Roterdama atsedz ES sankciju robus

Nīderlandes muitas amatpersonas Roterdamā pārbaudīja desmitiem konteineru uz kuģa, kas regulāri kursēja starp Roterdamu un Sanktpēterburgu. Tajos atrada automobiļu vējstiklus, durvis, motoreļļu un gaisa filtrēšanas sistēmas. Visas šīs preces ir pakļautas sankcijām, un to etiķetes bija noņemtas un uzlīmētas no jauna, lai slēptu izcelsmi. Kapteini aizturēja uz vietas. Pēc tam notika kratīšanas adresēs Roterdamā un Amsterdamā (Duane Morris).

Tās nav eksotiskas militārās tehnoloģijas. Tās ir ikdienas rezerves daļas un patēriņa preces, kas uztur darba kārtībā kravas automašīnas un militāro tehniku un ko Eiropas ražotāji pirms sankcijām Krievijai piegādāja bez ierobežojumiem. ES ir aizliegusi plašu eksportu uz Krieviju, aptverot simtiem preču kategoriju. Taču aizliegt eksportu un faktiski apturēt preču plūsmu ir divi atšķirīgi uzdevumi.

Trīs valstis dara lielāko darba daļu

Sankciju izpilde ES joprojām ir decentralizēta. Katra dalībvalsts pati organizē muitas pārbaudes. Nav kopīgas datubāzes par aizdomīgiem sūtījumiem, nav vienota pārbaužu standarta un nav ES līmeņa institūcijas, kas tieši izmeklētu sankcionētu preču apriti.

Polija sagatavo 56 % no visiem Rapid Information Form brīdinājumiem — tā ir ES sistēma aizdomīgu eksporta darījumu atzīmēšanai. Tas ir vairāk nekā pārējās 26 dalībvalstis kopā. Nīderlandē un Somijā darbojas specializētas vienības, kas šādus gadījumus izmeklē kriminālprocesa kārtībā. Lielākā daļa pārējo valstu ievērojami atpaliek.

Īrijā kopš 2022. gada nav sākta neviena sankciju pārkāpumu kriminālvajāšana. Kad ES noteica, ka visām dalībvalstīm līdz 2025. gada maijam sankciju pārkāpumi jāpadara par krimināli sodāmu nodarījumu, termiņu ievēroja tikai Igaunija un Somija. Eiropas Komisija sāka pārkāpuma procedūras pret 18 no 27 dalībvalstīm, tostarp Vāciju, Franciju un Spāniju.

Maršruts, kas apiet muitu

Roterdamas gadījums skar primitīvāko sankciju apiešanas veidu: pārmarķētas kastes tiešā maršrutā uz Krieviju. Sarežģītāka problēma ir likumīga pāradresēšana caur trešajām valstīm.

Kopš 2022. gada ES sankcionēto preču eksports uz vairākām Centrālāzijas valstīm ir strauji pieaudzis. Kirgizstāna, Armēnija un Kazahstāna ir Eirāzijas Ekonomiskās savienības dalībnieces — muitas savienībā ar Krieviju preces pēc ievešanas var brīvi pārvietoties pāri robežām. Oksfordas pētījumā secināts, ka sankcionēto preču eksporta kāpums uz šīm valstīm sākās dažu dienu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā. Laiks ļauj diezgan skaidri nolasīt nolūku, lai gan par absolūtajiem apjomiem joprojām notiek strīdi un daļa procentuālo pieaugumu sākas no ļoti zemas bāzes, nevis no lielām tirdzniecības plūsmām.

ES pret Kirgizstānu pirmo reizi iedarbināja sankciju apiešanas novēršanas instrumentu 2026. gada aprīlī. Četrus gadus pēc tam, kad shēma kļuva redzama.

Likums kā izņēmumu sistēma

Īrijas gadījumā robs ir pašā likumā. Aughinish Alumina, lielākā alumīnija oksīda rūpnīca Eiropā, pieder Krievijas metālu koncernam Rusal. Alumīnija oksīds — izejviela alumīnija ražošanai — no Aughinish nonāk Rusal kausētavās, un izmeklēšanā izsekots tā tālākam ceļam līdz ballistisko raķešu „Iskander” un dronu „Shahed” ražotājiem. Abi ieroči tiek izmantoti pret Ukrainu.

Tas viss ir likumīgi. Alumīnija oksīds apzināti netika iekļauts ES sankcijās, jo Eiropas kausētavas Francijā un Zviedrijā ir atkarīgas no Aughinish produkcijas. Īrijas premjerministrs sankcijas pret rūpnīcu nosauca par „pašiznīcinošām”.

Roterdamas kuģa kapteinim draud kriminālvajāšana. Aughinish īpašniekiem nedraud nekas. Atšķirība nav preču iespējamajā ietekmē uz Krievijas kara mašīnu, bet tajā, ka Brisele vienā gadījumā ir uzrakstījusi aizliegumu, bet otrā — izņēmumu.

Gaidāmā 21. sankciju pakete, ko paredzēts pieņemt jūnija beigās, to nemainīs. Eiropas Komisija jau likusi saprast, ka Aughinish izņēmums paliks spēkā. Priekšlikums pilnībā aizliegt Eiropas kuģniecības un apdrošināšanas pakalpojumus Krievijas naftas tankkuģiem iestrēdzis Grieķijas, Kipras un Maltas iebildumu dēļ, jo šo valstu kuģniecības nozares ir atkarīgas no attiecīgās tirdzniecības. Ja Eiropas komerciālās intereses ir pietiekami lielas, sankciju izpilde apstājas pie paša likuma robežas.