Rumānijas 70 dienu cīņa par €15 billion

Rumānijas valdības veidošana vienlaikus kļuvusi par finanšu termiņa sacensību. Valstij ES finansētajā nacionālajā atveseļošanas plānā vēl esot 38 neizpildīti atskaites punkti, un tā riskējot ar vairāk nekā 15 mljrd. € lielām sankcijām, ziņojuši Rumānijas mediji, atsaucoties uz valdības 14. maijā prezentētu ziņojumu (Antena3, Digi24). Galīgais termiņš reformu pabeigšanai ES Atveseļošanas un noturības mehānismā, kas pēc pandēmijas izveidots, lai valstīm maksātu tikai pēc iepriekš saskaņotu pārmaiņu izpildes, ir 2026. gada 31. augusts (Adnkronos). Līdz tam palikušas 70 dienas.

Apstiprinājums vēl nav nauda

Adrians Veštea, centriski labējās PNL kandidāts premjera amatam, sevi pozicionē kā cilvēku, kurš šo procesu spēj novest līdz galam. Viņa arguments ir būtisks tāpēc, ka ES atveseļošanas fonds nemaksā par plāna apstiprināšanu vien. Saskaņā ar Regulu 2021/241 katrs maksājums notiek noteiktā secībā: Rumānija iesniedz formālu pieprasījumu, Eiropas Komisija pārbauda, vai konkrētās reformas tiešām izpildītas, un tikai pēc tam tiek izmaksāta nauda.

Rumānijas pieredze rāda, ko tas nozīmē praksē. Vieglākie soļi tika izpildīti sākumā: iepirkumi, līgumi, institucionālā sagatavošana. Smagākās reformas — pensiju pārkārtošana, valsts sektorā atalgojuma noteikumi, nodokļu iekasēšana — tika atliktas uz procesa beigām, un lielākā daļa no 38 atlikušajiem atskaites punktiem ir tieši šajā grupā. Maijā Eiropas Komisija provizoriski apstiprināja Rumānijas ceturto maksājuma pieprasījumu 2,62 mljrd. € apmērā (Adevărul). Sistēma strādā, ja atskaites punkti ir izpildīti. Ja nav, naudas plūsma apstājas.

Strupceļš starp PSD, sociāldemokrātiem un lielāko partiju, PNL un nacionālpopulistisko AUR nav tikai cīņa par ministriju sadali. Pagaidu valdība var uzturēt valsts ikdienas darbu, taču tai trūkst parlamentārā atbalsta strukturāliem likumiem, kas vajadzīgi atlikušajiem atskaites punktiem: pensiju, valsts algu un nodokļu administrēšanas reformai. Bez pilnvērtīga kabineta un darbspējīga vairākuma šie likumi paliek neuzrakstīti, kamēr termiņš tuvojas.

Divi termiņi, viens spiediens

Atveseļošanas fonda termiņš nav vienīgais ES spiediens uz Rumāniju. Eiropas Komisijas 2026. gada jūnija Eiropas pusgada paketē, kas ir ikgadējā katras dalībvalsts ekonomikas pārbaude, Rumānijai konstatēta „pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība” un prasīta ātrāka fiskālā konsolidācija (European Commission). Rumānija jau atrodas ES pārmērīga budžeta deficīta procedūrā — formālā procesā, kurā jālabo deficīts virs 3 % no IKP. Tas prasa valdību, kas spēj iesniegt ticamu korekciju plānu (Council).

Tie ir atsevišķi ES mehānismi, taču kopā tie sašaurina manevra telpu. Ja Rumānija neizpilda atveseļošanas plāna atskaites punktus, tā zaudē investīciju naudu. Ja ignorē deficīta rekomendācijas, tai jārēķinās ar stingrāku fiskālo uzraudzību. Komisijas pavasara prognoze Rumānijai 2026. gadā paredz tikai 0,1 % IKP izaugsmi (Mediafax), tāpēc valdībai, kas kavējas ar lēmumiem, gandrīz nav fiskālās rezerves. Bulgārija, Polija un Itālija saskaras ar līdzīgu spiedienu pēc 2024. gadā pieņemtajiem reformētajiem ES ekonomikas pārvaldības noteikumiem (European Parliament), taču Rumānijā situācija ir asāka, jo politiskā krīze un fiskālais termiņš sakrīt vienā brīdī.

Īstais balsojums

Brisele neizraugās Rumānijas premjerministrus. Nav pārbaudāma Eiropas Komisijas vai Padomes ultimāta, kas Vešteas apstiprināšanu amatā sasaistītu ar kādu konkrētu maksājumu. Taču ES noteikumi tagad iezīmē robežas, kurās jāiekļaujas ticamai Rumānijas valdības programmai: jāizpilda reformas, kas atbloķē atlikušo atveseļošanas naudu, un jāveic fiskālās korekcijas, kas vajadzīgas deficīta mērķu izpildei.

Izšķirošais jautājums ir, vai Rumānijas partijas augusta termiņu uztver kā stingru ierobežojumu vai kā vēl vienu sarunu pozīciju. Komisija iepriekš ir izrādījusi elastību, pieņemot mīkstākus mērķus, kad sākotnējie rādītāji izrādījās nesasniedzami. Nosacījumi mēdz locīties. Taču pēc 70 dienām neizpildīti atskaites punkti pārvēršas zaudētā naudā. Balsojums par kabinetu Bukarestē, neatkarīgi no tā, kā deputāti paši to formulē, ir balsojums par to, vai valsts vēl spēj saņemt tai apsolīto.