Rosatom apiet ES sankcijas

Vācijas kodoldegvielas rūpnīca jūlijā saņēma atļauju ražot reaktoru komponentus, izmantojot Krievijas valsts tehnoloģiju. Vācijas valdība saka, ka politiski pret to iebilst, taču juridiski nevarot apturēt procesu. Tieši šī pretruna rāda robu Eiropas sankciju režīmā: ES ir atteikusies no Krievijas oglēm, lielākās daļas naftas un ievērojamas daļas gāzes, bet civilo kodolenerģijas tirdzniecību gandrīz nav skārusi.

22. jūlijā Lejassaksija apstiprināja degvielas elementu rūpnīcas paplašināšanu Lingenē. Rūpnīcu pārvalda Francijas uzņēmuma Framatome meitasuzņēmums. Paplašināšana ļauj ražot degvielas kasetes VVER reaktoriem — padomju laikā izstrādātam reaktoru tipam, kas joprojām darbojas Centrāleiropas un Austrumeiropas atomelektrostacijās (Framatome, BMUKN). Ražošana balstās uz licencēm, tehnoloģijām un iekārtām no TVEL — Krievijas valsts kodolkorporācijas Rosatom degvielas struktūras.

Kāpēc Berlīne apstiprināja to, pret ko iebilst

Federālā vides ministrija norādīja, ka tai nav juridiska pamata atteikumam. Vācijas atomenerģijas likums regulē drošību, nevis ģeopolitiku, un pašreizējās ES sankcijas neattiecas uz civilo kodolenerģijas sadarbību (BMUKN). Lejassaksijas vides ministrs Kristiāns Meiers Krievijas iesaisti nosauca par nepareizu, taču uzsvēra, ka pavalsts rīkojas federālās uzraudzības ietvaros un nevar atteikt licenci (NDR).

Atļaujai pievienoti drošības ierobežojumi: Rosatom personāla piekļuves limiti, IT sistēmu nodalīšana un aparatūras pārbaudes (ZEIT). Vācija mēģina Krievijas klātbūtni kontrolēt, nevis izbeigt.

Kāpēc ES šo robu nav aizvērusi? Iemesli ir divi: tehnisks un politisks.

Kodoldegviela nav izejviela, ko var nomainīt kā jēlnaftas piegādātāju. Degvielas kasete ir konkrētam reaktoram projektēts inženiertehnisks komponents, ko licencē valsts regulators un ko reaktorā ievieto pēc stingra grafika. Framatome norāda, ka ES darbojas 19 VVER reaktori (Framatome). Krievijas izcelsmes degvielas aizstāšanai vajag jaunus projektus, testa kasetes un atsevišķu apstiprinājumu katrai elektrostacijai. Tas ir gadu, nevis mēnešu process.

Politiskā barjera ir vienkāršāka. ES sankcijām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 31. pantu vajadzīga vienprātība (EUR-Lex). Viena valdība var nobloķēt visu paketi. Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto ir teicis, ka kodolsankcijas apdraudētu Budapeštas Paks II paplašināšanu — Rosatom vadītu projektu, ko atbalsta Krievijas valsts aizdevums līdz 10 mljrd. € apmērā (Agenzia Nova, World Nuclear Association).

Kur atrodas īstā atkarība

Krievijas ietekme visstiprākā nav dabiskā urāna ieguvē, bet pārstrādes posmos. Saskaņā ar Euratom Apgādes aģentūras datiem Krievija 2024. gadā piegādāja ap 15,6 % ES dabiskā urāna, bet aptuveni 22,4 % konversijas pakalpojumu un 23,5 % bagātināšanas pakalpojumu (Euratom Supply Agency, S&P Global). Konversijā urāna rūdu pārvērš gāzē, kas der bagātināšanai; bagātināšanā palielina skaldāmā materiāla īpatsvaru, lai degviela varētu darbināt reaktoru. Šos starpposmus aizstāt ir grūtāk, jo pasaulē tikai dažas rūpnīcas spēj tos nodrošināt lielā mērogā.

Valstis, kurās darbojas VVER reaktori, sadalās trīs grupās. Čehija un Bulgārija jau pāriet uz citiem piegādātājiem: Temelīna pēdējo TVEL piegādi saņēma 2024. gada beigās, bet Kozlodujas 5. bloks ielādē Westinghouse degvielu (Seznam Zprávy, Sega). Slovākijai ir parakstīti līgumi ar Rietumu piegādātājiem, bet tie vēl nav pilnībā ieviesti visos piecos reaktoros; kodolenerģija nodrošina ap 62 % valsts elektroenerģijas, tāpēc traucējumiem ir mazāka rezerve (Reuters, World Nuclear Association). Ungārija Paksas AES vēl nav licencējusi nevienu Rietumu degvielu; Framatome pirmās alternatīvās kasetes gaidāmas ap 2028. gadu (Atlatszo).

Francija šajā ainā ir arī piegādātāja. Reuters ziņoja, ka Francija 2025. gadā no Krievijas importēja 39 % bagātinātā urāna (Reuters). Francijas degvielas cikla uzņēmums Orano atbalsta pakāpeniski samazināmas kvotas, nevis pēkšņu aizliegumu, savukārt Framatome no Lingenes paplašināšanas var iegūt VVER degvielas līgumus. Parīze vienlaikus iestājas par piegāžu dažādošanu un gūst labumu no pašreizējās kārtības.

Ekonomiskais pamatojums termiņiem

Amerikas Savienotās Valstis jau ir parādījušas vidusceļu. Vašingtona 2024. gadā aizliedza Krievijas urāna importu, bet paredzēja pagaidu izņēmumus gadījumiem, kad alternatīvas vēl nav pieejamas (Congress). ES līdzvērtīgu priekšlikumu nav iesniegusi, lai gan REPowerEU ietvaros apņēmusies izbeigt atkarību no Krievijas enerģijas (European Commission).

Westinghouse, Framatome un ar Urenco saistītā Eiropas bagātināšanas jauda iegūtu līgumus un skaidrāku pamatu investīcijām jaunās jaudās. Neskaidrība par ES rīcību jau kavē Urenco tēriņu lēmumus (Reuters). Rosatom zaudētu ieņēmumus. Budapešta zaudētu diplomātisku sviru.

Tūlītējs pilns aizliegums būtu riskants, jo daļa reaktoru vēl nevar darboties ar nekrievu degvielu. Aizlieguma neesamība Rosatom uz vēl vienu desmitgadi atstāj Eiropas enerģētikas infrastruktūrā. Dati rāda uz trešo risinājumu: juridiski saistošiem termiņiem, kas pieskaņoti katra reaktora reālajai spējai pāriet uz citu degvielu, un izņēmumiem tiem, kuriem pāreja patiešām vēl nav iespējama. Bez tā Eiropa vienlaikus sankcionē Krievijas enerģiju un licencē Krievijas kodolsadarbību.