Krievijas 17,1 triljona rubļu plāns vairo parādu

Reuters, atsaucoties uz tā rīcībā nonākušajiem budžeta dokumentiem, vēsta, ka Krievijas valdība 2027. gadā aizsardzībai atvēlēšot 17,1 triljonu rubļu (Defense News). Tas ir par 27 % vairāk nekā 13,5 triljoni rubļu, ko Maskava 2025. gada budžetā bija paredzējusi 2027. gadam. Tātad šis skaitlis rāda Kremļa iepriekšējā plāna korekciju, nevis tēriņu kāpumu salīdzinājumā ar šo gadu (The Moscow Times). Parlamentam budžets vēl jāpieņem, bet valdība tā finansēšanai piedāvā jaunus nodokļus un lielākus aizņēmumus.

Ministri paketi apstiprinājuši 24. septembrī, un līdz 1. oktobrim to esot paredzēts iesniegt Valsts domē, Krievijas parlamenta apakšpalātā (RBC, Interfax). Detalizētais dokuments vēl neesot publiskots (Novaya Gazeta Europe). Aizsardzības izdevumu summu no tā nolasījis Reuters. Mediji, kas šo skaitli atkārto, pārstāsta šo vienu avotu, nevis apstiprina ziņu neatkarīgi.

Kas par to maksātu

Finanšu ministrija iecerējusi izmaksas sadalīt starp vairākām grupām. Daļai metālu, ieguves rūpniecības un mēslojuma ražotāju piemērotu ierosināto 30 % nodevu par ārkārtas peļņu (RBC). Noguldītāju un investoru dividendēm un banku procentu ienākumiem piemērotu tādu pašu progresīvo nodokļa likmi kā algām. Krievijas iedzīvotājiem būtu jāmaksā PVN par pirkumiem ārvalstu interneta veikalos.

Nodokļi segtu tikai nelielu daļu no izmaksām. Reuters aplēsēs ārkārtas peļņas nodeva gadā nestu aptuveni 200 miljardus rubļu — niecīgu daļu no 3,6 triljonu rubļu izdevumu palielinājuma (DW). Finanšu ministrs Antons Siluanovs lēšot, ka 2027. gada budžeta deficīts sasniegs 2,2 % no IKP (Interfax).

Lielāko daļu pārējo izdevumu segtu aizņēmumi. Budžeta projektā 2027. gadam esot paredzēti bruto aizņēmumi 7,7 triljonu rubļu apmērā, kas valsts parādu palielinātu līdz 21,7 % no IKP un pārsniegtu 20 % robežu, ko amatpersonas pašas sauc par drošu (The Moscow Times). Šis slieksnis ir valdības noteikts orientieris, nevis likumā paredzēta robeža, tāpēc tā pārsniegšana nepārkāpj noteikumus. Taču valdība pieļauj lielāku parādu, nekā pati sabiedrībai iepriekš atzinusi par saprātīgu.

Budžeta spiediens bija jūtams jau pirms 2027. gada. Maskava esot divkāršojusi 2026. gada deficīta prognozi — līdz 3,2 % no IKP — un vienlaikus samazinājusi gaidāmo naftas un gāzes ieņēmumu aplēsi (DW). Valdības projektā plānots saglabāt aizsardzības tēriņus, to vietā piedāvājot palielināt nodokļus un aizņēmumus, nevis samazināt militāro budžetu.

Budžeta pozīcija nav ieroču skaits. Reuters brīdinājis, ka faktiskie aizsardzības izdevumi ir slepeni un daļa militāro izmaksu iekļauta citās budžeta sadaļās. Tāpēc no šīs korekcijas nevar precīzi secināt, cik dronu vai lādiņu Krievija saražos (Defense News).

Ukrainas termiņš pienāk agrāk

Maskavas plāns aptver ilgāku periodu. Meduza raksta, ka 2027.–2029. gadā Krievija aizsardzībai iecerējusi atvēlēt aptuveni 50 triljonus rubļu (Meduza). Ukrainai jārīkojas daudz īsākā termiņā, jo nākamā gada ieroči jāpasūta jau tagad.

Kā jau rakstījām (To Brief), Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizsardzības finansējuma iztrūkumu lēsa 27 miljardu dolāru apmērā. Viņš norādījis, ka 2027. gada sākumam paredzētie droni jāpasūta oktobrī un novembrī (Hromadske). 28. septembra ziņojumā teikts, ka Kijiva kopš tā laika šo iztrūkumu esot samazinājusi par aptuveni 7 miljardiem dolāru (AOL).

Eiropas galvenais instruments jau ir saskaņots. ES 90 miljardu eiro aizdevumā Ukrainas atbalstam 2026.–2027. gadā (Ukraine Support Loan) 60 miljardi eiro paredzēti aizsardzības iepirkumiem (EEAS). ES aizsardzības ministri 28. septembrī Briselē apsprieda arī Ukrainas finansējuma iztrūkumu (Euronews). Ziņojumos par šo sanāksmi atspoguļota diskusija, bet nav minēts lēmums, kas būtu pieņemts, reaģējot uz Maskavas budžetu.

Abu ziņu saikne ir termiņos, un Eiropas reakcijas uz Maskavas budžetu nav bijis. Ja parlaments projektu pieņems, Maskava būs parādījusi, ka militāros plānus tā gatava finansēt, apliekot ar nodokļiem investīciju ienākumus, pircējus un izejvielu uzņēmumus, kā arī aizņemoties virs pašas noteiktās drošības robežas. Eiropas atbalsta pārbaude šoruden būs praktiska: vai Ukrainas aizsardzības līgumiem finansējums nonāks laikus, lai Kijiva varētu pasūtīt dronus.