Krievija tēmē uz Ukrainas apakšstacijām

Krievijas Aizsardzības ministrija 30. augustā paziņoja, ka gatavojot „masīvus triecienus” Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, tos skaidrojot kā atbildi uz Ukrainas uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām (Euronews, The Irish Times). Paziņojumā nebija ne uzbrukuma datuma, ne mērķu saraksta, ne norāžu par izmantojamo bruņojumu. Tomēr draudi jāuztver nopietni: divu ziemu laikā Krievija ir pierādījusi, ka spēj sist pa tām Ukrainas energosistēmas daļām, kuras Eiropas finansējums, rezerves iekārtas un pretgaisa aizsardzība nespēj atjaunot pietiekami ātri.

Kur Krievija iemācījās trāpīt

Salīdzinot ar iepriekšējo ziemu, mainījusies mērķu izvēle. No 2025. gada oktobra līdz 2026. gada aprīlim gandrīz 60 % pārbaudīto Krievijas triecienu enerģētikas objektiem bija vērsti pret mazākām apakšstacijām. Iepriekšējā ziemā šādu triecienu īpatsvars bija 31 % (The Washington Times). Tas ir būtiski, jo Ukrainai ir aptuveni 120 lielo augstsprieguma apakšstaciju. Tās var nocietināt un aizsargāt pa vienai. Mazāku sadales mezglu ir tūkstošiem, un neviena pretgaisa aizsardzības sistēma nevar nosegt visus.

Krievija izmanto detalizētas zināšanas par Ukrainas padomju laika elektrotīklu, lai atslēgtu ģeneratorus no patērētājiem un palēninātu remontdarbus (IEA). Polijas drošības domnīca OSW secinājusi, ka 2025.–2026. gada apkures sezona bija pirmā, kurā Krievija plašā mērogā traucēja centralizētās siltumapgādes sistēmas, pārvēršot elektroapgādes pārtraukumus siltuma, ūdensapgādes un sanitāro pakalpojumu krīzēs (OSW). Kampaņa vairs nav tikai par elektrības atslēgšanu. Tā padara pilsētu ikdienu neuzturamu.

Abpusējā eskalācija turpinās. Volodimirs Zelenskis 29. augustā uzdeva trīskāršot tālas darbības dronu triecienus pret Krieviju līdz 1 000 dienā (The Guardian). Ukrainas spēki augustā vismaz 21 reizi trāpīja Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, tostarp Kirišu rūpnīcai pie Sanktpēterburgas (NV). Maskavas paziņojums vienlaikus ir atriebības drauds un mēģinājums pirms ziemas palielināt spiedienu uz Kijivu un tās partneriem.

Trīs instrumenti, katram savs šaurais kakls

Eiropai ir trīs galvenie veidi, kā palīdzēt Ukrainai izturēt vēl vienu enerģētikas triecienu kampaņu. Katram ir ierobežojumi, kas praksē nozīmē vairāk nekā politiskie paziņojumi.

Pirmais ir elektroenerģijas imports. Ukrainas elektrotīkls kopš 2022. gada marta ir sinhronizēts ar kontinentālās Eiropas tīklu, tāpēc elektrību var piegādāt pāri Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas un Polijas robežai. Reāli nopērkamais un saņemamais apjoms ir aptuveni 2,1 GW (Green Deal Ukraina). 2026. gada februārī imports sasniedza rekordu — 1 262,8 GWh, izmantojot gandrīz 90 % pieejamās jaudas (DiXi Group). Šī līnija ir nozīmīga, bet ierobežota: imports nevar aizstāt iznīcinātas elektrostacijas.

Otrais ir remonta ķēde. Eiropas Komisija norāda, ka iepriekšējā palīdzībā Ukrainai piegādāti vairāk nekā 7 000 transformatoru, seši autotransformatori, vairāk nekā 11 000 ģeneratoru un tūkstošiem elektroiekārtu komponentu (European Commission, EEAS). 24. augustā Komisija apstiprināja 6,1 mljrd. € Ukrainas pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai (European Commission). Taču jūnija donoru aicinājumā tika atzīts, ka Ukrainas Enerģētikas atbalsta fonda līdzekļi jau ir pilnībā sadalīti, bet nefinansētās ziemas vajadzības pārsniedz 650 milj. € (energy.ec.europa.eu). Fiziskais ierobežojums ir vēl stingrāks: lielo 330–750 kV transformatoru izgatavošana prasa 12–18 mēnešus (DIIS). Nauda var atnākt nedēļās. Strādājoša iekārta — ne.

Trešais instruments ir pretgaisa aizsardzība, un šeit deficīts ir vislielākais. Zelenskis 8. augustā sacīja, ka pastāvot vienošanās ar ASV par Patriot pārtvērējraķešu piegādēm katru mēnesi, taču apjoms neesot pietiekams aizsardzībai pret Krievijas uzbrukumiem (Euromaidan Press). Zviedrijas un Dānijas kopīgi piegādājamā tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēma Ukrainā nonāks tikai pēc aptuveni 12 mēnešiem (regeringen.se).

Aizstāšanas sacensība

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbilde pagaidām ir konkrētākā. Zviedrija jūnijā apņēmās piešķirt gandrīz 1,5 mljrd. Zviedrijas kronu jeb aptuveni 130 milj. € Ukrainas energoapgādei, finansējumu novirzot ģeneratoriem, baterijām un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras kodoldrošības darbam (regeringen.se). Lietuva 28. augustā piegādāja Kijivai un Žitomirai 28,31 tonnu elektrotīkla aprīkojuma, tostarp transformatorus un pārsprieguma aizsardzības iekārtas (Ukrainska Pravda, Censor.NET). Somija iemaksāja 40 milj. € PURL iniciatīvā — NATO iepirkumu mehānismā, ar kuru Ukrainai pērk ASV ražotu pretgaisa aizsardzības aprīkojumu (defmin.fi).

Krievijas priekšrocība ir laiks. Eiropa var Ukrainai piešķirt finansējumu ātrāk, nekā tā spēj saražot transformatorus vai paplašināt pretgaisa aizsardzību pār tūkstošiem mazu mērķu. Ja pārtvērējraķetes un elektrotīkla aprīkojums pienāks pirms ilgstošu triecienu sākuma, šī priekšrocība mazināsies. Ražošanas cikli rāda, ka ar to, visticamāk, nepietiks.