Rumānijas deficīts sarūk, septembrī pieaug

Rumānijas valsts budžeta izdevumi no 2026. gada janvāra līdz septembrim par 78,52 miljardiem leju pārsniedza ieņēmumus. Tajā pašā periodā pērn deficīts bija 102,47 miljardi leju, liecina Finanšu ministrijas dati (AGERPRES). Deficīts sarucis par reālu naudas summu. Taču septembrī tas bija lielāks nekā gadu iepriekš, tāpēc deviņu mēnešu kopējais uzlabojums vēl neliecina par noturīgu tendenci.

Valdības deficītu parasti izsaka kā daļu no IKP jeb iekšzemes kopprodukta — gada laikā ekonomikā saražoto preču un pakalpojumu kopējās vērtības. Šī attiecība var sarukt līdz ar ekonomikas izaugsmi arī tad, ja valsts aizņemas tikpat daudz kā iepriekš. Rumānijā samazinājās arī deficīta summa leju izteiksmē: par 23,95 miljardiem jeb 23,4 % (Mediafax).

Kur radās papildu budžeta telpa

Valsts tēriņi nesamazinājās. Ieņēmumi gada laikā pieauga par 11,8 %, bet izdevumi — par 5,5 %, liecina ministrijas dati (Economica.net). Ieņēmumi auga straujāk par izdevumiem.

Viens no ieņēmumu avotiem ir PVN — pārdošanas nodoklis, kas iekļauts lielākajā daļā cenu. Ministrija lielākus PVN ieņēmumus saista ar likmes paaugstināšanu, ko paredz Likums Nr. 141/2025 (HotNews). Ieņēmumu dati rāda, ka valsts iekasējusi vairāk. Taču tie neparāda, cik no pieauguma samaksāja pircēji augstāku cenu veidā un cik uzņēmušies tirgotāji, samazinot peļņas maržu.

Otrs avots ir izdevumu pusē. Valsts sektora atalgojuma izdevumi saruka līdz 122,14 miljardiem leju — par 4,54 miljardiem mazāk nekā gadu iepriekš. Ministrija to saista ar algu un piemaksu ierobežošanu (Profit.ro). Valsts darbinieki kopumā saņēma mazāk, taču dati neparāda, vai tas noticis zemāku algu vai mazāka darbinieku skaita dēļ.

Ieņēmumus palielināja arī ES nauda. Atmaksas un dotācijas no Briseles pieauga par 39,3 % un sasniedza 48,79 miljardus leju. Ministrija daļu kāpuma skaidro ar ātrāku ES finansētā atveseļošanas plāna īstenošanu (Economica.net). Liela daļa šīs naudas paredzēta konkrētiem projektiem, kas rada arī attiecīgus izdevumus. Ministrijas paziņojumā nav norādīts, cik lielā mērā ES finansējums kopumā samazināja deficītu.

Septembrī virziens bija pretējs

Atsevišķi ņemot, septembra deficīts bija 19,10 miljardi leju, salīdzinot ar 16,11 miljardiem 2025. gada septembrī. Šis skaitlis iegūts, no deviņu mēnešu kopsummas atņemot astoņu mēnešu kopsummu: šogad 59,42 miljardi, pērn — 86,36 miljardi (AGERPRES, astoņi mēneši, AGERPRES, deviņi mēneši). Pirmajos astoņos mēnešos deficīts bija krietni zemāks par pērnā gada līmeni. Septembrī tas to pārsniedza.

Kopējie deviņu mēnešu dati neizskaidro septembra rezultātu. Jāseko procentu maksājumiem: deviņos mēnešos tie sasniedza 50,63 miljardus leju — aptuveni par 26,8 % vairāk nekā gadu iepriekš (HotNews). Mazāks deficīts mazina vajadzību pēc jauniem aizņēmumiem, taču nemaina procentus, kas jāmaksā par jau emitēto valsts parādu. Deviņu mēnešu dati neļauj noteikt, vai procentu maksājumi veicināja tieši septembra deficīta pieaugumu. Viens vājš mēnesis rada pamatu bažām, taču vēl nepierāda, ka tendence mainījusies.

Ne tas rādītājs, pēc kura vērtē Brisele

Šie ir kases principa dati: tie uzskaita naudu brīdī, kad tā faktiski saņemta vai samaksāta. ES noteikumi paredz uzkrājumu principa uzskaiti — izdevumus iegrāmato brīdī, kad rodas saistības, un vērtē visu vispārējās valdības sektoru (Eurostat). Pēc šīs uzskaites Rumānijas 2025. gada deficīts bija 7,9 % no IKP. Rumānijai joprojām piemēro pārmērīga budžeta deficīta procedūru — ES uzraudzības mehānismu valstīm, kuru deficīts pārsniedz noteikto robežu. Deficīts jākoriģē līdz 2030. gadam (ECB).

To pašu rādītāju vēro arī aizdevēji. 2. oktobrī S&P Rumānijas kredītreitingu atstāja BBB− līmenī, kas ir zemākā investīciju pakāpe. Daudziem lieliem fondiem šāds novērtējums ir priekšnoteikums valsts obligāciju turēšanai. Aģentūra saglabāja negatīvu nākotnes prognozi, kas nozīmē, ka reitings var tikt pazemināts, un prognozēja, ka 2026. gadā deficīts pēc uzkrājumu principa sasniegs 6,25 % no IKP (S&P). Par šo lēmumu rakstījām tolaik (To Brief).

Rumānijas budžeta deficīts kases uzskaitē saruka, lai gan kopējie izdevumi pieauga: nodokļu ieņēmumu kāpums un mazāki atalgojuma izdevumi ļāva ieņēmumiem augt straujāk par tēriņiem. Septembra lielākais deficīts rāda, ka uzlabojuma noturība vēl nav pierādīta, bet rādītājs, pēc kura Rumāniju vērtē Brisele un S&P, joprojām liecina par lielu iztrūkumu.