Rumānijai apstājas kodolenerģijas ražošana

Rumānijas vienīgā atomelektrostacija 13. augustā pārtrauca elektroenerģijas ražošanu. Černavodes AES 2. bloks, pēdējais vēl strādājošais reaktors, tajā rītā tika apturēts, jo Donavas līmenis bija nokrities zem robežas, kas vajadzīga reaktoru dzesēšanai (ABC News/AP, Digi24). 1. bloks tā paša iemesla dēļ bija atslēgts jau 28. jūlijā. Abi reaktori kopā nodrošināja aptuveni 1,4 GW stabilas diennakts jaudas jeb ap piekto daļu Rumānijas elektroenerģijas (Agerpres, Reuters via Global Banking & Finance). Tagad šī izlaide ir nulle.

Mehānisms nav sarežģīts. Kodolreaktori rada lielu siltumu, lai iegūtu tvaiku, un drošai darbībai tiem vajag lielu ūdens daudzumu dzesēšanai. Ja upes līmenis kļūst pārāk zems, operators vairs nevar garantēt pietiekamu ūdens padevi dzesēšanas sistēmām. Reaktori nav bojāti, taču tos nedrīkst darbināt. Bukareste ārkārtas darbiem upē iztērēja vairāk nekā 2 milj. €: tika padziļināta gultne un nogremdētas baržas, lai novirzītu straumi uz stacijas ūdens ņemšanas vietu (Al Jazeera, Firstpost). Ar to nepietika. Donavas caurplūde pie Baziašas līdz 17. augustam tika prognozēta ap 1 400 kubikmetru sekundē, aptuveni trešdaļa no augusta vidējā rādītāja (Agerpres).

Spiediens sākas pēc saulrieta

Lielākais sasprindzinājums sākas vakaros. Saules paneļi dienā sedz daļu Rumānijas iztrūkuma, bet pēc saulrieta gaisa kondicionieru un mājsaimniecību patēriņš paliek augsts, kamēr saules ražošana nokrīt līdz nullei. Tad Rumānijai jāimportē. Enerģētikas ministrija norādīja, ka vakara importa vajadzība var sasniegt 2 300 MW, bet pārrobežu pārvades jauda ir ap 4 000 MW (Digi24). Taču pārvades jauda ir caurule, nevis ūdens: tā parāda, cik daudz elektrolīnijas spēj pārvadīt, nevis to, vai kaimiņiem 21:00 patiešām ir lieka elektrība pārdošanai.

Spriedze bija redzama jau pirms pilnīgas atslēgšanas. 5. augustā Rumānijas vakara pieprasījums sasniedza 7 675 MW, bet vietējā ražošana nodrošināja 5 321 MW. Imports sedza gandrīz 31 % patēriņa, un nākamās dienas vairumtirdzniecības cena bija kāpusi par 48 %, līdz aptuveni 178 € par megavatstundu (Brussels Signal). Ja deficīts padziļināsies, Rumānijas ārkārtas plāns ļauj tīkla operatoram „Transelectrica” lielajiem rūpniecības patērētājiem samazināt patēriņu par 10–30 % un apturēt eksportu (Balkan Green Energy News).

Viena upe, viena problēma, kopīgs rēķins

Ungārijas Pakšas AES atrodas pie tās pašas Donavas un saskārās ar to pašu ierobežojumu. 7. augustā Pakša ražoja aptuveni 230 MW no savas 2 000 MW jaudas (HVG, kormany.hu). Gandrīz 1 770 MW stabilas Ungārijas ražošanas pazuda tajā pašā laikā, kad Rumānija zaudēja savus kodolreaktorus.

Izmaksas parādījās ātri. Ungārijas dienas neto importa rēķins no aptuveni 0,6 mljrd. forintu jūlija beigās pieauga līdz gandrīz 4 mljrd. forintu augusta sākumā, jo valsts lielāko daļu elektrības pirka dārgajās vakara stundās, kad cenas pārsniedza 200 €/MWh (Telex/G7, Portfolio). Tās ir vairumtirdzniecības cenas, ko biržā maksā elektroapgādes uzņēmumi un lielie pircēji. Mājsaimniecību rēķinos tās neiekrīt nākamajā dienā, bet tās palielina piegādātāju izmaksas, kuras vēlāk tiek pārliktas uz patērētājiem.

Abas valstis mēģināja nopirkt vakara elektrību reģionā, kur brīvas jaudas pārdošanai bija mazāk nekā parasti.

Kas iegūst, kas maksā

Īstermiņā skaidrākais ieguvējs bija Bulgārija. Kozlodujas AES dzesēšanai izmanto smidzināšanas baseinus un rezerves akas, tātad uzkrātu ūdeni, kas dod laiku, kad upes līmenis krītas. Tas staciju padarīja noturīgāku. Enerģētikas ministre Iva Petrova ziņoja par 32 000–33 000 MWh eksportu dienā, un 7. augustā aptuveni 1 355 MW plūda Rumānijas virzienā (Club Z, economic.bg). Bulgārijas vairumtirdzniecības cenas pieauga līdz 150–170 €/MWh, salīdzinot ar 100–120 €/MWh nedēļu iepriekš (Mediapool). Sofija pārdeva elektrību deficīta apstākļos un par augstāku cenu. Taču arī Kozlodujas priekšrocība nav bezgalīga: Bulgārijas amatpersonas norādīja, ka pašreizējā ūdens līmenī stacija varētu turpināt darbu vēl aptuveni pusotru nedēļu (BTA).

Zaudētāji ir Rumānijas un Ungārijas rūpniecības patērētāji, kam draud patēriņa ierobežošana, elektroenerģijas pircēji, kas maksā divas vai trīs reizes augstākas vasaras vairumtirdzniecības cenas, un nodokļu maksātāji, kuru nauda tika izlietota ārkārtas darbiem upē, kas atslēgšanu aizkavēja, bet nenovērsa. Rumānijas elektroenerģijas sistēmai tūlītējs sabrukums nedraud. Taču tās stabilitāte tagad balstās uz vairākiem nosacījumiem vienlaikus: lai pūstu vējš, hidroelektrostacijas spētu ražot sarūkošu ūdens resursu robežās, kaimiņiem būtu lieka elektrība pārdošanai un vakara pieprasījums nekļūtu pārāk augsts. Tas ir risks, ko Bukareste uzņemas, kamēr Donava turpina krist.