Rumānija NATO ziņo par 40 dronu pārkāpumiem

Kopš Krievija sāka triecienus Ukrainas Donavas ostām, Rumānija reģistrējusi vairāk nekā 40 gaisa telpas pārkāpumu (Euromaidan Press). Lielākā daļa iepriekšējo incidentu ārpus Austrumeiropas palika gandrīz nepamanīti, lai gan līdzīgi dronu ielidojumi Baltijas gaisa telpā nonāca Rietumu mediju pirmajās lapās. Šī uzmanības atšķirība rāda arī atšķirīgu steidzamības sajūtu: Rumānija NATO dienvidaustrumu malā dzīvo ar pastāvīgu dronu apdraudējumu, bet vairākas Rietumu galvaspilsētas to nav uztvērušas ar tādu pašu satraukumu.

Divi gadījumi šo klusumu pārrāva. 29. maijā Krievijas „Geran-2” drons trāpīja daudzdzīvokļu namam Galacā un ievainoja divus cilvēkus. 5. jūnijā Ukrainas jūras drons, ko, kā tiekot ziņots, bija novirzījusi Krievijas elektroniskā traucēšana, pašdetonējās Konstancas ostā, apstiprināja Rumānijas Aizsardzības ministrija. Rumānija 10. jūnijā abus gadījumus iesniedza Ziemeļatlantijas padomei — NATO galvenajai politiskajai institūcijai, kurā lēmumi jāpieņem visām 32 dalībvalstīm — un aicināja stiprināt spējas cīnīties pret droniem. Sabiedrotie pauda solidaritāti. Bukareste prasa radarus un traucēšanas iekārtas.

Četras minūtes bez labas izvēles

Galacā Rumānija ienākošo dronu pamanīja un pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. Taču miera laika tiesiskie ierobežojumi, risks civiliedzīvotājiem un noteikumi, kas liedz šaut Ukrainas gaisa telpas tuvumā, sašaurināja rīcības logu, pirms pilots vispār varēja atklāt uguni. Viss notika dažu minūšu laikā. Konstancā problēma bija vēl elementārāka: jūras drons iepeldēja komerciālā ostā, piespieda evakuēt civiliedzīvotājus un parādīja, ka esošie sensori nav paredzēti mazu dronu pamanīšanai ļoti zemā augstumā.

NATO pastāvīgā gaisa patrulēšanas misija, kurā sabiedroto iznīcinātāji miera laikā sargā cits cita gaisa telpu, ir būvēta lidmašīnu pārtveršanai, nevis lētu, zemu lidojošu dronu notriekšanai. Alianses integrētā pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēma labi nosedz vidēju un lielu augstumu. Zem šīs joslas visā austrumu flangā paliek robs, ko publiski atzinis arī bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirča Džoana. Radaru modernizācija un pret-dronu aprīkojuma piegādes nav gaidāmas pirms 2027. gada.

Tā pati ievainojamība stiepjas no Melnās jūras līdz Baltijai. Rumānijas F-16 19. maijā notrieca dronu virs Igaunijas; 8. jūnijā NATO iznīcinātāji iznīcināja vēl vienu virs Latvijas. Tomēr katra pierobežas valsts izvēlējusies citu atbildi, un šīs atšķirības labi parāda, kā NATO darbojas spiediena apstākļos.

Polija būvē pati, Francija ir klāt bez vajadzīgajiem instrumentiem

Polija negaida kopīgos sabiedroto iepirkumus. Varšava veido pati savu radaru un raķešu tīklu, nevis publiski prasa NATO risinājumu. Programma „Wisła” paredz Patriot baterijām pievienot 360 grādu radarus, savukārt „Tarcza Wschód” plāno 700 kilometru garu nocietinājumu joslu pie austrumu robežas. Polijas aprēķins ir skaidrs: sabiedroto tehnika pienāks pārāk lēni, tāpēc jāmazina atkarība no ārkārtas palīdzības. Rumānijai, kur triecieni jau skar dzīvojamās ēkas, šāds gaidīšanas laiks ir daudz dārgāks.

Francijas klātbūtne rāda citu mācību. Parīze Rumānijas Činku bāzē uztur aptuveni 1400 karavīru, artilēriju, tankus un „Mamba” pretgaisa aizsardzības sistēmas (Le JDD). Francijas „Rafale” iznīcinātāji 8. jūnijā virs Latvijas notrieca dronu, apliecinot, ka alianse spēj rīkoties ātri, ja lēmums ir pieņemts. Taču publiskajos avotos nav redzama Francijas pret-dronu pakete Rumānijas Melnās jūras piekrastei. Karavīri ir uz vietas, bet ne tieši tie instrumenti, kas Rumānijai pašlaik visvairāk vajadzīgi.

Roks, kam nav nosaukuma

Nav publiski zināms, kuri radari, traucēšanas iekārtas vai jūras pret-dronu sistēmas nonāks Rumānijā, no kā un kad. Kā norādīja El País, dārgas sistēmas, piemēram, Patriot baterijas, nav paredzētas dažu tūkstošu dolāru vērtu dronu notriekšanai. Viena Patriot pārtvērējraķete maksā miljonus; „Geran-2” maksā mazāk nekā lietota automašīna.

Rumānijas prezidenta padomnieks Kristians Diakonesku brīdināja, ka atbilde komunikē paziņojuma līmenī nozīmētu sabiedroto nespēju saprast, kas patiesībā notiek uz vietas. NATO politiskās saistības paliek spēkā. Taču spēja tās īstenot pret zema augstuma apdraudējumu, kas Rumāniju skar jau tagad, vēl nav izveidota. Uzmanības trūkums šo problēmu pastiprina: kad drons šķērso Baltijas gaisa telpu, Eiropas mediji to uztver kā alianses mēroga notikumu; kad desmitiem dronu mēnešu laikā ielido Rumānijas gaisa telpā, reakcija ir lēnāka un klusāka. Iepirkumi notiek vairāku gadu ritmā. Droni ierodas katru dienu.