacionālais atveseļošanas plāns dod budžetam elpu tikai tad, ja nauda tiešām ienāk. Bukareste apgalvo, ka sarunās ar Eiropas Komisiju tai izdevies saglabāt 13,6 miljardus eiro grantu, vienlaikus samazinot aizdevumu daļu līdz 6,64 miljardiem eiro, kā par Iljes Boložana paziņojumu ziņoja Digi24 un Mediafax. Atšķirība ir būtiska: granti ļauj finansēt investīcijas bez nākotnes atmaksas saistībām, bet aizdevumi uztur projektus dzīvus, palielinot parādu, kas valstij vēlāk jāapkalpo.

Nauda gan vēl nav pārskaitīta. Atveseļošanas un noturības mehānisma noteikumi paredz, ka līdzekļi tiek izmaksāti tikai pēc maksājuma pieprasījuma iesniegšanas un Komisijas pārbaudes, vai izpildīti saskaņotie atskaites punkti un mērķrādītāji, kā noteikts regulā. Tāpēc politiskais virsraksts jālasa šaurāk: Rumānija ir saglabājusi piekļuvi vērtīgākajai finansējuma daļai, nevis jau nodrošinājusi katru eiro.

Termiņš tagad spiež Bukaresti

Pārskatītais plāns, šķiet, vēlīnā posmā padara izpildi reālistiskāku. Dragošs Pislāru sacīja, ka daži investīciju rādītāji padarīti sasniedzamāki, bet līdz 31. augustam vēl jāpieņem deviņi likumprojekti, kas saistīti ar atskaites punktiem, ziņo Antena3. Praktiskā vienošanās ir skaidra: Rumānija mēģina samazināt risku, ka viens vājš mērķrādītājs nobloķē plašāku maksājuma pieprasījumu.

Tas arī parāda, kam Brisele, visticamāk, piekritusi un kam ne. Mīkstāks rādītājs palīdz, ja sākotnējais mērķis vairs neatbilst izpildes spējai. Taču tas neatceļ pienākumu pabeigt darbus, pieņemt likumus, dokumentēt izdevumus un izturēt Komisijas pārbaudes. Atšķirība starp tehnisku vienošanos un naudas plūsmu tagad ir ministriju, uzņēmēju, parlamenta un pašvaldību rokās.

Rumānijas tūlītējais finansējuma trūkums joprojām ir liels, taču vietējo mediju minētie skaitļi raksturo dažādu veidu spiedienu. Libertatea ziņoja, ka līdz augusta beigām jāapgūst aptuveni 5 miljardi eiro jau tālu pavirzītiem darbiem; Curs de Guvernare aprakstīja plašāku vajadzību līdz mehānisma galīgajam termiņam piesaistīt aptuveni 11 miljardus eiro. Pirmais skaitlis attiecas uz projektiem, kas jau ir pietiekami tuvu maksājuma posmam. Otrais rāda plašāku projektu loku, kuru joprojām apdraud kavēšanās.

Granti palīdz budžetam, bet uzvarētāju noteiks izpilde

Galvenais ieguvējs no grantu saglabāšanas ir Rumānijas budžets. Ja ES granti apmaksā slimnīcu, elektrotīklu modernizāciju vai digitālu projektu, Bukarestei šī nauda nav jāaizstāj ar valsts aizņēmumu. Ja tas pats projekts pāriet uz aizdevuma finansējumu, investīcija var turpināties, bet procentu maksājumi un pamatsummas atmaksa vēlāk konkurē ar algām, pensijām, iepirkumiem un jaunām kapitāla investīcijām.

Nākamie ieguvēji būs projekti, kas jau ir pietiekami tālu, lai pierādītu izpildi. Ceļiem, skolām, slimnīcām un enerģētikas projektiem, kas var uzrādīt līgumus, rēķinus, pabeigtus darbus un pārbaudes, ir lielākas izredzes palikt to projektu sarakstā, kuri vēl var saņemt Atveseļošanas un noturības mehānisma naudu. Projekti, kas politiski izskatījās noderīgi, bet nav ātri pārbaudāmi, var izkrist, pat ja kopējā grantu summa politiski ir nosargāta.

Bukareste raugās arī uz Investīciju un attīstības bankas ceļu pēc tam, kad iepriekš apstiprināta 100 miljonu eiro iemaksa bankā, ziņoja Romania Insider. Ideja ir vienkārša: valsts investīciju banka var caur vienu instrumentu uzturēt finansējuma plūsmu projektiem. Risks ir tikpat skaidrs. Rumānijai joprojām jāparāda, kurš projekts saņēma konkrēto naudu un kuru Komisijas pārbaudi tas izturēja.

Zaudētāji ir mazāk redzami, jo pārskatītais pielikums nav publisks. Dažas pašvaldības vai uzņēmēji var atklāt, ka viņu projekts vairs nav finansējamo projektu sarakstā. Ja reformu mērķi ir mīkstināti, valdība tagad iegūst laiku, bet budžets vēlāk var maksāt cenu, ja vāja nodokļu iekasēšana, iepirkumu noteikumi vai publisko pakalpojumu sistēmas turpina radīt izmaksas. Tas ir trūkstošais darījuma apraksts: ko Rumānija mainīja, lai aizsargātu grantu aploksni.

Itālija rāda pēdējo barjeru

Itālija ir noderīgs salīdzinājums, jo tur skaidri redzama atšķirība starp izdevumu veikšanu un naudas saņemšanu. Vienā skolu projektu lietā atskaišu iesniegšanas termiņš pārcelts uz 15. oktobri, bet īstenošana, pabeigšana, atskaites punkti un mērķrādītāji palika nemainīgi, liecina USR Sicilia. ANP atlikušās grūtības raksturoja kā validāciju un atmaksu: skolām joprojām bija jāpanāk, lai darbi tiktu pieņemti, pirms nauda atgriežas.

Rumānija saskaras ar to pašu pēdējo barjeru. Līgumu parakstīšana un darbu pabeigšana palīdz tikai tad, ja pierādījumi ir iesniegti pareizā formā, laikā un atbilst pārskatītajam plānam. Tāpēc naudas plūsmas problēma ar paziņojumu nav atrisināta. Tā ir pārvietota no sarunu galda uz pierādījumu pārbaudi.

Bukarestes nākamā publiskotā informācija būs svarīgāka par uzvaras paziņojumiem. Pārskatītajai atskaites punktu tabulai jāparāda, kuri mērķi kļuvuši vieglāki, kuri projekti izņemti no plāna un kuri maksājuma pieprasījumi reāli var iziet Komisijas pārbaudi. Rumānija ir saglabājusi grantu aploksni. Tai vēl jāparāda, ko tā atdevusi pretī un cik liela daļa no nosargātās naudas var kļūt par faktiskām izmaksām pirms termiņa beigām.