Rumānijas deficīts sarūk, augustā pieaug

No janvāra līdz augustam Rumānijas valdības izdevumi par 59,42 miljardiem lei pārsniedza ieņēmumus. Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, par kuriem ziņoja AGERPRES, šis naudas plūsmas deficīts bija par 26,94 miljardiem lei mazāks nekā gadu iepriekš. Uzlabojums ir reāls. Tomēr gada beigu rezultātu grūtāk prognozēt divu iemeslu dēļ: augustā deficīts bija lielāks nekā pirms gada, un procentu maksājumi strauji aug. Tas notiek laikā, kad jaunais kabinets prasa parlamenta balsis, lai sāktu darbu.

Naudas plūsmas deficīts ir summa, par kādu budžeta maksājumi pārsniedz ieņēmumus, tos uzskaitot brīdī, kad nauda faktiski tiek pārskaitīta. Attiecībā pret IKP tas saruka no 4,51 % līdz 2,89 % (Digi24). Šis rādītājs var radīt labvēlīgāku iespaidu, jo IKP aprēķina faktiskajās cenās, un inflācija pati par sevi palielina tā nominālo apjomu. Taču deficīts sarucis arī lei izteiksmē.

Lielāki nodokļu ieņēmumi, mazāki algu izdevumi, investīcijas saglabātas

Ieņēmumu kāpums bija viens no galvenajiem uzlabojuma iemesliem. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ko iekasē par preču un pakalpojumu pārdošanu, ieņēmumi salīdzinājumā ar gadu iepriekš pieauga par 25,2 % (Știrile ProTV). Publicētie kopsavilkuma dati neatklāj, cik lielu daļu no kāpuma veidoja augstākas nodokļu likmes, cenu kāpums, lielāks pārdošanas apjoms vai sekmīgāka nodokļu iekasēšana. Tāpēc vēl nevar pateikt, kam nācies segt papildu slogu un vai ieguvums no nodokļu nemaksāšanas apkarošanas saglabāsies.

Izdevumu pusē palīdzēja mazāki tēriņi algām. Valsts kopējie izdevumi algām saruka par 4,26 miljardiem lei (Știrile ProTV). Šie kopējie dati neatklāj, vai samazinājumu noteica mazāks darbinieku skaits vai zemāks atalgojums.

Deficītu valdība nemazināja, iesaldējot būvniecību. Investīciju maksājumi pieauga no 71,95 miljardiem līdz 97,05 miljardiem lei (Digi24). Šī nauda nonāk pie būvuzņēmējiem un piegādātājiem, tāpēc grūtāk apgalvot, ka astoņu mēnešu uzlabojums panākts, vienkārši atliekot izdevumus.

Augustā deficīts pieauga, procentu maksājumi turpina kāpt

Astoņu mēnešu kopsumma slēpj pasliktinājumu jaunākajā mēnesī. No jūlija un augusta Finanšu ministrijas ziņojumos norādītajām uzkrātajām summām izriet, ka augusta deficīts vien bija 11,34 miljardi lei, salīdzinot ar 9,92 miljardiem gadu iepriekš. Tātad mēneša rezultāts bija par 1,42 miljardiem lei sliktāks (AGERPRES, Digi24). Viens slikts mēnesis ir brīdinājums, bet vēl neliecina par tendenci. Ministrija nav publicējusi detalizētus datus, kas izskaidrotu pasliktinājumu.

Sarežģītāk risināms ir procentu maksājumu kāpums, jo budžeta grozījumi neatceļ parāda saistības. Astoņos mēnešos procentos samaksāti 42,05 miljardi lei — par 26,7 % vairāk nekā gadu iepriekš (Știrile ProTV). Katrs aizņemtais lejs, kas izmantots iepriekšējo deficītu segšanai, turpina radīt procentu izmaksas. Gadu gaitā uzkrāto deficītu dēļ valsts parāds 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza aptuveni 60,1 % no IKP (Eurostat). Mazāks deficīts palēnina parāda pieaugumu, bet nesamazina jau uzkrātās procentu saistības. Procenti nonāk pie obligāciju turētājiem, un to segšanai citur budžetā jārod ietaupījumi.

Četri mēneši, viens mērķis, vairākuma vēl nav

Gada mērķis ir naudas plūsmas deficīts 6,2 % apmērā no IKP jeb aptuveni 127–128 miljardi lei (Spotmedia, Bursa). Pēc šiem aprēķiniem septembrī–decembrī deficīts varētu pārsniegt pirmo astoņu mēnešu kopējo deficītu, un gada mērķis joprojām būtu sasniedzams. Šī rezerve sarūk ik mēnesi, kad deficīts pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgā mēneša rādītāju, kā tas notika augustā.

Premjera amata kandidāts Zīgfrīds Murešans saglabāšot 6,2 % deficīta griestus, jaunus nodokļus neieviesīšot un plānojot grozīt budžetu 30 dienu laikā pēc stāšanās amatā (ZF). Procentu maksājumiem augot un jauniem nodokļiem esot izslēgtiem, grozījumos līdzekļi būs jāatrod, pārskatot tēriņus un uzlabojot nodokļu iekasēšanu. Tas skar arī likumu par valsts sektorā strādājošo atalgojumu, kura dēļ sašķēlās iepriekšējā koalīcija (To Brief). Vispirms Murešanam vajadzīgs vairākums: viņa atbalstītāji, pēc Mediafax aplēsēm, varētu nodrošināt ap 170 balsu, bet vajadzīgas 233. Tāpēc izšķiroša būs sociāldemokrātu nostāja.

Pagaidām dati rāda skaidru ainu: pēc astoņiem mēnešiem Rumānijas naudas plūsmas deficīts ir sarucis gan lei izteiksmē, gan attiecībā pret IKP. Uzlabojumu deva nodokļu ieņēmumi un mazāki izdevumi algām, nevis investīciju samazināšana. Ar augusta datiem vien nepietiek, lai spriestu, vai 6,2 % mērķi izdosies sasniegt. To parādīs nākamie mēneša rādītāji. Ja arī septembrī deficīts būs lielāks nekā gadu iepriekš, mērķis būs jāaizstāv valdībai, kurai vēl nav balsu budžeta grozījumu pieņemšanai.