Rumānijas algu reforma apdraud €770 miljonus

Brisele nenosaka Rumānijas algas. Eiropas Komisijai nav pilnvaru apstiprināt skolotāju, ārstu vai ierēdņu algu kategorijas. Taču Komisija lemj, vai Rumānija saņems aptuveni 770 milj. € no ES Atveseļošanas fonda dotācijām. Likuma projekts, ar kuru Bukareste grib atbloķēt šo naudu, Komisijas fiskālo pārbaudi pagaidām nav izturējis. Jautājums ir vienkāršs: vai Rumānija var šo algu reformu samaksāt, vēl vairāk nepalielinot budžeta deficītu.

Premjerministrs Ilje Boložans 19. augustā apstiprināja, ka Komisija projektu atdevusi ar „piezīmēm” un „precizējumu pieprasījumiem” (Agerpres). Rumānijas mediji ziņoja stingrākā tonī — Brisele projektu esot „noraidījusi” —, taču publiski pieejams Komisijas dokuments šādu formulējumu neapstiprina (Euronews Romania). Atšķirība ir būtiska: šī vēl ir saruna pirms termiņa, nevis galīgais spriedums.

Rumānija pati sev radīja sviras problēmu

Komisijas ietekme šajā jautājumā rodas no viena avota. Atveseļošanas un noturības mehānisms — ES pēcpandēmijas fonds, kurā nauda tiek piesaistīta reformu izpildei — paredz maksājumus tikai pēc iepriekš apstiprinātiem atskaites punktiem. Rumānija pati savā nacionālajā plānā iekļāva valsts sektora algu reformu. ES Padome šo plānu apstiprināja. Tagad Briselei jāpārbauda, vai Bukareste solīto tiešām izpildījusi, pirms tiek atbrīvota nauda (EUR-Lex, European Commission). Eiropas Revīzijas palāta šo sistēmu raksturo kā maksājumus par sasniegtiem mērķiem, nevis rēķinu atmaksu (ECA).

Fiskālais strīds nav sarežģīts. Rumānijas Finanšu ministrija, kā tiekot ziņots, atbalsta versiju, kas 2027. gadā algu izmaksas palielinātu par aptuveni 8 mljrd. leju (Știrile ProTV). Politiskajās sarunās summa virzījusies tuvāk 12 vai 16 mljrd. leju, neparedzot līdzvērtīgus izdevumu samazinājumus citur (RFI Romania). Komisijai jāredz, vai lielāko summu valsts budžets spēj nest. Valsts parādam pārsniedzot 60 % no IKP, finanšu ministrs Aleksandru Nazare brīdinājis, ka „fiskālā disciplīna ir pienākums, nevis izvēle” (Bursa).

Kāpēc likumu politiski grūti pabeigt

Reformas mērķis ir aizstāt sadrumstalotu algu sistēmu. Pagaidu darba lietu ministrs Dragošs Pislaru sacīja, ka jaunais likums likvidētu 87 no 151 pašreizējās piemaksas un ierobežotu snieguma piemaksas (Agerpres). Veselības aprūpes arodbiedrības vienošanos nav devušas. Izglītības nozarē strādājošie baidās no ienākumu iesaldēšanas. Prezidenta Nikušora Dana padomnieks paziņojis, ka Dans neparakstīs likumu, kas samazina algas veselības aprūpē un izglītībā (Digi24).

Līdz 31. augustam Bukarestei jāizpilda trīs soļi: koalīcijai jāvienojas par izmaksām, parlamentam ārkārtas sesijā jāpieņem likums, un Komisijai jāiesniedz fiskālās simulācijas, kuras tā atzīst par pietiekamu pierādījumu. PNL, jaunākais koalīcijas partneris, kas kontrolē parlamenta darba kārtību, atbalsta ārkārtas sesiju (Mediafax). Taču PSD līderis Sorins Grindeanu, kura partijai koalīcijā ir vairākums, saka, ka PSD pat nav saņēmusi ne likumprojektu, ne aprēķinus. Bez PSD likumu pieņemt nevar.

Precedents, kas sniedzas tālāk par Bukaresti

Algu likums veido aptuveni 770 milj. € daļu no plašāka piektā maksājuma pieprasījuma 2,84 mljrd. € apmērā, ko Rumānija iesniedza 15. augustā (Radio Romania, Romania Insider). Vēl seši nepabeigti likumdošanas pasākumi kopumā ir sasaistīti ar aptuveni 4,5 mljrd. € Atveseļošanas fonda finansējuma (Brussels Times). Visi atskaites punkti jāpabeidz līdz 31. augustam, bet galīgie maksājumi jānoslēdz līdz decembrim (Commission guidance).

Spānijas sestā Atveseļošanas fonda maksājuma pieredze parādīja, ka Komisija var apstiprināt lielāko daļu pieprasījuma, vienlaikus aizturot daļu, par kuru pierādījumi nav pietiekami (RTVE, La Moncloa). Tas ir ticamākais modelis, ja Rumānija izpilda lielāko daļu atskaites punktu, bet nespēj pārliecināt par algu reformu. Ja Komisija samaksās arī bez stingriem pierādījumiem, citas galvaspilsētas sapratīs, ka pēdējais Atveseļošanas fonda termiņš ir apspriežams. Komisijai tagad jāizlemj, vai Rumānijas pierādījumi ir pietiekami. Bukarestei ir vienpadsmit dienas, lai šo izvēli padarītu grūtāku.