Rumānijas F-16 saasina NATO pilnvaru strīdu

19. maijā Rumānijas F-16 no „Carpathian Vipers” vienības izšāva gaiss–gaiss raķeti uz dronu, kas bija ielidojis Igaunijas gaisa telpā. Tā bija pirmā notriekšana NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misijas divdesmit gadu vēsturē (Digi24). Ukrainā ražotais drons, visticamāk, bija novirzīts no kursa Krievijas elektroniskās karadarbības ietekmē un sadalījās virs Vertsjerva ezera. Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs atzina, ka šādos gadījumos „riski vienmēr paliek” (ERR). Pēc trim dienām pilotu apbalvoja.

Nākamajā dienā neidentificēts objekts iedarbināja trauksmes sirēnas Viļņā, apturēja lidojumus un lika Lietuvas prezidentam doties uz patvertni. Objektu tā arī neidentificēja un neatrada. Pēc dažām stundām Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja Drošības padomē paziņoja, ka „NATO neglābs” Baltijas valstis, un nosauca konkrētas Latvijas militārās bāzes kā iespējamos mērķus (fakti.bg). Divi incidenti, divi draudi, 48 stundas — un nevienam no šiem gadījumiem nav vienota NATO protokola.

Piecas valstis, piecas improvizācijas

Dronu ielidojumi NATO austrumu flangā ir radījuši nacionālas reakcijas, kas bieži ir improvizētas un savstarpēji nesaskaņotas. Rumānijas gaisa telpā kopš janvāra reģistrēti 14 neatļauti dronu ielidojumi, taču radari nespēj droši izsekot objektus, kas lido zemāk par 50 metriem (Hotnews). Lietuva paaugstināja trauksmes jutību, bet no 25 milj. € civilās aizsardzības budžeta bija iztērējusi tikai 2,48 milj. €; Viļņas lidostā patvertnes bija slēgtas (Lrytas).

Tālāk par citiem gāja Igaunija. Ārlietu ministrs Marguss Cahkna 22. maijā Helsingborgā NATO kolēģiem sacīja, ka Krievija „virza šos dronus uz NATO teritoriju” (Ukrainska Pravda). Publiski viņš jaunus pierādījumus nesniedza. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, atbildot uz Lietuvas raidorganizācijas LRT jautājumu par to pašu, sacīja, ka viņam nav informācijas, kas šādu apgalvojumu apstiprinātu. Atšķirība starp to, ko apgalvo pierobežas galvaspilsētas, un to, ko NATO vadība ir gatava apstiprināt, pati par sevi rāda, cik sašķelta joprojām ir reakcija.

Polija noraidīja Vācijas Eiropas debesu vairoga iniciatīvu un veido savu pretdronu sistēmu SAN: 18 baterijas, vairāk nekā 700 transportlīdzekļu, pirmās piegādes gaidāmas šogad, daļēji izmantojot SAFE — ES aizsardzības aizdevumu programmu (Bankier). Francija, kas uz Lietuvu nosūta iznīcinātājus Rafale, par Baltijas valstu prasībām publiski runāja maz, vienlaikus NATO transformācijas pavēlniecībā caur admirāli Pjēru Vandjē virzot savu „dronizācijas” doktrīnu (Le Monde).

Pilnvaru robs pirms Ankaras

21. maijā trīs Baltijas valstu prezidenti pieprasīja, lai NATO Baltijas misiju pārveido no gaisa patrulēšanas — miera laika novērošanas režīma, kurā katrai iesaistei vajadzīgs politisks apstiprinājums no nacionālās galvaspilsētas — par pilnvērtīgu pretgaisa aizsardzības misiju, kurā piloti drīkstētu neitralizēt draudus pēc iepriekš apstiprinātiem noteikumiem (Aerotime). Šī atšķirība nosaka, kurš faktiski dod atļauju šaut. Kad Rumānijas F-16 iesaistījās pret dronu, vadība vispirms tika nodota no NATO Rumānijas nacionālajai pilnvarai. Tikai pēc tam pilots varēja izšaut. Pretgaisa aizsardzības misijā šādas pilnvaras jau iepriekš būtu deleģētas NATO komandieriem.

Rite 13. maijā Bukarestē deviņu austrumu flanga valstu līderu samitā šo pāreju nosauca par „loģisku nākamo soli” (NATO). Ziemeļatlantijas padome — NATO lēmējinstitūcija, kurā jāvienojas visām 32 sabiedrotajām — saistošu direktīvu nav pieņēmusi. Doktrīnas darba grupa maija vidū tikās Helsinkos, taču publisku rezultātu nepaziņoja (Finnish MoD). Tiek veidots pārbaudīts 18 pretdronu sistēmu piegādātāju kopums (Defense News). Ne viens, ne otrs neatbild uz pamatjautājumu: kurš drīkst šaut un kurā brīdī.

Lēmuma spiediena punkts ir Ankaras samits 7.–8. jūlijā. Maskavas rīcība rāda, ka tā šo termiņu apzinās. Ņebenzjas paziņojums, ka Krievijas izlūkdienestiem esot zināmas „lēmumu pieņemšanas centru koordinātas Latvijā” (The News), jau pārsniedza ierasto atturēšanas retoriku un pārgāja mērķēšanas valodā. Vienlaikus Vladimirs Putins sāka plašas kodolmācības.

Vai Krievija aktīvi novirza Ukrainas dronus NATO gaisa telpā vai izmanto apjukumu, ko šādi incidenti rada, praktiskais rezultāts ir viens: katrs neatrisināts ielidojums palielina plaisu starp NATO kolektīvās aizsardzības garantiju un to, kas patiesībā notiek brīdī, kad drons šķērso robežu. Aliansei līdz Ankarai ir sešas nedēļas, lai šo plaisu aizvērtu. Objekts virs Viļņas, kuru Lietuvas krīzes centrs raksturoja kā iespējamu „dronu, kas paredzēts sistēmu maldināšanai”, tā arī netika atrasts.