Rumānija riskē zaudēt 770 miljonus eiro

Rumānijas četras galvenās partijas 26. augustā nespēja vienoties par valsts sektora atalgojuma reformu, piecas dienas pirms ES pēcpandēmijas Atveseļošanas un noturības mehānisma termiņa beigām (Romania Insider, Bloomberg). Lai saglabātu 770 milj. € dotācijās, Rumānijai līdz 31. augustam būtu jāpieņem likums, prezidentam tas jāizsludina, un Eiropas Komisijai vēl jāpagūst pārbaudīt, vai reforma atbilst plānā solītajam. Šāds grafiks vairs nav reāls.

Kā darbojas maksājumu sistēma un kāpēc tā iestrēgusi

Atveseļošanas un noturības mehānisms, ES fonds ar vairāku simtu miljardu eiro apjomu dalībvalstīm pēc pandēmijas, izmaksā naudu tikai tad, kad Eiropas Komisija apstiprina konkrēta reformas vai investīciju mērķrādītāja izpildi (Eiropas Komisija, ES Padome). Rumānija savā plānā valsts sektora algu reformu iekļāva kā vienu no šādiem nosacījumiem.

16. augustā Bukareste iesniedza piekto maksājuma pieprasījumu 2,84 mljrd. € apmērā. Tas aptver 75 atskaites punktus un mērķrādītājus (Radio Romania International, Mediafax). Algu likums ir daļa no šīs vērtēšanas lietas.

Parasti, ja valsts neizpilda kādu nosacījumu, Komisija var apturēt daļu maksājuma un dot valdībai sešus mēnešus trūkuma novēršanai. Ja tas netiek izdarīts, finansējumu samazina neatgriezeniski (EUR-Lex). Taču fonda slēgšanas grafiks šo labošanas periodu faktiski atceļ. Visiem atskaites punktiem jābūt izpildītiem līdz 2026. gada 31. augustam, galīgie pieprasījumi jāiesniedz līdz 30. septembrim, bet visi maksājumi jāveic līdz 31. decembrim (Komisijas slēgšanas vadlīnijas, Brussels Times). Pārāk vēlu pieņemtu reformu vairs nevar pilnvērtīgi izvērtēt laikā. Kad viss fonds tiek slēgts četru mēnešu laikā, sešu mēnešu pielaides vairs nav.

Komisija 770 milj. € vēl nav formāli norakstījusi. 20. augusta preses brīfingā tās pārstāvis Macejs Beresteckis runāja par vērtēšanas procesu, nevis paziņoja, ka nauda jau zaudēta (Komisijas brīfings). Taču kalendārs atstāj ļoti maz iespēju to atgūt.

Salauzta algu sistēma, par kuras labošanu neizdevās vienoties

Algu likumam bija jārisina reāla problēma. Rumānijas valsts sektorā atalgojumu veido pamatalgas, nozaru piemaksas, ko rumāniski sauc par sporuri, un dažādu iestāžu izņēmumi. Rezultātā līdzīgos amatos strādājošie var saņemt ļoti atšķirīgu algu (Adevărul). Reforma paredzētu vienotu nacionālu režģi: katram amatam piemērotu koeficientu pret vienu atsauces vērtību, lai salīdzināms darbs tiktu apmaksāts pēc vienas skalas. Daudzas piemaksas tiktu samazinātas vai atceltas, nosakot tām aptuveni 20 % griestus (Știrile ProTV). Tāpēc arodbiedrības reformai pretojās.

Vienošanos sarežģīja fiskālā puse. Ministra Dragoša Pīslaru projektos papildu izmaksas pieauga no sākotnējiem 8 mljrd. Rumānijas leju līdz aptuveni 12 mljrd. Rumānijas leju, un Komisija Rumānijai prasīja paskaidrot, kā šī starpība tiks finansēta (Digi24). Katrs lejs virs sākotnējā ietvara kļūst par pastāvīgu budžeta saistību, nevis vienreizēju izdevumu. Rumānijas valsts parāds jau pārsniedzis 60 % no IKP, bet Fitch valstij piešķir BBB- reitingu, zemāko investīciju līmeņa pakāpi, ar negatīvu perspektīvu, kas norāda uz pazemināšanas risku (Actmedia, SeeNews). Telpa vāji finansētam algu palielinājumam ir šaura.

PSD, PNL, USR un UDMR katrai bija savs iemesls atkāpties. UDMR līderis Kelemens Hunors argumentēja, ka Rumānijai nevajadzētu pieņemt likumu tikai tādēļ, lai izpildītu Briseles prasības. Izglītības arodbiedrības projektu nosauca par necieņas pilnu. Tiesu kanceleju darbinieki draudēja no 1. septembra slēgt tiesu un prokuratūru durvis (RRI, Digi24).

Kas iegūst, kas zaudē

Ja 770 milj. € izkritīs no finansējuma, tiešie zaudētāji būs skolas, ceļi un vietējie projekti, kuriem Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijas bija paredzētas. Rumānijai šī nauda būs jāaizstāj ar aizņemšanos pie procentlikmēm, ko ietekmē kredītreitings tuvu spekulatīvajam līmenim, vai arī projekti jāatceļ. Piektais maksājuma pieprasījums bija veidots tā, lai dotāciju apguvi paceltu līdz 78 % no Rumānijai pieejamajiem 13,57 mljrd. € Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijās (Agerpres). Neizpildīts nosacījums šo rādītāju samazinātu.

Īstermiņā ieguvēji ir pašas partijas, kas izvairās no arodbiedrību pretreakcijas pirms vēlēšanām, un visas grupas, kuras saglabā pašreizējos algu izņēmumus, ja reforma sabrūk. Arī Eiropas Komisijai šī lieta ir pārbaudījums. Bulgārijai ir savi kavēti reformu riski pārvaldības likumu dēļ (Mediapool), un Rumānijas nosacījuma piemērošana parādītu, ka maksājumu sistēma nav tikai formāla.

Arodbiedrību iebildumi nav tukši. Steigā pieņemts algu režģis var nostiprināt jaunas nevienlīdzības, iesaldēt reālās algas aiz nomināliem griestiem un prasīt finansējumu ar nepopulāriem pasākumiem, piemēram, veselības apdrošināšanas iemaksu attiecināšanu uz pensionāriem (Gândul). Taču kavēšanai ir sava cena. Rumānija jau zaudēja 458,7 milj. € iepriekšējā maksājuma strīdā, atgūstot tikai 350,7 milj. € (Agerpres). Modelis kļūst pazīstams: iekšpolitika pārvērš labojamu reformu zaudētā ES naudā, bet rēķins nonāk pie kopienām, kuras gaida projektus, kam šī nauda bija paredzēta.