Rumānijas F-16 notriec dronu Igaunijā

Rumānijas F-16 20. maija pusdienlaikā virs Igaunijas dienvidiem izšāva gaiss–gaiss raķeti. Mērķis bija Ukrainas drons, kas Krievijas GPS traucēšanas dēļ bija novirzījies sabiedroto gaisa telpā. Tas nokrita 30 metrus no lauku mājas Peltsamā apkārtnē (ERR, Aerotime). Cilvēki necieta. Tā bija pirmā NATO gaisa pārtveršana virs Baltijas valsts. Raķete izdarīja savu darbu. Civilās aizsardzības sistēmas zem tās — ne.

Desmit ielidojumi, viena kritusi valdība

Kopš marta vismaz desmit dronu ielidojumi skāruši četras NATO valstis — aptuveni viens incidents piecās dienās (Defence News). Ukrainas droni, kas mērķēti pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru pie Sanktpēterburgas, tiek novirzīti no kursa ar elektroniskās karadarbības līdzekļiem. 7. maijā viens trāpīja Latvijas naftas noliktavai. 15. maijā Somija slēdza Helsinku lidostu. 20. maijā Lietuva pirmo reizi izsludināja masveida civilo brīdinājumu, prezidentu un parlamentu nosūtot uz patvertnēm (Euronews).

Politiskās sekas vissmagāk skāra Latviju. Premjerministre Evika Siliņa 14. maijā atkāpās pēc tam, kad aizsardzības ministrs bija spiests atstāt amatu saistībā ar triecienu Rēzeknes noliktavai (Washington Post).

Ukraina novirzes skaidroja ar Krievijas „apzinātu” elektronisko karadarbību (Ukrainska Pravda). Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests izvēlējās citu līniju: tas izplatīja safabricētu apgalvojumu, ka Latvija ļaujot no savas teritorijas palaist Ukrainas dronus, un brīdināja, ka „lēmumu pieņemšanas centru koordinātas Latvijas teritorijā ir labi zināmas” (Atlantic Council). NATO ģenerālsekretārs Marks Rite atbildēja tieši: droni šķērso sabiedroto gaisa telpu „Krievijas pārgalvīgā, nelikumīgā pilna mēroga uzbrukuma dēļ” (Euronews).

Trīsdesmit pieci gadi bez patvertņu politikas

Peltsamā nokritušais drons pārvadāja degvielu, bet kaujas galviņa tajā nav apstiprināta. Ja tāda būtu bijusi, daudzi apkārtnes iedzīvotāji, visticamāk, nezinātu, kur patverties.

Igaunija incidenta laikā izsūtīja mobilos brīdinājumus, izmantojot lietotni, kas militāro mācību vajadzībām bija palaista tikai dienu iepriekš (ERR). Obligātas patvertnes jaunās ēkās stāsies spēkā 2028. gada martā. Publisku sirēnu sistēmas nav.

Tā nav tikai Igaunijas problēma. Vācijā no aukstā kara laika 2 000 patvertnēm darbojas 579. Berlīnē nav nevienas (Taz). Polija spēj patvert 3,8 % iedzīvotāju (Business Insider Poland). Rumānijā uzskaitītas 4 538 civilās aizsardzības patvertnes, taču Tulčā, frontes tuvumā pie Ukrainas robežas, nestrādā neviena no desmit publiskajām patvertnēm (Adevărul). Tikai Somija, kas pēc aukstā kara savu patvertņu tīklu nenojauca, var aizsargāt lielāko daļu pilsētu iedzīvotāju.

Nauda tagad sāk kustēties. Vācija 20. maijā apstiprināja 10 mljrd. € civilajai aizsardzībai — lielāko šādu ieguldījumu kopš atkalapvienošanās (German Federal Government). Polija caur ES Atveseļošanas plānu šim mērķim paredzējusi 22,5 mljrd. zlotu, bet plaša patvertņu būvniecība sāksies 2027. gadā (Money.pl).

Sistēmiskais šķērslis ir Briselē. Saskaņā ar ES līgumiem civilā aizsardzība ir „atbalsta kompetence” — Līguma par Eiropas Savienības darbību 196. pants ļauj ES koordinēt un līdzfinansēt, bet ne piespiest valsti būvēt patvertnes vai uzstādīt sirēnas. Kopīga brīdināšanas standarta nav. 20. maijā Lietuva izmantoja šūnu apraidi, Igaunija — pilotlietotni, Latvija brīdināja tikai pierobežas pašvaldības. Trīs NATO sabiedrotie, trīs nesavietojamas sistēmas.

Ko raķete nevar atrisināt

Krievijas elektroniskā karadarbība rada incidentus, kuros atbildību var noliegt. GPS traucēšana apžilbina drona navigāciju. Signāla viltošana tam iedod nepatiesas koordinātas. Daļa novirzītu dronu pēc tam var autonomi piesaistīties tuvākajam mērķim, kas atbilst to vizuālajai programmai. Civiliedzīvotājiem fiziskais risks ir vienāds neatkarīgi no tā, vai Maskava dronus aktīvi virza NATO gaisa telpā vai tikai rada apstākļus, kuros tie aizklīst.

20. maijā NATO pierādīja, ka spēj notriekt nomaldījušos dronu. Rumānijas pilotam bija skaidras debesis un vizuāls kontakts. Nākamajā pārtveršanā var nebūt ne viena, ne otra. Alianse tagad spēj pārtvert draudu. Tā vēl nespēj aizsargāt cilvēkus zem tā. Pašreizējās ES tiesības neļauj nevienam Briselē piespiest valdības šo robu aizvērt.