Rumānijas ogļu balsojums apdraud €5 billion

Rumānijas Deputātu palāta 5. augustā ar 180 balsīm pret 9 nolēma, ka ogļu elektrostacijām jāpaliek darbībā, līdz ir uzbūvētas un faktiski strādā aizvietojošas mazoglekļa jaudas (Capital). Likumprojekts tagad nonācis pie prezidenta Nikušora Dana, un laiks Rumānijai ir īpaši slikts. No viņa lēmuma atkarīgs, vai valsts vēl paspēs saņemt aptuveni 5 miljardus eiro no atlikušajām ES Atveseļošanas fonda dotācijām pirms stingrā augusta termiņa. Grozījums var atcelt reformu, kuru Brisele jau bija pieņēmusi un par kuru Rumānija jau saņēmusi naudu.

Prezidents vēl var likumu apturēt

Likums vēl nav stājies spēkā. Saskaņā ar Rumānijas konstitūciju Danam ir 20 dienas, lai to izsludinātu, nosūtītu parlamentam otrreizējai caurlūkošanai vai iesniegtu Konstitucionālajā tiesā (CCR). 4. augustā viņš norādīja, ka varētu izmantot „visas konstitucionālās prerogatīvas”, lai likumu bloķētu (Romania Insider). Valdība, ko šajā jautājumā pārstāvēja pagaidu investīciju ministrs Dragošs Pislaru, viņu uz to oficiāli aicināja (Observator).

Ja Dans likumu nosūtīs atpakaļ, parlamentam par to būs jālemj vēlreiz. Ja viņš to izsludinās, Eiropas Komisijai būs jāvērtē, vai grozījums nozīmē 114. atskaites punkta atcelšanu — proti, Rumānijas apņemšanās pakāpeniski atteikties no oglēm, kas sasaistīta ar Atveseļošanas fonda maksājumiem (Digi24). Līdz šim Komisija pateikusi tikai, ka „cieši seko notikumu attīstībai” (Stiripesurse).

Kāpēc risks mērāms miljardos

Rumānijas atveseļošanas plāns jeb PNRR darbojas citādi nekā vecāki ES fondi. Atveseļošanas un noturības mehānismā valdības neiesniedz čekus par iztērētu naudu. Tām jāpierāda, ka ir izpildītas iepriekš saskaņotas reformas un investīciju mērķi. Tikai tad tiek izmaksāta nauda (Regula (ES) 2021/241, ES Padome). Ja Komisija secina, ka jau izpildīta reforma ir atcelta vai iztukšota, tā var apturēt nākamos maksājumus.

Termiņš atstāj ļoti maz vietas kļūdu labošanai. Visi atskaites punkti jāizpilda līdz 2026. gada 31. augustam, bet galīgie maksājumu pieprasījumi jāiesniedz līdz 30. septembrim (Komisijas noslēguma vadlīnijas). Rumānija līdz šim saņēmusi aptuveni 12,97 miljardus eiro, kas ir ap 60 % no kopējā piešķīruma (Romania Insider). Pislaru lēš, ka piektajā maksājuma pieprasījumā ir aptuveni 2 miljardi eiro dotācijās, bet sestajā — vēl 3 miljardi eiro. Tie ir pēdējie divi pieprasījumi ES naudai (Digi24 Economic).

Tīkla problēma ir īsta, risinājums — aplams

Bažas par oglēm nav izdomātas. Rumānija apņēmusies līdz 2025. gada beigām slēgt 1 045 MW ogļu jaudu un līdz 2026. gada 31. augustam vēl 710 MW (Agerpres). Grozījums tika pieņemts tieši tāpēc, ka aizvietojošās jaudas vēl nav gatavas. Nesenais sausums Donavā piespieda ieviest ārkārtas pasākumus, lai nodrošinātu Černavodes atomelektrostacijas dzesēšanu, un parādīja, cik šaura jau ir Rumānijas elektroapgādes rezerve (EUalive). Ogļu staciju uzturēšana režīmā, kurā tās var iedarbināt vajadzības brīdī, ir reāls drošības jautājums.

PSD un AUR alianse, kas virzīja grozījumu, to pasniedza kā enerģētiskās drošības un darbavietu aizsardzību tādās stacijās kā Rovinari un Turčeni (Libertatea). Taču premjerministra pienākumu izpildītājs Boložans brīdināja, ka atskaites punkta pārrakstīšana var novest pie vairāk nekā 1 miljarda eiro soda un bloķēt galīgos maksājumus, lai gan valdība jau bija panākusi labākus nosacījumus sarunās ar Briseli (ActMedia).

Polija rāda, kā šo problēmu var risināt citādi. Tai ir no oglēm visvairāk atkarīgais elektrotīkls ES: 2023. gadā ogles nodrošināja aptuveni 61 % elektroenerģijas ražošanas (IEA). Taču Varšava ogļu drošības jautājumu noturēja jaudas tirgus shēmā — sistēmā, kurā valsts maksā elektrostacijām par gatavību būt pieejamām. Brisele šo shēmu apstiprināja saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu uzņēmumiem (Eiropas Komisija). Polija izvairījās no jau ar Atveseļošanas fonda naudu sasaistītu reformu atvēršanas no jauna.

Kas maksā

Ja grozījums izdzīvos un Komisija to uzskatīs par reformas atcelšanu, sekas būs plašākas par enerģētiku. Atveseļošanas fonda dotācijas finansē slimnīcas, skolas, ceļus un digitalizāciju visā Rumānijā. Zaudētu dotāciju aizstāšana ar aizņēmumiem būtu dārga: Rumānijas valdība jau maksā augstas procentlikmes par savu parādu, un fiskālais spiediens pieaug (To Brief). Ogļu reģioni, kurus grozījums it kā aizsargā, var zaudēt divreiz: tie kādu laiku saglabā novecojošas stacijas, bet riskē pazaudēt ES pārejas finansējumu tam, kam jāaizstāj ogles. Ieguvēju loks ir šaurs — esošie ogļu operatori un politiķi, kuri līdz nākamajām vēlēšanām varēs apgalvot, ka aizstāv reģionālās darbavietas.

Rumānijas elektroapgādes drošības problēma ir īsta. Parlaments atrisināmu grafika strīdu pārvērta fiskālā krīzē brīdī, kad līdz termiņam palikušas 26 dienas.