Rumānija riskē ar €4.5 miljardiem

Rumānijas parlamentam līdz 31. augustam jāpieņem seši reformu likumprojekti, tostarp vienots publiskā sektora atalgojuma likums. Pretējā gadījumā valsts var zaudēt vairāk nekā 4,5 miljardus eiro no vēl neizmaksātās ES Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas — programmas, ar kuru pēc pandēmijas tiek finansētas reformas un investīcijas dalībvalstīs (Romania Insider, Rador). Pēc šā datuma Eiropas Komisija maksājumus var samazināt neatgriezeniski (Regula (ES) 2021/241).

Tieši algu likums ir politiski grūtākais no sešiem. Tas arī vislabāk parāda visa plāna iekšējo pretrunu: likumam, kas paredzēts vienreizēja ES maksājuma atbloķēšanai, var būt pastāvīga ietekme uz valsts izdevumiem.

Vienreizēja nauda, pastāvīgas izmaksas

Rumānija algu reformu apsolīja apmaiņā pret atveseļošanas finansējumu. Brisele naudu izmaksā tikai tad, ja likums atbilst šai saistībai (Komisijas lapa par Rumānijas plānu, Padomes skaidrojums par ANM). Jau Rumānijas ceturtais maksājuma pieprasījums saskārās ar daļēju apturēšanu, jo daži atskaites punkti nebija izpildīti (Eiropas Komisija).

„Vienotais atalgojuma likums” aizstātu pašreizējo sistēmu, kurā skolotājiem, ārstiem, policistiem un ierēdņiem ir atsevišķi algu regulējumi. To vietā būtu viena algu tabula, kas nosaka atalgojumu pēc amata, darba stāža un nozares. Nav zināms, vai galīgā versija mazinās algu atšķirības, ierobežos augstākās algas, pacels zemāk atalgotās grupas vai atliks jau solītus palielinājumus. Algu tabulas projekts nav publicēts.

Koalīcijas aprēķins

Algu likums sašķēlis Rumānijas valdošo koalīciju paredzamā līnijā. Pagaidu premjerministrs Ilie Boložans saka, ka viņa pārstāvētā Nacionālliberālā partija balsos par versiju, kas atbilst Komisijas prasībām. Viņš norāda, ka tikai algu likuma dēļ vien riskam pakļauti 770 miljoni eiro ES maksājumos (Gândul, Agerpres). Šis skaitlis nāk no politiskiem izteikumiem, nevis publiskota Komisijas dokumenta.

Sociāldemokrātu partijas pārstāve Lia Olguca Vasilesku iebilst, ka jaunā likuma piemērošana valstij izmaksātu divreiz vairāk, nekā Rumānija iegūtu no atveseļošanas fonda (Agerpres). Viņas salīdzinājums jauc divas atšķirīgas fiskālās kategorijas: ikgadēju algu fonda pieaugumu un vienreizēju ES pārskaitījumu. Taču bažas nav izdomātas. Ja valsts pastāvīgi palielina algas, lai saņemtu vienu maksājuma daļu, ilgtermiņa budžeta slogs var pārsniegt īstermiņa ieguvumu.

Darba ministrs Dragošs Pislaru saka, ka Komisija esot apstiprinājusi Rumānijas pārskatīto sarunu priekšlikumu, un sola „patīkamus pārsteigumus” jaunajā projektā pēc tam, kad arodbiedrības noraidīja maija versiju (Rador). Ko tas nozīmē konkrētām algu skalām, ārpus likumprojekta sagatavošanas loka neviens nezina.

Kas sedz izmaksas

Visvairāk pakļauti publiskā sektora darbinieki, kuriem vienlaikus ir vismazāk informācijas. Viņi vēl nezina, vai Komisijai pieņemamā likuma versija samazinās algu atšķirības uz viņu rēķina, ierobežos augstāk atalgotās grupas vai atliks solītos pielikumus. Ja likumu pieņem ierobežojošā formā, zaudē labāk atalgotie publiskā sektora darbinieki. Ja likums iestrēgst un maksājumi tiek iesaldēti, robu sedz Rumānijas nodokļu maksātāji.

Valdībai tad no nacionālā budžeta būtu jāfinansē projekti, kurus bija paredzēts segt ar ES naudu. Manevra iespējas ir šauras: Rumānija jau atrodas ES pārmērīga budžeta deficīta procedūrā, proti, uzraudzības procesā valstīm, kuru aizņemšanās pārsniedz noteiktos fiskālos sliekšņus (Eiropas Komisija).

Rumānija nav vienīgā, kas tagad steidz pabeigt sarežģītās reformas. Bulgārijai tika aizturēti ap 100 miljoniem eiro trīs nepabeigtu reformu dēļ, lai gan valsts bija izpildījusi 23 no 26 atskaites punktiem (24 Chasa). Polija apstiprināja pēdējo sava atveseļošanas plāna pārskatīšanu, lai pā novirzītu resursus uz projektiem, ko vēl iespējams pabeigt līdz tam pašam termiņam (Polijas Fondu ministrija). Visām valstīm, kas smagākās reformas atlika uz beigām, tagad jārīkojas saspiestā politiskā grafikā.

Rumānijas gadījums ir redzamāks tāpēc, ka Sociāldemokrātu partija, lielākā koalīcijas partija, sadarbību sasaista ar vadības maiņu, kas nav tieši saistīta ne ar algām, ne budžetu. Parlamentam jārisina nevis tehnisks jautājums. Tam jāparāda, vai valdošā koalīcija spēj nošķirt strīdu par atalgojumu no cīņas par varu, pirms nauda vairs nav pieejama.