Rumānijas dronu trauksmes atklāj NATO robu

13. augustā plkst. 01.27 Rumānijas militārais radars pie Izmailas, Ukrainas Donavas ostas pretī Rumānijai, fiksēja piecus gaisa mērķus. Tas notika brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainas Odesas apgabalam. Dažu minūšu laikā Rumānijas RO-ALERT sistēma, valsts ārkārtas brīdinājumu tīkls mobilajos tālruņos, nosūtīja brīdinājumus Tulčas apriņķa ziemeļiem, un gaisā pacēlās divi F-16 iznīcinātāji novērošanai (Agerpres). Viens no mērķiem pie Pardinas aptuveni 10 minūtes esot atradies Rumānijas gaisa telpā, pirms pagriezies atpakaļ Ukrainas virzienā (Mediafax). Tā bija pirmā no trim trauksmēm, ar kurām Rumānijai bija jātiek galā līdz dienas beigām.

Spānijas iznīcinātāji, trīs minūtes

Pēcpusdienas trauksmē reaģēšanā iesaistījās vēl viena NATO valsts. Plkst. 15.17 Rumānijas radars konstatēja jaunu mērķi. Plkst. 15.20 no Mihaila Kogelničanu aviobāzes pacēlās divi Spānijas F-18 iznīcinātāji. Tie Rumānijā izvietoti NATO pastiprinātās gaisa patrulēšanas ietvaros — tā ir alianses kaujas lidmašīnu dežūra neaizsargātākās austrumu gaisa telpas segšanai (Infobae/EFE, La Vanguardia). Objekts Rumānijas gaisa telpā esot ielidojis aptuveni 3,5 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Kilijas Vekes. Trauksme tika atcelta plkst. 16.28 (European Pravda).

Spānijas iesaiste nebija improvizēta reakcija. Septiņi F-18 un aptuveni 200 militārpersonu Rumānijā ieradās augusta sākumā četru mēnešu rotācijai. Spānijas Apvienotais militārais štābs šo uzdevumu raksturojis kā neparastas gaisa aktivitātes novērošanu, identificēšanu un pārtveršanu, vajadzības gadījumā paredzot arī neitralizēšanu (EMAD, El Español). Trīs minūšu pacelšanās laiks rāda, ka dežūras mehānisms strādā. Publiski pieejamā informācija neparāda nākamo posmu: ne Spānija, ne NATO nav apstiprinājusi, ka lidmašīnas mērķi pārtvēra, identificēja vai pret to rīkojās.

Atlūzas krastā, aklās zonas radaros

Tajā pašā dienā varasiestādes evakuēja Kostinešti pludmali Melnās jūras piekrastē, kad pie ūdenslīnijas tika pamanīts aizdomīgs objekts. Militārie spridzināšanas darbu ūdenslīdēji to klasificēja kā drona atlūzu bez sprādzienbīstamības riska (HotNews, AGERPRES). Tālāk jūrā Rumānijas militārie ūdenslīdēji iznīcināja divus dronus, kas atrasti valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā — jūras teritorijā, kur piekrastes valstij ir tiesības kontrolēt resursus un infrastruktūru — netālu no Neptun Deep, Rumānijas lielākā Melnās jūras gāzes projekta. Pirms tos nosauca par Krievijas droniem, Rumānija pārbaudīja informāciju pie Ukrainas, kas apstiprināja, ka tie nav Ukrainas droni (STVR, 15min).

Bulgārijas gadījums rāda, kāpēc ar ātru iznīcinātāju pacelšanu nepietiek. 8. augustā drons no Rumānijas ielidoja Bulgārijas gaisa telpā, taču to nefiksēja ne vienas, ne otras valsts radari, ne NATO dienvidu gaisa operāciju centrs. Tas eksplodēja pie Kardamas ciema, aptuveni 200 metru no kompresoru stacijas Transbalkānu gāzes cauruļvadā (Nova, Euronews България). Infrastruktūra netika bojāta. Bulgārijas sākotnējais vērtējums liecina, ka objekts, visticamāk, bijis Ukrainas mānekļdrons, nevis Krievijas ierocis. Secinājums ir vienkāršs: mazi, lēni un zemu lidojoši objekti spēj izslīdēt cauri klasisko radaru pārklājumam.

Ko neatrisina ātra pacelšanās

Kā To Brief jau rakstīja pēc tam, kad NATO Ziemeļatlantijas padome nosodīja Krieviju par Polijas un Rumānijas gaisa telpas pārkāpumiem (To Brief), alianses retorika kļuvusi stingrāka. Taču NATO nav pārgājusi no nosodījuma pie 4. panta konsultācijām, kurās jebkura sabiedrotā valsts var formāli izvirzīt drošības bažas, vai pie 5. panta, kas iedarbina kolektīvās aizsardzības mehānismu (NATO). Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauņs praktisko robu austrumu flangā aprakstījis tieši: radari, akustiskie sensori un robežkameras pastāv, taču nav integrētas sistēmas, kas savienotu atklāšanu ar reaģēšanu (15min). Polija pēc nesena sava gaisa telpas pārkāpuma solījusi paātrināt civiliedzīvotāju brīdināšanu ar īsziņām (Gazeta.pl).

Rumānijas 13. augusta trauksmes parādīja, ka NATO gaisa patrulēšana spēj konstatēt draudus un ātri pacelt iznīcinātājus. Tās nepierādīja, ka alianse spēj konsekventi identificēt, izsekot un attiecināt mazos dronus, pirms to atlūzas nonāk pludmalēs vai tie nepamanīti šķērso divu valstu gaisa telpu. Šo robu nevar aizvērt ar atsevišķu galvaspilsētu iepirktām kamerām un akustiskajiem detektoriem. Vajadzīga NATO līmeņa sensoru integrācija. Publiskā informācija var atpalikt no klasificētām operācijām, taču politiskais risks jau ir redzams.