Rumānijas F-16 nešauj, dronam nogāžoties

2026. gada 24. septembrī neliels drons Rumānijas gaisa telpā pavadīja aptuveni četras minūtes, līdz nogāzās netālu no Solkas Sučavas apriņķī (Rumānijas Aizsardzības ministrijas paziņojums). Rumānijas radari to bija pamanījuši virs Ukrainas, un no Borceas bāzes pacēlās F-16, lai dronu izsekotu (AGERPRES). Neviens neizšāva. Pagaidu aizsardzības ministrs Radu Miruca teicis, ka drons esot nesis sprāgstvielas. Tāpēc jānoskaidro, vai pilotiem vispār bija droša iespēja to notriekt — tas ir svarīgi visām NATO valstīm pie alianses austrumu robežas (Adevărul).

Divi trauksmes signāli, viens robežas šķērsojums

Naktī bija divi atsevišķi trauksmes signāli, bet drons Rumānijas gaisa telpā ielidoja tikai otrajā gadījumā. Pirmais bija plkst. 04.41, kad varasiestādes izsūtīja tālruņu brīdinājumu par droniem uz ziemeļiem no Kilijas Večes Tulčas apriņķī. Aizsardzības ministrija vēlāk ziņoja, ka šajā gadījumā Rumānijas gaisa telpā nekas nav ielidojis (AGERPRES). Uz šo brīdinājumu reaģēja Spānijas F-18, kas patrulēja NATO uzdevumā, tāpēc vēlākajā vajāšanā tie nepiedalījās (RTVE).

Otrs drons no Ukrainas tuvojās Botošanu apriņķa ziemeļiem. Radari to pavadīja pāri robežai, un plkst. 06.26 Botošanu un Sučavas iedzīvotāji saņēma brīdinājumu (AGERPRES). Tas nogāzās netālu no Solkas; cilvēki necieta, postījumu un ugunsgrēka nebija (Rumānijas Aizsardzības ministrijas paziņojums).

Miruca televīzijas kanālam Antena 3 teica, ka drons esot bijis Krievijas modelis. Viņš sacīja, ka sprāgstvielu lādiņš esot atdalījies īsi pirms drona nogāšanās un eksplodējis gaisā aptuveni 30 metru attālumā no vietas, kur drons nokrita (Adevărul). Laboratorijas slēdziens nav publiskots, tāpēc ziņas par sprāgstvielām pagaidām balstās ministra sniegtajā informācijā.

Kāpēc piloti neizšāva

Miruca skaidrojumā ir divi nosacījumi drona notriekšanai: šāviens nedrīkst apdraudēt cilvēkus uz zemes, un raķete nedrīkst izlidot no Rumānijas gaisa telpas (Adevărul). Tie ir pārliecinoši argumenti par labu atturībai. Bīstams ir gan sprāgstvielu drons, kas nokrīt ciematā, gan raķete, kura aizlido garām mērķim. Ja drons robežas tuvumā Rumānijas gaisa telpā uzturas tikai īsu brīdi, pilotiem var nepietikt telpas un laika, lai atrastu trajektoriju, kas atbilst abiem nosacījumiem.

Lēmums šādā situācijā ir Bukarestes ziņā. NATO gaisa telpas patrulēšanas sistēmā iznīcinātāji ir gatavībā sargāt dalībvalstu gaisa telpu, bet alianse dalās ar radaru informāciju un palīdz saskaņot reakciju. Par šaušanu virs savas teritorijas lemj pati Rumānija (NATO). Jūlijā Rumānijas lidmašīnas jau notrieca dronu virs neapdzīvotas vietas pie Padinas (Romania Insider). Tas apliecina, ka Rumānija var šaut, bet nepasaka, vai šāviens pie Solkas būtu bijis drošs.

Laika līnija, ko ministrija nav publiskojusi

Radara brīdinājums, iznīcinātāju pacelšanās laiks un droša iespēja izšaut ir trīs dažādas lietas. Ministrija apstiprinājusi tikai pirmo. Tā nav paziņojusi, kad F-16 pacēlās un kur tie atradās brīdī, kad drons šķērsoja robežu (Rumānijas Aizsardzības ministrijas paziņojums). Nav arī zināms, kam bija tiesības dot pilotiem pavēli šaut.

Polija mēģinājusi saīsināt vismaz daļu šīs kavēšanās. Aizsardzības ministra vietnieks Čezarijs Tomčiks 17. septembrī teica, ka komandieris jau iepriekš esot devis nosacītu pavēli dronu notriekt, lai pilotiem nebūtu jāprasa atļauja, kad tas sasniedz robežu (RMF24). Iepriekšēja pavēle samazina laiku, kas vajadzīgs atļaujas saņemšanai. Taču tā nevar nodrošināt drošu šāviena trajektoriju virs apdzīvotas vietas, ja drons tādu iespēju nedod.

Pēc publiski pieejamās informācijas neviens ārpus ministrijas nevar pateikt, vai Rumānijas pilotiem bija droša iespēja izšaut, bet viņi no tās atteicās, vai arī šādas iespējas nebija. Ministra nosauktie drošības nosacījumi izskaidro, kāpēc piloti varēja nešaut. To var apstiprināt tikai ministrijas notikumu laika līnija. Mirucas vadītajai ministrijai jāpublisko trīs laiki: kad drons šķērsoja robežu, kad tas nogāzās un kur šajās četrās minūtēs atradās F-16 (Rumānijas Aizsardzības ministrijas paziņojums).