Krievija būvē dzelzceļa bāzi pie Somijas

Satelītattēli rāda nesen attīrītu teritoriju pie Petrozavodskas Krievijas Karēlijas Republikā, aptuveni 170 kilometru no Somijas robežas. Somu analītiķis Marko Eklunds to identificē kā dzelzceļa karaspēka garnizonu — specializētu militāru vienību, ko Krievija izveidoja 2024. gada nogalē dzelzceļa līniju būvei, remontam un aizsardzībai (Yle, Tagesschau). Krievijas amatpersonas objekta mērķi nav apstiprinājušas. Tomēr vieta un vienības profils norāda nevis uz tūlītēju uzbrukuma signālu, bet uz loģistikas ieguldījumu, kas vienlaikus izgaismo NATO pašu vājumu: spēju ātri pārvietot spēkus cauri Ziemeļeiropai.

Nevis brīdinājums par iebrukumu

Dzelzceļa karaspēks nav kaujas vienība frontes nozīmē. Tā uzdevums ir likt sliedes, remontēt tiltus un uzturēt apgādes līnijas, lai smagā tehnika, munīcija un degviela varētu pārvietoties lielos attālumos (Blick). Garnizons netālu no Somijas pats par sevi nenozīmē drīzu uzbrukumu. NATO šādas pazīmes neredz, un Somijas iestādes norāda, ka valstij pašlaik nav tūlītēju militāru draudu (The Insider). Igaunijas Aizsardzības spēku izlūkošanas centra priekšnieks Antss Kiviselgs pašreizējos Krievijas signālus raksturojis kā informatīvo karu, nevis gatavošanos sauszemes operācijām (ERR).

Pierādījumiem labāk atbilst cits skaidrojums. Krievija, šķiet, palielina dzelzceļa un apgādes jaudu, kas nākotnē ļautu ātrāk pastiprināt spēkus Karēlijas–Kolas virzienā. Tas ir koridors starp Krievijas ziemeļrietumu robežu ar NATO un tās Arktikas kodolspēku un jūras spēku bāzēm. Būvdarbi notiek Maskavas atjaunotā Ļeņingradas kara apgabala teritorijā — tieši tajā komandstruktūrā, kas aptver šo reģionu. Eiropai galvenais jautājums ir pārvietošanās ātrums.

Viens tilts, atšķirīgs sliežu platums

NATO atturēšana ziemeļu flangā balstās uz spēju pietiekami ātri virzīt sabiedroto spēkus caur Zviedriju uz Somiju. Zviedrija vada NATO spēku izvietojuma shēmu Somijai, Francijai nodrošinot sauszemes vienības pastiprinājuma koridorā no Būdenes uz Rovaniemi (Försvarsmakten). Zviedrijai nav sauszemes savienojuma ar kontinentālo Eiropu, tāpēc Zviedrijas parlaments uzdevis transporta iestādēm nodrošināt vilcienu prāmju maršrutus uz Vāciju militārās mobilitātes vajadzībām (Riksdagen).

Šo plānu fiziskā ķēde ir šaura. Kad Tornio–Haparandas autoceļa tilts — galvenais robežšķērsojums starp Zviedriju un Somiju — tika slēgts plānotu darbu dēļ, aptuveni 400 smagajiem transportlīdzekļiem dienā bija jāmet līkums vairāk nekā 150 kilometru garumā (Yle). Miera laika tilta remonts NATO pastiprinājuma koridoru pārvērta par dienu garu apbraucamo maršrutu. Krīzes gadījumā zaudētās stundas varētu noteikt, vai sabiedroto spēki ierodas laikus.

Somijā un Zviedrijā atšķiras arī dzelzceļa sliežu platums. Pat atjaunotajiem pasažieru vilcieniem uz robežas jāveic pārsēšanās vai tehniska pielāgošana. Tankiem, munīcijas vagoniem un degvielas cisternām ir tā pati problēma. Sabiedroto pastiprinājuma plāni ir daudznacionāli, bet dzelzceļa un autoceļu tīkli, kas šīs valstis savieno, joprojām paliek nacionāli pēc tehniskajiem standartiem.

Jo tālāk uz dienvidiem, jo mērogs kļūst lielāks. Vācijas Operationsplan Deutschland paredz, ka NATO krīzes gadījumā sešu mēnešu laikā caur Vācijas teritoriju varētu pārvietoties līdz 800 000 sabiedroto karavīru un 200 000 transportlīdzekļu (Tagesschau). Privātie loģistikas uzņēmumi un civilās lidostas šādā scenārijā kļūst par kara plāna daļu (VerkehrsRundschau). Polijā, kas ir sauszemes tilts uz Baltijas valstīm, viena bruņotā brigāde dienā var patērēt vairāk nekā 300 000 litru degvielas, liecina aizsardzības analīze, par kuru ziņojusi PAP (Bankier).

Maskava jau vēro maršrutus

Nīderlandes izlūkdienesti konstatējuši, ka Krievijas dienesti NATO valstīs uzlauzuši parastas tīklam pieslēgtas kameras un domofonus, lai izsekotu maršrutus, pa kuriem Ukrainai tiek piegādāta militārā palīdzība (ERR). Maskava jau pēta, kā Eiropa pārvieto kravas, izmantojot ikdienas civilās ierīces kā sensorus. Petrozavodskas garnizons rāda, ka tā vienlaikus veido spēju ātrāk pārvietot arī savus spēkus.

Šis objekts uzdod Eiropai praktisku jautājumu: vai kontinenta tilti, prāmji, degvielas cauruļvadi un dzelzceļa savienojumi izturētu strauju militāru pārvietošanos? Vienas institūcijas, kas par to atbildētu pilnībā, nav. Valstu valdības kontrolē infrastruktūru. NATO nosaka militārās prasības. ES finansē transporta uzlabojumus, kam jāder gan civilām, gan militārām vajadzībām. Rezultātā slēgts tilts Somijā vai degvielas sašaurinājums Polijā kļūst par visas alianses vājumu, bet nav vienas iestādes, kurai būtu jānovērš visa problēma. Petrozavodskā attīrītais laukums aizņem vienu kvadrātkilometru meža. Ievainojamība, ko tas izgaismo, stiepjas no Arktikas līdz Reinai.