RUB 10,000 uzņēmums pārņem četrus gigantus

Andrejs Krajuškins par uzņēmuma L.E.V. Management ģenerāldirektoru kļuva 2026. gada 10. septembrī. Uzņēmums Maskavā reģistrēts 2024. gada oktobrī, tā pamatkapitāls ir 10 000 rubļu. Pirms tam Krajuškins bija Krievijas Iekšlietu ministrijas Migrācijas pārvaldes pirmais vadītāja vietnieks (Ecomhub). Pārbaudītajos avotos nav norādīts L.E.V. galīgais īpašnieks.

Nedēļu pēc viņa iecelšanas Vladimirs Putins parakstīja dekrētu Nr. 661. Ar to L.E.V. Management pagaidu pārvaldībā nodeva Nestlé, Auchan, Leroy Merlin pēcteces Lemana Pro un loģistikas uzņēmuma FM Logistic Krievijas meitasuzņēmumus (TKS). Krajuškins tagad izmanto akciju balsstiesības, ieceļ vadītājus un kontrolē Francijas, Šveices un Vācijas uzņēmumu grupu Krievijas meitasuzņēmumu budžetus.

Kā Krievija nodala īpašumtiesības no kontroles

„Pagaidu pārvalde” ir Krievijas tiesību instruments, ar kuru ārvalstu uzņēmumam atņem visas pilnvaras, kas īpašumtiesības padara praktiski izmantojamas. Eiropas mātesuzņēmums joprojām paliek akcionāru reģistrā, taču pārvaldnieks pārņem balsstiesības, vietas valdē, komercstratēģiju un peļņas sadali (Kremlin, Consultant Plus). Akcija, par kuru nevar balsot, vadīt uzņēmumu vai to pārdot, pastāv tikai formāli.

Dekrēts attiecas uz uzņēmumiem atšķirīgās situācijās. Auchan un Nestlé Krievijā joprojām darbojās (MarketScreener). Groupe Adeo 2023. gadā bija paziņojis par Leroy Merlin tīkla nodošanu vietējai vadībai un tā pārdēvēšanu par Lemana Pro. Līdzīgu paziņojumu bija izplatījis arī FM Logistic. Tomēr dekrētā minētie īpašumtiesību ieraksti joprojām uzrādīja ārvalstu holdingus kā šo uzņēmumu akcionārus (Reuters via Investing.com). Ar paziņojumu par aiziešanu nepietiek, lai aiziešana būtu juridiski pabeigta.

Divi precedenti, viens iznākums

Iepriekšējie pagaidu pārvaldes gadījumi beigušies vai nu ar politiski vadītu pārdošanu par būtiski pazeminātu cenu, vai ar ilgstošu izslēgšanu no kontroles. Neviens Eiropas īpašnieks no Krievijas nav aizgājis bez zaudējumiem.

Danone Krievijas piena produktu uzņēmums valsts kontrolē nonāca 2023. gada jūlijā. Maskava par tā vadītāju iecēla Ramzana Kadirova brāļadēlu un vēlāk apstiprināja pārdošanu pircējam, kas bija saistīts ar to pašu politisko tīklu. Danone darījumu pabeidza 2024. gada maijā un uzrādīja aptuveni 1,2 mljrd. € vērtības samazinājumu. Tas bija grāmatvedības norakstījums, kas atspoguļoja starpību starp uzņēmuma Krievijas biznesa vērtību uzskaitē un summu, ko Danone par to atguva (Danone, Swissinfo).

Somijas Fortum un Vācijas Uniper pārstāv otru scenāriju. Abu uzņēmumu Krievijas elektroenerģijas ražošanas meitasuzņēmumi joprojām atrodas valsts pārvaldē. Mātesuzņēmumi tos kopumā norakstījuši par aptuveni 1,7 mljrd. € un vairs neiekļauj grupu finanšu pārskatos (Fortum, EPRussia). Pēc vairākiem gadiem neviens no uzņēmumiem neko nav atguvis.

Krievijas noteikumi paredz, ka apstiprinātie pircēji drīkst maksāt ne vairāk kā tirgus vērtību, turklāt cenai jābūt samazinātai vismaz par 50 %, liecina Rödl & Partner analīze par obligātajiem aiziešanas noteikumiem (Rödl & Partner). Pircējs iegūst strādājošu uzņēmumu par puscenu, bet Eiropas pārdevējs sedz starpību.

Kas vēl nav zināms

Mehānisms ir pārbaudīts praksē: pagaidu pārvalde nodod kontroli, Krievijas iestādes izvēlas pircēju un cenu, bet ārvalstu īpašnieks noraksta zaudējumus. Nestlé, Auchan, Lemana Pro un FM Logistic iznākums vēl nav zināms, taču visi iepriekšējie gadījumi norāda uz vienu virzienu.

Pagaidām nav skaidrs, vai četriem jaunajiem mērķuzņēmumiem vispār piedāvās iespēju pārdot aktīvus pat ar atlaidi, vai arī tie pievienosies Fortum un Uniper nenoteiktības situācijā uz nenoteiktu laiku. Nestlé paziņoja, ka „izvērtē dekrēta ietekmi” (MarketScreener). Auchan publisku komentāru nav sniedzis. Skartie uzņēmumi pārstāv Franciju, Šveici un Vāciju, taču katrs par aiziešanu risina sarunas atsevišķi, jo Eiropas līmenī nav kopīga mehānisma zaudētās vērtības atgūšanai.

Dekrēta praktiskā nozīme ir skaidra. Pagaidu pārvalde vairs nav ārkārtas reakcija. Tas ir kļuvis par ierastu instrumentu, ko Maskava izmanto, kad nolemj, ka Eiropas īpašnieka formālās īpašumtiesības vairs nav pietiekami vērtīgs sarunu instruments.