Rumānijas F-16 notriec dronu Igaunijā

19. maijā plkst. 11:03 NATO pacēla iznīcinātājus no Šauļu bāzes Lietuvā. No Krievijas Igaunijas gaisa telpā bija ielidojis drons. Plkst. 12:14 Rumānijas F-16 pilots atklāja uguni. Bezpilota lidaparāts nokrita lauksaimniecības zemē pie Peltsamā, 30 metru no tuvākās mājas. Tā bija pirmā reize kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad NATO iznīcinātājs Baltijas gaisa telpā iznīcināja dronu (Romania Insider, Estonian Defence Forces).

Divas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti pieprasīja NATO šo reakciju padarīt par pastāvīgu: Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija, kas miera laikā galvenokārt nozīmē novērošanu un pārtveršanu, jāpārveido par pilnvērtīgu pretgaisa aizsardzības mandātu ar skaidriem noteikumiem dronu notriekšanai. Tam vajadzīgas arī pastāvīgas pretdronu sistēmas Baltijas valstu teritorijā (ERR). Šādai maiņai jāsaņem visu 32 NATO dalībvalstu vienprātīgs atbalsts. Prasība izskan brīdī, kad Vašingtona signalizē par turpmāku ASV karavīru izvešanu no Eiropas.

Kā Krievija Ukrainas dronus pārvērš par NATO problēmu

Lielākā daļa šo dronu ir Ukrainas. Ukrainas tālās darbības bezpilota lidaparāti uzbrūk Krievijas naftas infrastruktūrai pie Baltijas valstu robežām, galvenokārt Ustjlugas un Primorskas termināļu kompleksiem Krievijas Ļeņingradas apgabalā. Krievijas elektroniskās karadarbības vienības slāpē GPS signālus vai ievada nepatiesas koordinātas, tādējādi novirzot dronus no kursa NATO teritorijā. Ukraina to ir atzinusi un par to atvainojusies. Igaunijas aizsardzības ministrs apstiprināja, ka F-16 mērķis, „visticamāk, bija Ukrainas drons, kas bija novirzījies no kursa” spēcīgu elektronisko traucējumu dēļ.

Šī shēma balstās ne tikai uz pašiem droniem, bet arī uz informācijas karu. 18. maijā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests apgalvoja, ka Ukrainas dronu operatori esot izvietoti Latvijas militārajās bāzēs, un draudēja ar triecieniem Latvijas „lēmumu pieņemšanas centriem”. Latvija, Ukraina un ASV šos apgalvojumus noraidīja (ISW). Baltkrievija iesniedza diplomātisku protestu, apgalvojot, ka drons tās gaisa telpā esot ielidojis no Lietuvas. Tas notika dažas dienas pēc tam, kad Baltkrievijas armija pa tiešo sakaru līniju brīdināja Lietuvu par dronu, kas lidoja pretējā virzienā. Lietuva šo protestu nosauca par „tiešu pierādījumu Baltkrievijas līdzdalībai Krievijas informācijas uzbrukumā”.

Tā veidojas pašpastiprinošs cikls. Krievijas elektroniskā karadarbība ievirza Ukrainas dronus NATO gaisa telpā. Krievijas izlūkdienesti pēc tam izmanto šos incidentus kā pierādījumu, ka Baltijas valstis uzbrūkot Krievijai. Dronu incidenti sakrita ar 19. maijā bez iepriekšēja paziņojuma sāktām Krievijas kodolmācībām, kurās bija arī raķešu palaišana no Baltkrievijas teritorijas (Defense News). Vienā nedēļā NATO austrumu flangs saskārās ar droniem, dezinformāciju un kodolsignāliem.

Trīs valstis, trīs sistēmas kļūmes

Latvijā valdības koalīcija sabruka 14. maijā pēc neveiksmīgas reakcijas uz drona triecienu naftas bāzei Rēzeknē (LSM). Tā bija pirmā NATO dalībvalsts valdība, kas krita kā tiešas ar droniem saistītas hibrīdkaradarbības sekas. Premjerministrs Andris Kulbergs sešas dienas vēlāk izveidoja jaunu koalīciju, kuras rīcībspēja vēl nav pārbaudīta. Ainu padara asāku kāda detaļa: Ukraina Baltijas valstīm bija piedāvājusi dronu radaru un atklāšanas programmu. Igaunija piekrita. Latvija atteicās. Dronu, kas trāpīja Rēzeknē, laikus neatklāja.

Lietuvā civilā aizsardzība piecu dienu laikā izgāzās trīs reizes. Ārkārtas situāciju lietotne LT72 20. maijā pārstāja darboties lietotāju slodzes dēļ, 21. maijā rādīja novecojušus datus un 22. maijā atkal piedzīvoja traucējumus. Patvertnes Viļņā bija slēgtas. Sirēnas neatskanēja. Prezidents un premjerministre tika pārvietoti uz bunkuriem.

Igaunijas radars 19. maija dronu pamanīja vēl pirms tas ielidoja valstī. Taču Igaunijai nav savu iznīcinātāju. Bez Rumānijas pilota, kurš tobrīd bija gaisā mācību lidojumā, drons būtu turpinājis lidojumu bez šķēršļiem.

Ko izlems Ankara

Baltijas misijas pārrakstīšanai no gaisa telpas patrulēšanas uz pretgaisa aizsardzību vajadzīgs formāls Ziemeļatlantijas padomes lēmums. Tā ir NATO pastāvīgā lēmējinstitūcija, kurā jebkurš sabiedrotais var izmantot veto. Nākamais reālais brīdis šādam lēmumam ir Ankaras samits 7.–8. jūlijā.

NATO augstākais komandieris Eiropā, ģenerālis Grinkevičs, 19. maijā apstiprināja, ka Eiropai „noteikti jārēķinās ar papildu pārdislocēšanu” ASV karaspēka klātbūtnē. Slāņotā atklāšanas, vadības un kontroles arhitektūra, kas vajadzīga Baltijas valstīm, pašlaik balstās uz amerikāņu sistēmām. Eiropas alternatīvas vēl tikai top: Polija būvē 18 pretdronu baterijas, bet Latvijā izvietots NATO pirmais C-UAS inovāciju poligons, kur testē sistēmas cīņai pret bezpilota lidaparātiem. Nekas no tā šodien vēl nenosedz Baltijas gaisa telpu.

Eiropas Parlaments 21. maijā pauda „pilnīgu solidaritāti” ar Baltijas valstīm. Solidarität nav radaru tīkls. Ankaras samits parādīs, vai 32 sabiedrotie ir gatavi finansēt tehnoloģijas, kas šo solidaritāti padara militāri ticamu, brīdī, kad valsts, uz kuras sistēmām balstās NATO pretgaisa aizsardzības arhitektūra, atkāpjas no Eiropas galda.