Krievija izvieto kodolgalviņas Baltkrievijā

21. maijā Krievija pārveda taktiskās kodolgalviņas uz „Iskander-M” raķešu brigādes lauka pozīcijām Baltkrievijā. Kodolgalviņas tur palika. Abu valstu aizsardzības ministrijas publicēja video, kuros Baltkrievijas apkalpes iekrauj mobilās palaišanas iekārtas un izkliedējas maskētās uguns pozīcijās (Euronews, Euromaidanpress). Neatkarīgi pārbaudīt, vai kodolgalviņās patiešām bija skaldmateriāls, nav iespējams. Abas valdības apgalvo, ka tās bijušas īstas.

Taktiskās kodolgalviņas parasti glabā pastiprinātos bunkuros, fiziski nošķirtas no raķetēm, kas tās nes. Savienošana notiek tikai īsi pirms iespējamās izmantošanas. Pārvietošana uz brigādes operatīvajām uguns pozīcijām šo drošības starpposmu likvidē. Krievija to izdarīja publiski, mācību laikā, kurās iesaistīti desmitiem tūkstošu karavīru, un pēc tam kodolgalviņas neatveda atpakaļ.

Baltijas stresa tests

Kodolieroču izvietošana noslēdza divas nedēļas ilgu spiediena kāpināšanu NATO ziemeļaustrumu flangā. 20. maijā no Baltkrievijas gaisa telpas Lietuvā ielidoja drons, izraisot valstī pirmo valsts mēroga patvertņu trauksmi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Prezidents un Seima deputāti tika evakuēti. Viļņas lidosta tika slēgta. Gaisā pacēlās NATO iznīcinātāji. Drons netika atrasts.

Latvijai trieciens bija smagāks. Drons, kas 7. maijā nogāzās pie Rēzeknes, atklāja tik nopietnus pretgaisa aizsardzības robus, ka tie noveda līdz valdības krišanai. Premjerministre Siliņa par šo izgāšanos atlaida aizsardzības ministru. Kad viņa partija pameta koalīciju, Siliņa 14. maijā atkāpās. Pēc tam Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) nosauca konkrētas Latvijas militārās bāzes un draudēja ar pretreakciju. Latvija kļuva par pirmo NATO dalībvalsti, kuras valdība krita tiešā saistībā ar dronu ielidojumiem no austrumiem.

Tallinā strādājoši aizsardzības analītiķi šo notikumu kopumu raksturojuši kā „masveida traucējumu ieroci”. Vai Maskava apzināti saskaņoja kodolieroču pārvietošanu, dronu ielidojumus un izlūkdienesta draudus, vai arī izmantoja vienlaikus radušās krīzes, nav skaidrs. Rezultāts bija taustāms: divu nedēļu laikā satricinātas trīs Baltijas galvaspilsētas un kritusi viena sabiedroto valdība.

Eiropas sašķeltā atturēšana

Francija piedāvājusi Eiropas atbildi. Aprīlī Gdaņskas samitā prezidents Emanuels Makrons attiecināja Francijas kodolatturēšanu uz Poliju un vēl septiņiem sabiedrotajiem. Tā bija pirmā reize, kad Francijas prezidents atvēra valsts kodoljumtu ārpus pašas Francijas. Taču palaišanas pilnvaras paliek tikai Francijas prezidenta rokās. Šāds solījums darbojas tik ilgi, cik ilgi tam ir politiska griba Elizejas pilī.

Vācija gatavojas citam termiņam. Vācijas bruņoto spēku, Bundesvēra, ģenerālinspektors Breiers publiski brīdinājis, ka Krievija līdz 2029. gadam varētu pārbaudīt NATO ar plaša mēroga militārām operācijām. Berlīne līdz tam plāno strauji palielināt aizsardzības izdevumus. Taču iecerētā ASV tālas darbības raķešu izvietošana Vācijā klusi izgāzusies. Šie ieroči aizpildītu robu, kas Eiropā radās pēc Vidēja darbības rādiusa kodolspēku līguma jeb INF līguma izbeigšanās 2019. gadā. Līgums aizliedza vidēja darbības rādiusa kodolraķetes Eiropā. Aizvietojums nav paziņots.

ASV militārā klātbūtne Eiropā samazinās. Pentagons samazina Eiropā izvietoto kaujas brigāžu skaitu no četrām līdz trim. Prezidents Donalds Tramps paziņoja par vēl 5 000 karavīru nosūtīšanu uz Poliju, bet Polijas aizsardzības ministra vietnieks Tomčiks situāciju raksturoja kā tādu, kurā vajadzīga „diplomātiska ofensīva”. Tas rāda, ka vienošanās vēl nav panākta. Trīs dienas pirms Trampa paziņojuma NATO spēku virspavēlnieks Eiropā apstiprināja, ka karaspēks no Eiropas jau tiek izvests.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute brīdināja par „postošām sekām” jebkādas kodolieroču izmantošanas gadījumā. ES notiekošajā Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskata konferencē, kur līguma dalībvalstis vērtē saistību ievērošanu, aicināja Maskavu un Minsku „atcelt šo lēmumu”. Ne NATO, ne ES nepaziņoja par konkrētām izmaiņām savā militārajā izvietojumā.

Aleksandram Lukašenko nav palaišanas kodu. Vienīgā kontrole pār kodolgalviņām paliek Maskavai. Baltkrievija dod ģeogrāfiju: no tās teritorijas „Iskander-M” sasniedz Varšavu, Viļņu un Rīgu. Ārpus Maskavas neviens nezina, cik kodolgalviņu tur ir un cik ilgi tās paliks.