Rumānijas algu likums apdraud €770 miljonus

Rumānijai sešu dienu laikā jāpieņem publiskā sektora algu likums, ko Brisele var atzīt par atbilstošu, pretējā gadījumā valsts var zaudēt aptuveni 770 milj. € Atveseļošanas fonda grantu naudas (Bursa, Romania Insider). 31. augusta termiņš pārbauda, vai Bukareste var atļauties pastāvīgu algu palielinājumu laikā, kad tai jau ir lielākais budžeta deficīts ES. ES Atveseļošanas un noturības mehānisms izmaksā līdzekļus tikai tad, kad valdības īsteno iepriekš saskaņotas reformas un investīcijas (Eiropas Komisija, EUR-Lex). Rumānija bija apsolījusi vienotu atalgojuma likumu. Tagad Eiropas Komisija vērtē, vai piedāvātā redakcija iekļaujas valsts fiskālajā trajektorijā.

4 miljardu leju robs

Rumānijas mediji atsaucas uz Eiropas Komisijas oficiālu saziņu, kurā norādītas trīs problēmas likumprojektā (Gândul, Digi24). Lielākā no tām ir algu fonda sadārdzinājums: piesardzīgais scenārijs paredzēja aptuveni 8 mljrd. leju gadā, bet jaunākās versijas tuvojas 12 mljrd. leju. Komisija prasa, lai pirms likuma pieņemšanas valdība atrastu segumu šai 4 mljrd. leju starpībai (Mediafax, RFI Romania). Papildus tam Rumānijai jāizmaksā tiesu sistēmas darbiniekiem pienākošās atpakaļejošās algas, un valdība vēl nav paskaidrojusi, kā šo rēķinu segs.

Pagaidu premjerministrs Ilje Boložans uzsvēris, ka Brisele neesot noraidījusi priekšlikumu, bet „uzdevusi jautājumus un lūgusi precizējumus” (Agerpres). Šī atšķirība ir būtiska. Komisija pārbauda, vai Rumānija izpilda solīto reformu, nevis lemj, vai katrs algu koeficients ir politiski pareizs.

Kāpēc pastāvīgi izdevumi maina aprēķinu

Algu palielinājums nav tas pats, kas uzbūvēt automaģistrāles posmu. Kad publiskā sektora algas ir paceltas, augstāks izdevumu līmenis atkārtojas katru gadu un kļūst par nākamo budžetu sākumpunktu. Tāpēc Komisija 4 mljrd. leju starpību traktē kā ilgtermiņa fiskālu problēmu, nevis kā tehnisku rindiņu budžeta tabulā.

Rumānijai ir maz vietas papildu pastāvīgu izmaksu uzņemšanai. Jūlijā publicētie Eurostat dati rāda, ka valdības parāds sasniedzis 60,1 % no IKP (Agerpres, Actmedia). Šis slieksnis iedarbina nacionālu fiskālo noteikumu, kas liedz pieņemt pasākumus, kuri palielina kopējos personāla vai sociālās palīdzības izdevumus. Deficīts samazinājās no 9,3 % no IKP 2024. gadā līdz 7,9 % 2025. gadā, taču Komisija prognozē, ka 2027. gadā tas joprojām būs 5,8 % (HotNews). Rumānija joprojām atrodas ES pārmērīga budžeta deficīta procedūrā — formālā uzraudzībā valstīm, kuru deficīts pārkāpj bloka fiskālos noteikumus. Procedūra pagaidām nav saasināta, jo Brisele uzskata, ka Bukareste līdz šim veikusi pietiekamus koriģējošus soļus (Eiropas Komisija).

Viens no iespējamajiem kompensācijas avotiem ir 10 % veselības apdrošināšanas iemaksas pagarināšana tai pensiju daļai, kas pārsniedz 3 000 leju; pašlaik šai normai jābeidzas 2027. gada nogalē (Mediafax). Pagaidu Eiropas investīciju ministrs Dragošs Pislars uzsvēris, ka tā būtu Rumānijas fiskālā izvēle, nevis Komisijas uzdots nodoklis (Digi24).

Kas maksā par lētāku likumu

Ja Rumānija pieņem stingrāku likuma versiju, ieguvēji būtu slimnīcas, automaģistrāļu posmi un skolas, ko paredzēts finansēt no atlikušajiem 2,58 mljrd. € pēdējā maksājuma pieprasījuma grantiem (Mediafax). Ierobežojumus atbalsta arī kreditori un reitingu aģentūras: Komisijas sarakstē kompensējošie pasākumi tieši sasaistīti ar reitingu aģentūru gaidām (Gândul).

Izmaksas gulstas uz publiskā sektora darbiniekiem, kuri rēķinājās ar lielāku algu kāpumu, un pensionāriem, kuriem var pagarināt veselības iemaksu. Pislars apgalvo, ka pašreizējie ienākumi nesamazināsies, tomēr piemaksu griesti un zemāka atskaites vērtība, ko pēc Finanšu ministrijas lūguma samazināja no 4 100 līdz 4 000 leju, nozīmē vairākus gadus lēnāku algu pieaugumu pēc inflācijas (DigiEconomic).

Briseles spiediens nav teorētisks. Trešajā Rumānijas maksājuma pieprasījumā Komisija ļāva 458,7 milj. € zaudēt neatgriezeniski, jo reformas par speciālajām pensijām un valsts uzņēmumu pārvaldību netika laikus atrisinātas (Agerpres, Romania Insider). Bukareste grantu naudu var nosargāt tikai trīs veidos: padarot algu likumu lētāku, atrodot ilgstošu kompensācijas avotu vai pārliekot izmaksas uz pensionāriem un publiskā sektora darbiniekiem caur lēnāku reālo ienākumu kāpumu. Koalīcija vēl nav vienojusies, kuru ceļu izvēlēties.