Krievija ceļ bāzes 115,000 karavīru

Satelītattēli, ko analizējusi kopīga Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Baltijas izmeklēšana, rāda Krievijas militārās būvniecības paātrināšanos vairākos objektos no Arktikas līdz Baltijas jūrai. Nakts apgaismojuma analīzē vismaz 16 no 19 novērotajiem militārajiem objektiem kļuvuši gaišāki, un Pečengā, Petrozavodskā, Lugā un Baltijskā redzamas jaunas kazarmas, munīcijas noliktavas un tehnikas izvietošanas laukumi (SVT). Tas nepierāda tūlītēju uzbrukuma gatavošanu. Tas rāda, ka Krievijas militārā reorganizācija pārtop fiziskā infrastruktūrā. NATO jautājums līdz ar to kļūst praktisks: vai alianse paspēs nostiprināt pastiprinājuma koridoru no Vācijas līdz Somijas arktiskajai robežai, pirms šie objekti tiek piepildīti ar karavīriem.

Ko pievieno satelīti

SVT, NRK, DR un Delfi izmeklēšana iezīmē būvniecības loku no Kolas pussalas līdz Kaļiņingradas eksklāvam. Paši objekti nav jauns atklājums. Par Krievijas Ļeņingradas kara apgabala atjaunošanu un vienību paplašināšanu pie Somijas robežas bija zināms jau iepriekš (Arctic Today). Satelītattēli apstiprina ko citu: plāni vienlaikus tiek īstenoti vairākās vietās, un darbi pastiprinājušies pēc Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO.

Skaitļi par karavīriem jālasa piesardzīgi. Somijas armijas komandieris Pasi Velimeki ir teicis, ka Krievijas spēki Somijas tuvumā pēc kara Ukrainā varētu pieaugt no aptuveni 20 000 līdz apmēram 80 000 (GP, Meduza). Savukārt 115 000 attiecas uz prognozēto infrastruktūras ietilpību visos novērotajos objektos, nevis uz jau izvietotiem karavīriem (Militarnyi, SVT). Zviedrijas militārās izlūkošanas vadītājs Tomass Nilsons šo izbūvi nosaucis par nopietnu draudu, taču raksturojis to kā struktūru, ko var piepildīt tad, kad to ļaus karš Ukrainā. Dānijas ģenerālmajors Braiens Nisens tūlītējo apdraudējumu vērtējis kā zemu (Berlingske).

Krievija tagad lej betonu. Vai tā spēs šajā infrastruktūrā ievietot karavīrus, ir atkarīgs no kara, kuru tā vēl nav pabeigusi.

NATO priekšlīnija kustas ātrāk nekā aizmugure

NATO atbilde nāca dažas dienas pirms izmeklēšanas publicēšanas. 6. jūnijā darbību sāka Forward Land Forces Finland: Zviedrijas vadīta aptuveni 600 karavīru kaujas grupa Būdenā, Zviedrijā, un daudznacionāls štāba elements Rovaniemi, Somijā. Abi pakļauti NATO Eiropas spēku augstākajam virspavēlniekam (Finnish Government, NATO). Šos spēkus paredzēts paplašināt līdz brigādes līmenim un vajadzības gadījumā ātri izvietot Somijā.

Somijas pieeja ir pastiprināšana, nevis trauksme. Somijas Institūta pētnieks norādījis, ka Petrozavodskas paplašināšana viena pati Somijas drošībai nav „īpaši nozīmīga”, jo Helsinki un NATO jau iestāšanās procesā bija rēķinājušās ar Krievijas pārbruņošanos (Yle).

Vācija: šaurā vieta aiz priekšlīnijas

Smagākā problēma atrodas tālāk aizmugurē. Vācija nav priekšlīnijas valsts, taču austrumu un ziemeļu flangu nevar pastiprināt bez Vācijas dzelzceļa, autoceļiem un gaisa telpas. Luftwaffe nesen trenējās izmantot Hamburgas civilo lidostu kā kara laika loģistikas mezglu ziemeļu pretgaisa aizsardzībai (Bundeswehr). Lietuvā pastāvīgi tiek izvietota liela kaujas brigāde, pirmā šāda Bundesvēra vienība bijušās Padomju Savienības teritorijā; pilna operacionālā gatavība plānota 2027. gadā (Süddeutsche Zeitung).

Vācija vēlas izveidot Eiropas spēcīgāko konvencionālo armiju, taču pati šo mērķi ierāmē kā 2039. gada uzdevumu. Aizsardzības izdevumu īpatsvarā pret IKP tā pašlaik ir ap vienpadsmito vietu starp Eiropas NATO valstīm (ZDFheute). Dānija savukārt pēc dronu incidentiem iegulda 2,1 miljardu kronu jaunās spējās, savus jūras šaurumus un tiltus uztverot kā NATO kritiskos punktus, ne tikai iekšzemes infrastruktūru (BT).

Plaisa starp NATO priekšējām vienībām un loģistikas ķēdi aiz tām ir vieta, kur patiesībā veidojas Eiropas aizsardzības rezerve. Priekšlīnijas valstis — Somija, Baltijas valstis, Zviedrija — integrējas ātri. Tranzīta valstis, vispirms Vācija, testē civilo infrastruktūru militārai izmantošanai, bet kapacitāti būvē termiņos, kas mērāmi desmitgadēs. Krievijas būvlaukumi darbojas īsākā grafikā. Betons jau sacietē.