Rumānijas F-16 notriec dronu virs Igaunijas

Rumānijas F-16 19. maijā virs Igaunijas iznīcināja dronu. Tā bija pirmā reize, kad NATO iznīcinātājs notriecis šādu mērķi virs sabiedroto teritorijas. Pārtveršana izdevās, taču incidents parādīja plaisu, kurai aliansei pagaidām nav skaidra risinājuma: Krievijas radioelektroniskā karadarbība iedzen Ukrainas dronus NATO gaisa telpā, bet neviena dalībvalsts to nesauc par hibrīduzbrukumu.

Trīs valstis, viens drons

Pavēlniecības ķēde parāda, kā patiesībā darbojas Baltijas gaisa aizsardzība. Latvijas radari dronu pamanīja pirmie. Latvijas Kontroles un ziņošanas centrs Lielvārdē vadīja pārtveršanas operāciju. NATO Apvienotais gaisa operāciju centrs Ūdemā, Vācijā, ap plkst. 11:03 pacēla divus Rumānijas F-16 no Šauļu bāzes Lietuvā (Romania Insider). Komandleitnants Kostels-Aleksandru Pavelesku mērķi vizuāli identificēja un plkst. 12:14 izšāva vienu raķeti (Defense News). No drona ieiešanas gaisa telpā līdz iznīcināšanai pagāja četrpadsmit minūtes.

Latvija atklāja mērķi. Lietuva nodrošināja bāzi iznīcinātājiem. Rumānija deva pilotus. Igaunijai, kuras gaisa telpa tika pārkāpta, bija radari un brīdināšanas sistēmas, bet nebija savu iznīcinātāju. NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misija nostrādāja tieši tā, kā paredzēts. Tā vienlaikus parādīja, ka Igaunija, Latvija un Lietuva pašas savas debesis aizsargāt nevar.

Attiecināšanas plaisa

Drons gandrīz noteikti bija Ukrainas aparāts, kas novirzījās uzbrukuma laikā pret mērķiem Krievijā. Kijiva atvainojās. Ukrainas Ārlietu ministrija novirzīšanu skaidroja ar Krievijas radioelektronisko karadarbību: „Krievijas spēki turpina novirzīt Ukrainas dronus uz Baltijas valstīm. Maskava to dara apzināti” (Meduza).

Šis skaidrojums atbilst pēdējo mēnešu notikumu virknei. Marta beigās 48 stundu laikā novirzīti droni skāra visas trīs Baltijas valstis. Somija 15. maijā pēc drona trauksmes slēdza Helsinku-Vantā lidostu. Latvijas valdība krita 14. maijā, kļūstot par pirmo NATO valdību, kas zaudējusi amatu drona incidenta dēļ, pēc tam kad trieciens skāra naftas bāzi Rēzeknē un aizsardzības ministrs nespēja paskaidrot, kāpēc mērķis netika pārtverts.

Ja Krievija apzināti ar signālu traucēšanu un maldināšanu novirza Ukrainas dronus NATO teritorijā, tas līdzinās hibrīduzbrukumam. Eiropas Parlaments pērn oktobrī nosodīja Krievijas globālās navigācijas satelītu sistēmu traucēšanu kā „hibrīdkaru”. Tomēr neviena dalībvalsts par šo atkārtojošos modeli nav iedarbinājusi NATO līguma 4. pantu, kas paredz sabiedroto konsultācijas. Tas tika darīts 2025. gada septembrī, kad Krievijas droni tieši ielidoja Polijas un Igaunijas gaisa telpā. Ukrainas dronu gadījumā, ja tie tiek novirzīti no kursa Krievijas traucēšanas dēļ, alianse incidentus joprojām traktē kā gaisa telpas pārvaldības, nevis drošības jautājumu.

Šāds nošķīrums ir politiski ērts. Ja Krievijas radioelektroniskā karadarbība tiktu nosaukta par hibrīduzbrukumu, 32 sabiedrotajiem būtu jāvienojas par kopīgu atbildi. Tas varētu arī ierobežot Ukrainas iespējas veikt triecienus caur Baltijas koridoru. Neviena galvaspilsēta šādu izvēli negrib uzņemties.

Kurš sedz izmaksas

Slodze sadalās nevienmērīgi. Somija paceļ iznīcinātājus un slēdz lidostas. Latvija zaudē valdību. Igaunija izsludina civilos brīdinājumus sešos apriņķos. Polija būvē 18 bateriju un 700 transportlīdzekļu pretdronu sistēmu. Vācija ir pasūtījusi Skyranger sistēmas un nākamajos gados plāno 500–600 vienību.

Baltijas valstis koordinē un brīdina, bet pašas nevar notriekt. Igaunija sākusi izvietot dronu atklāšanas sistēmas 25 pilsētās. Atklāšana bez spējas mērķi fiziski iznīcināt ir novērošana, nevis aizsardzība.

Rumānijas aizsardzības ministrs notikušo pasniedza ar saukli „Jā, Rumānija var” un ierosināja pilotam piešķirt valsts apbalvojumu. Ārpus šīs retorikas palika cits fakts: 2026. gada pirmajos piecos mēnešos Rumānijas gaisa telpā ielidoja 14 Krievijas droni. Rumānija nenotrieca nevienu.

Doktrīnas tukšums

Pārtveršana pierādīja, ka NATO spēj iznīcināt dronu virs sabiedroto teritorijas. Sarežģītākie jautājumi palika neatbildēti. Nav doktrīnas situācijai, kurā „draudzīgs” ierocis no partnervalsts pretinieka radioelektroniskās karadarbības dēļ tiek novirzīts no kursa. NATO noteikumi ir bināri: lidaparātam vai nu ir atļauts atrasties sabiedroto gaisa telpā, vai nav. Ukrainas drons, ko novirza Krievijas traucēšana, šajā shēmā neiederas.

Igaunija pieprasījusi, lai Kijiva droniem, kas lido NATO robežu tuvumā, uzstādītu attālinātas apturēšanas mehānismus. Ukraina ir atvainojusies, bet publisku apņemšanos nav devusi. Plaisa starp to, ko var juridiski argumentēt, un to, ko var politiski izdarīt, ir tieši tā telpa, ko Krievija var izmantot. Un Maskava to zina.