Rumānijai draud zaudēt ES miljardus

Rumānijas parlamentā iestrēguši seši likumprojekti. Neviens vēl nav pieņemts. Katrs no tiem saistīts ar reformu, ko Eiropas Komisija prasa, pirms izmaksāt nākamo ES Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas daļu. Termiņš ir 31. augusts (Digi24). Ja tas tiek nokavēts, nauda netiek pārcelta uz vēlāku laiku. Tā tiek zaudēta.

Kā komiteja Bukarestē var nobloķēt Briselē aizņemtu naudu

ES Atveseļošanas un noturības mehānisms darbojas citādi nekā vairums ES fondu. Tas neatmaksā valdībām izdevumus par jau īstenotiem projektiem. Tas maksā par sasniegtiem rezultātiem. Katra valsts iesniedza plānu ar reformām un investīcijām, kas sadalītas „atskaites punktos” un „mērķos”. Atskaites punkts var būt, piemēram, likuma pieņemšana; mērķis — izmērāms rezultāts, piemēram, renovētu ēku skaits. Eiropas Komisija izmaksā naudu tikai tad, kad atskaites punkti atzīti par izpildītiem (Eiropas Komisija, Padome). Ja atskaites punkts nav sasniegts, maksājumu var apturēt daļēji vai pilnībā (EUR-Lex).

Rumānijas plāna kopējā vērtība ir 28,5 miljardi eiro (Eiropas Komisija). No tiem 13,6 miljardi eiro ir granti, kas Rumānijai nav jāatmaksā. Pārējā daļa ir aizdevumi: lētāki nekā Rumānija varētu aizņemties pati, bet tomēr valsts parāds. Pēc trešās plāna pārskatīšanas jūnijā aizdevumu daļa tika samazināta līdz 6,64 miljardiem eiro, savukārt granti saglabāti. Investīciju ministrs Dragošs Pīslaru sacīja, ka vēl jāpieņem astoņi likumi vai valdības pasākumi (Curs de Guvernare).

Pagaidu premjerministrs Ilie Boložans vēlas jūlijā sasaukt parlamenta ārkārtas sēdes, lai izkustinātu iestrēgušos likumprojektus. Viņš īpaši minēja Urbanisma kodeksu, kas bloķēts kopš decembra un ar kuru saistīti aptuveni 1 miljards eiro. Līdzīga summa piesaistīta arī publiskā sektora algu reformai (Digi24). Jūnija sākumā Boložans lēsa, ka nepabeigto likumu dēļ apdraudēti 5–6 miljardi eiro (Mediafax). Kopš tā laika parlaments daļu likumprojektu ir pieņēmis, kā tiekot ziņots, pasargājot vairāk nekā 2,7 miljardus eiro, kas bija apdraudēti (EVZ). Tomēr tikai ar algu reformas atskaites punktu joprojām saistīti 770 miljoni eiro (Financiarul).

Risks nav teorētisks. Rumānijas trešais maksājuma pieprasījums jau tika daļēji apturēts īpašo pensiju un valsts uzņēmumu pārvaldības dēļ. Gandrīz 459 miljonus eiro valsts tā arī neatguva (Știrile ProTV).

Atskaites punkti izpildīti, solījumi samazināti

Viss Atveseļošanas un noturības mehānisms beidzas 2026. gada beigās; līdz tam jābūt pabeigtiem visiem maksājumiem (EUR-Lex). Reforma, kas atnāk pārāk vēlu, vairs neiekļaujas juridiskajā logā.

Itālija, lielākā šā mehānisma saņēmēja ES, rāda smalkāku problēmu: arī tad, ja atskaites punkti formāli ir izpildīti, reālais rezultāts var sarukt. Itālijas bērnudārzu programma sākās ar 4,6 miljardu eiro finansējumu un plānu izveidot 264 000 jaunu vietu. Pēc plāna pārskatīšanas finansējums samazinājās zem 3,8 miljardiem eiro, bet gaidāmo vietu skaits — līdz 150 480 (Collettiva). Atskaites punkti tika atzīmēti kā izpildīti. Ģimenes saņēma mazāk bērnudārzu vietu.

Portugālei ir līdzīgs termiņa spiediens. Brisele brīdinājusi, ka sociālā pabalsta regulējumam jābūt pabeigtam līdz 31. augustam, lai pasargātu 620 miljonus eiro atveseļošanas naudas (Executive Digest). Eiropas Revīzijas palāta ir nosaukusi konstrukcijas vājumu, kas redzams visos šajos gadījumos. Atskaites punktu modelī Eiropas Komisija un dalībvalstis ne vienmēr var izsekot, kā nauda nonāk līdz cilvēkiem, uzņēmumiem vai pašvaldībām, kas to faktiski saņem (Eiropas Revīzijas palāta).

Kas sedz kavēšanās cenu

Publiskajā debatē redzami premjerministri un miljardu summas. Mazāk redzamas ir pašvaldības, kas gaida ceļu un slimnīcu projektus, kurus nevar sākt, kamēr nav pieņemti attiecīgie likumi. Publiskā sektora darbinieki, kuru algu struktūra būs atkarīga no tā, kura reformas versija izturēs balsojumu. Uzņēmēji, kuru rēķini piesaistīti iepirkumiem un Atveseļošanas un noturības mehānisma termiņiem.

Parlaments ir pieņēmis rezerves likumu, kas ļauj no pārskatītā plāna izņemtos projektus turpināt no citiem ES avotiem vai valsts budžeta. Tas izklausās piesardzīgi, bet izmaksas nepazūd. Vai nu Rumānijas nodokļu maksātāji sedz to, ko bija paredzēts finansēt ar ES grantiem, vai arī projekti tiek pārcelti uz citām ES programmām ar savām rindām.

ES kopīgi aizņēmās naudu un piesaistīja to nacionālām reformām. Tagad parlamenta komiteja Bukarestē vai Lisabonā var iesaldēt naudu, kas piesaistīta Briselē. Rumānijas jūlija ārkārtas sēdes parādīs, vai sešus likumprojektus iespējams pieņemt līdz 31. augustam. Ja tas neizdosies, 770 miljoni eiro algu reformas finansējumā būs pirmais konkrētais zaudējums, un pašvaldības, darbinieki un uzņēmēji to sajutīs savos budžetos.