Rumānijas algu likumam tuvojas termiņš

Līdz 31. augustam palikušas piecas dienas. Līdz tam visām ES dalībvalstīm jāpabeidz reformas, ko tās solīja Atveseļošanas un noturības mehānismā — ES pēcpandēmijas fondā, kur naudu izmaksā tikai tad, kad valdības pierāda saskaņoto izmaiņu ieviešanu. Rumānija šo darbu vēl nav pabeigusi.

Pagaidu premjerministrs Ilie Boložans 25. augustā sacīja, ka iespējas laikus pieņemt publiskā sektora algu likumu sarūkot „no stundas uz stundu”: koalīcijas partneris PSD vēl nav devis skaidru piekrišanu, bet parlamentā atlikušais laiks ir pārāk īss (Romania Insider). Ar šo likumu saistīti aptuveni 770 milj. € dotācijās (Mediafax, RRI). Taču termiņa nokavēšana nenozīmē, ka nauda svētdien automātiski pazudīs.

Brisele vispirms aptur, tikai pēc tam samazina

Atveseļošanas un noturības mehānisma regula paredz procedūru, nevis pēkšņu krahu. Saskaņā ar 24. pantu, ja Eiropas Komisija konstatē, ka starpposma mērķis nav izpildīts, tā vispirms aiztur vai aptur attiecīgo summu un dalībvalstij paskaidro iemeslus. Valdībai pēc tam ir viens mēnesis atbildei, kam seko labošanas periods, pirms var pieņemt galīgu lēmumu par finansējuma samazināšanu (Regula (ES) 2021/241). Arī Komisijas slēgšanas vadlīnijas rāda šo pašu grafiku: mērķiem jābūt izpildītiem līdz 31. augustam, galīgie maksājumu pieprasījumi jāiesniedz septembrī, bet Komisijas maksājumi jāveic līdz 2026. gada 31. decembrim (EU Law Live).

Šāds mehānisms jau ir izmantots citur. Bulgārijas ceturtais maksājuma pieprasījums tika daļēji apstiprināts pēc tam, kad par izpildītiem atzina 23 no 26 starpposma mērķiem; neizpildītie mērķi nozīmēja daļēju apturēšanu, nevis visa pieprasījuma noraidīšanu (European Sting). Spānija atguva 302 milj. €, kas sākotnēji bija aizturēti, pēc papildu pierādījumu iesniegšanas par digitalizācijas un nodokļu mērķiem (IEU Monitoring). Rumānijas risks ir reāls, taču tas virzās caur izvērtēšanu un labošanu, nevis automātisku naudas zaudēšanu.

Algu likums saduras ar pašas Rumānijas fiskālajiem ierobežojumiem

Komisijas bažas ir par budžetu, nevis par vēlmi vadīt Rumānijas algu politiku Briselē. Vienotais algu likums noteiktu atalgojuma struktūru visiem publiskā sektora darbiniekiem: pamatalgas, koeficientus un piemaksas. Pēc pieņemšanas tas nostiprinātu atkārtotus izdevumus uz vairākiem gadiem. Komisija lūdza Bukaresti paskaidrot, kā tā finansēs algu palielinājumus, kurus Rumānijas avoti lēš 8 līdz 16 miljardu leju apmērā. Diapazons ir tik plašs tāpēc, ka dažādi politiskie spēki virza atšķirīgas likuma versijas (Romania Insider, Euronews Romania).

Boložans laboja ziņas, ka Brisele projektu būtu noraidījusi pilnībā, sakot, ka Komisija uzdevusi jautājumus un pieprasījusi skaidrojumus (Economica). Taču Rumānijai ir arī iekšējs juridisks šķērslis. Valsts parāds pārsniedzis 60 % no IKP, un saskaņā ar Rumānijas likumiem šāds slieksnis paredz algu izdevumu iesaldēšanu (Agerpres). Algu likums, kas sola vairāk, nekā budžets spēj segt, nonāktu pretrunā ar šo noteikumu un vienlaikus vājinātu deficīta korekciju, ko Rumānijai jau prasa Brisele pārmērīga budžeta deficīta procedūrā — ES formālajā procesā valstīm, kuru deficīts pārsniedz saskaņotos griestus.

Kas maksā, ja nauda iestrēgst

Ja 770 milj. € tiks apturēti vai samazināti, pirmie zaudētāji nebūs publiskā sektora darbinieki. Tie būs projekti, kam dotācijas paredzētas: skolas, autoceļi, vietējā infrastruktūra. Rumānijai vajadzētu aizņemties, lai aizpildītu robu, laikā, kad Komisija tās deficītu 2027. gadā prognozē 5,8 % no IKP (HotNews).

Plašāks risks ir lielāks par vienu algu likumu. Rumānija jau iesniegusi piekto maksājuma pieprasījumu 2,84 mljrd. € apmērā par 75 starpposma mērķiem, bet ap 30. septembri gaidāms sestais un pēdējais pieprasījums vēl aptuveni 4,3 mljrd. € apmērā (Agerpres, Digi24).

Rumānija nav vienīgā valsts, kas steidz pabeigt reformas. Bulgārija sasauca parlamenta ārkārtas sēdi, lai pirms tā paša termiņa pieņemtu pretkorupcijas reformas (Mediapool). Portugālei Komisija apstiprinājusi deviņus maksājumu pieprasījumus, tomēr līdz augusta sākumam gala saņēmējiem bija nonākuši tikai 62 % no līgumā paredzētajām summām (Observador). Katrai valstij ir savs šaurais posms: Rumānijai tas ir algu likums, Bulgārijai — pārvaldības reforma, Portugālei — jau apstiprinātās naudas nogādāšana līdz tiem, kam tā jāizlieto. Kopīgais pārbaudījums ir valdību spēja pierādīt rezultātus pirms mehānisma slēgšanas.

Ja Brisele pieņems vājus pierādījumus, Atveseļošanas un noturības mehānisms pārvērtīsies par vēl vienu atmaksu shēmu, kur izpildes pierādījumiem ir ierobežota nozīme. Ja tā naudu apturēs, Rumānijas kavētais algu likums kļūs par skaidrāko signālu, ka atveseļošanas fonda nosacījumi joprojām ir saistoši.