Rumānija pirmoreiz notriec dronu

24. jūlijā plkst. 09:39 Rumānijas radari fiksēja gaisa mērķi uz austrumiem no Sulinas, Donavas deltas piekrastē. Tas virzījās iekšzemē — caur Breilu Buzau virzienā. No Mihaila Kogelničanu aviobāzes NATO vadībā pacēlās divi Itālijas „Eurofighter” iznīcinātāji, tiem sekoja divi Rumānijas F-16. Itālijas lidmašīna virs Breilas apriņķa izšāva raķeti, taču netrāpīja. Plkst. 11:02 Rumānijas F-16 iznīcināja dronu virs neapdzīvotas teritorijas pie Padinas (Romania Insider, n-tv). Rumānijai tas ir pirmais publiski zināmais gadījums, kad tās gaisa telpā notriekts to pārkāpis drons.

Rumānijas prokuratūra apstiprināja, ka mērķis bijis Krievijas „Shahed”/„Geran” tipa drons — tāds pats ierocis, kādu Krievija izmanto uzbrukumos Ukrainas infrastruktūrai. Piloti kaujas laikā ziņoja, ka vizuāli tas atbilst šim tipam, tomēr pilna tehniskā pārbaude vēl nebija pabeigta (Mediafax, Berliner Zeitung). Atlūzu marķējums, elektronika, kaujas galviņa un palaišanas vieta publiski nav izpausti.

Kas deva pavēli?

Sabiedroto iesaiste šo padara par NATO jautājumu, ne tikai Rumānijas incidentu. Itālijas „Eurofighter” iznīcinātāji darbojās NATO gaisa telpas patrulēšanas misijā — pastāvīgā alianses mehānismā aizdomīgu lidaparātu novērošanai un pārtveršanai. Kā vēstīja „Sofia Globe”, NATO apstiprināja, ka lidmašīnas darbojušās „NATO komandvadībā” (Sofiaglobe). Taču NATO komandvadība koordinē misiju, savukārt juridiskā atbildība par ieroču lietošanu savā teritorijā paliek valstij. Tāpēc galvenais jautājums ir vienkāršs: kurš atļāva šaut?

Rumānijas aizsardzības brīfingos teikts, ka Itālijas „Typhoon” virs Breilas izšāva raķeti un netrāpīja; uz zemes palika krāteris un raķetes atliekas (Quotidiano Nazionale, Adnkronos). Itālija oficiālu paziņojumu nav publiskojusi. Sabiedrotās valsts teritorijā izšauta raķete bez skaidra politiska skaidrojuma pati par sevi ir būtisks fakts.

Rumānijas pilots šāva tikai tad, kad drons atradās virs neapdzīvotas teritorijas. Tas liecina par iepriekš noteiktiem nosacījumiem, kur un kad mērķi drīkst iznīcināt (Internazionale/Reuters). Ne Rumānijas Aizsardzības ministrija, ne NATO šos noteikumus nav publiskojušas.

Kāpēc droni izjauc veco kārtību

Gaisa telpas patrulēšana un pretgaisa aizsardzība nav viens un tas pats. Patrulēšana nozīmē aizdomīga lidaparāta pārtveršanu: pietuvošanos, identificēšanu, pavadīšanu ārā no gaisa telpas. Pretgaisa aizsardzība nozīmē drauda iznīcināšanu. Buzau gadījums formāli sākās kā gaisa telpas patrulēšana. Praksē tas kļuva par pretgaisa aizsardzības operāciju: piloti izšāva raķetes un iznīcināja mērķi sabiedrotās valsts teritorijā.

„Shahed” drons nav pilotēta lidmašīna, kuru var brīdināt vai piespiest mainīt kursu. Tas ir lēns, bezpilota, iespējami sprādzienbīstams un lidojuma laikā grūti pilnībā identificējams. Vecais pārtveršanas un pavadīšanas modelis uz šādu mērķi īsti neattiecas.

Baltijas valstīm šī problēma nav teorētiska. Tās paļaujas uz rotējošām sabiedroto iznīcinātāju vienībām, nevis pilnvērtīgām nacionālām kaujas aviācijām. Igaunijas avoti vēsta, ka pāreja no gaisa telpas patrulēšanas uz pretgaisa aizsardzības loģiku esot izlemta jau jūlija sākumā, pirms Rumānijas incidenta (ERR). Lietuvas amatpersonas Rumānijas gadījumu izmantoja kā argumentu skaidrākām pilnvarām un ātrākiem lēmumiem par šaušanas brīdi (TV3). Buzau neizraisīja Baltijas pārvērtēšanu. Tas parādīja, kāpēc tā ir vajadzīga.

Noteikumi, kurus neviens nav publiskojis

Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs atsevišķi brīdināja par Krievijas provokācijām, kurās pret austrumu flanga valstīm varētu tikt izmantoti Ukrainā sagūstīti droni (TVN24). Vācijas mediji uzsvēra pretējo risku: ja lidojuma laikā nav iespējams droši noteikt drona izcelsmi, kravu un nolūku, zemāks šaušanas slieksnis palielina iespēju trāpīt nepareizam mērķim vai nomest atlūzas apdzīvotā vietā (Handelsblatt).

Rumānija šādam scenārijam gatavojās. 7. jūlijā aizsardzības ministrs Radu Miruca lūdza Ukrainu ieprogrammēt tās Melnās jūras dronus pašiznīcināties, ja tie ielido Rumānijas teritorijā (Agerpres). Pēc 17 dienām Rumānija vienu dronu notrieca.

Buzau gadījums pierādīja, ka NATO austrumu flanga gaisa aizsardzības mehānisms spēj mērķi fiksēt, pacelt iznīcinātājus, sekot tam un iznīcināt. Tas nepierādīja, ka noteikumi ir līdz galam saskaņoti, saprotami un publiski izskaidroti. Ziemeļatlantijas padomei, kurā sabiedrotie sēž kā līdztiesīgas valstis, un galvaspilsētām, kas apstiprina iesaistes noteikumus, austrumu flanga iedzīvotājiem jāsniedz pamatatbilde: kad drons virs sabiedrotās valsts teritorijas kļūst par mērķi, kurš to izlemj, un vai noteikumi atšķiras starp Bukaresti un Tallinu?