Rumāniju iesūdz par aptieku parādiem

Aptieka, kas izsniedz valsts kompensējamās zāles, saviem zāļu lieltirgotājiem, darbiniekiem un telpu iznomātājiem maksā noteiktajos termiņos. Ja valsts naudu atmaksā ar kavēšanos, šo starplaiku sedz pati aptieka: aizņemoties, atliekot maksājumus piegādātājiem vai samazinot zāļu krājumus. Tieši par šādu praksi Eiropas Komisija nodevusi Rumāniju Eiropas Savienības Tiesā — ES augstākajā tiesu instancē. CNAS, Rumānijas valsts iestāde, kas aptiekām atmaksā izdevumus par izsniegtajām kompensējamām zālēm, maksājumus esot kavējusi tik ilgi un tik sistemātiski, ka pārkāpts ES vienotā tirgus regulējums.

Trīs brīdinājumi, risinājuma nav

Komisijas juridiskais pamats ir Kavētu maksājumu direktīva — ES tiesību akts, kas publiskām iestādēm nosaka stingrus termiņus maksājumiem piegādātājiem. Veselības aprūpes iestādēm atļautais termiņš ir līdz 60 dienām, tātad garāks nekā lielākajai daļai publisko maksātāju, bet tas nav atvērts mandāts maksāt tad, kad budžetā parādās nauda.

Komisija Rumāniju divu gadu laikā brīdināja trīs reizes: 2024. gada aprīlī nosūtīja oficiālu paziņojumu, bet 2025. gada februārī un 2026. gada janvārī — divus argumentētus atzinumus, proti, formālas prasības novērst pārkāpumu, pretējā gadījumā lietu nododot tiesā. Kad Rumānijas atbilde Komisiju nepārliecināja, lieta nonāca tiesā. Pašas Rumānijas iesniegtie dati parādīja problēmas mērogu: CNAS joprojām maksāja aptiekām vidēji 62 līdz 79 dienas pēc 60 dienu likumā noteiktā maksimālā termiņa (Stiri pe surse).

CNAS šādu lietas formulējumu apstrīd. Iestāde apgalvo, ka runa esot par agrāku situāciju, ka parādi no 2025. gada oktobra līdz 2026. gada aprīlim esot dzēsti un ka maksājumi par zālēm 2026. gada 8. jūlijā bijuši aktuāli (Digi24). Juridiski izšķiroši būs tas, ko Rumānija faktiski bija izlabojusi brīdī, kad pārkāpuma procedūra sasniedza izšķirošo posmu. Šāda lieta vērtē valsts rīcību konkrētā periodā. Vēlāk veikta sakārtošana var mazināt politisko kaitējumu, bet tā automātiski nedzēš iepriekšēju pārkāpumu.

Ko Rumānijai rāda Itālijas lieta

Tiesa līdzīgu lietu jau ir izskatījusi. Spriedumā Komisija pret Itāliju (C-122/18) tā atzina, ka Itālija pārkāpusi Kavētu maksājumu direktīvu, jo publiskās iestādes praksē maksāja ar kavēšanos. Itāliju nepasargāja tas, ka direktīva formāli bija pārņemta nacionālajos tiesību aktos, nedz tas, ka neapmaksātie piegādātāji teorētiski varēja vērsties tiesā. Kritērijs bija vienkāršs: vai valsts patiešām maksāja laikus. Tā nemaksāja.

Šis spriedums Rumānijai ir nelabvēlīgs orientieris. Ja Komisija pierādīs, ka CNAS pārkāpuma periodā maksāja pēc 60 dienu robežas, Rumānijai draud tāds pats secinājums. Itālija pēc tam izveidoja publiskā sektora maksājumu uzraudzības platformu un panāca pietiekamu uzlabojumu, lai Komisija lietu slēgtu (IFEL). Rumānijas aizstāvība par „vēsturisku problēmu” kļūst ticama tikai tad, ja to balsta salīdzināmi un noturīgi dati, kas rāda, ka CNAS konsekventi maksā 60 dienu robežās, nevis vienreizēja parādu dzēšana pirms sprieduma.

Rumānija nav vienīgā valsts, kur kavēti maksājumi veselības aprūpē faktiski kļuvuši par budžeta vadības instrumentu. Polijas Nacionālais veselības fonds ir rosinājis norēķinu ciklus, kas slimnīcām liktu vispirms ārstēt pacientus un tikai pēc vairākiem mēnešiem saņemt samaksu, tādējādi slimnīcām faktiski kreditējot valsti no saviem apgrozāmajiem līdzekļiem (Rzeczpospolita). Ungārijā kavēti slimnīcu maksājumi gadu gaitā palielinājušies arī uzkrāto nokavējuma procentu dēļ pēc ilgām tiesvedībām (Portfolio). Taču Rumānija ir pirmā dalībvalsts, kuru Komisija par šādu praksi novedusi līdz tiesai.

Šaurs noteikums ar reālām sekām

ES nepārvalda dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas. Līgumi veselības pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu atstāj dalībvalstu kompetencē (LESD 168. pants). Komisija šeit īsteno šaurāku prasību: ja valsts publiskās veselības aprūpes nodrošināšanai izmanto privātas aptiekas, tai par šo pakalpojumu jāmaksā likumā noteiktajā termiņā. Direktīvas mērķis ir novērst tieši šādu situāciju — publiskās iestādes izmanto savu pircēja spēku, lai slēptas finansēšanas izmaksas pārliktu uz mazākiem piegādātājiem. Aptieku izmantošana par naudas plūsmas buferi ir vienotā tirgus pārkāpums, nevis suverēnas politikas izvēle.

Ja Tiesa lems pret Rumāniju un CNAS turpinās neievērot termiņus, Komisija var vēlreiz vērsties tiesā saskaņā ar LESD 260. pantu, kas ļauj prasīt dienas naudas sodus valstij, kura nepilda Tiesas spriedumu. Spriedums būtu signāls arī citām dalībvalstīm ar līdzīgu praksi. Rumānijas aizstāvība tagad mazāk atkarīga no apgalvojuma, ka parādi pieder pagātnei, un vairāk no spējas pierādīt, ka CNAS turpmāk maksās laikus.