Krievija gatavo 500,000 rudens iesaucamo

500 000. Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovaļenko, kura iestāde darbojas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pakļautībā, apgalvo, ka Krievija rudenī varētu iesaukt aptuveni tik daudz vīriešu (RMF24, Liga.net). Šo skaitli nav apstiprinājis ne Krievijas dekrēts, ne neatkarīgs izlūkdienests. Eiropai svarīgākais nav pats skaitlis, bet tas, vai valdības spēj kopīgu draudu novērtējumu pārvērst kopīgā materiālā atbildē, pirms spiediens frontē pieaug.

Papildinājums zaudējumiem, ne jauna triecienarmija

Kopš 2022. gada Krievija ir pierādījusi, ka spēj kara apstākļos ģenerēt spēku: paplašināt vienības un izmantot noliktavās esošu tehniku (War on the Rocks). Taču CSIS vērtējumi rāda, ka Krievijas rezervistu sistēmai trūkst profesionālu seržantu un jaunāko komandieru, kuri neapmācītu personālu spēj pārvērst uzticamās mazajās vienībās (CSIS).

Tāpēc būtiska ir paša Kovaļenko minētā detaļa: daļu mobilizēto vīriešu uz fronti varot nosūtīt pēc divām nedēļām, citus — pēc mēneša (Liga.net, RMF24). Šāds grafiks rada zaudējumu aizvietotājus, nevis apmācītas manevra vienības. Krievijas operācijas jau darbojas pēc šādas loģikas: izkliedēti uzbrukumi, droni, motocikli un pozicionāla izsmelšana (Critical Threats).

Ja mobilizācija 500 000 cilvēku apmērā tiešām notiks, tā, visticamāk, neveidos otru iebrukuma kolonnu. Tā palielinās Krievijas rotācijas rezervi: vairāk papildspēku pienāks ātrāk, spiedienu varēs uzturēt vairākos frontes sektoros vienlaikus, un Ukrainai būs ilgāk jāiztur munīcijas un pretgaisa aizsardzības nolietošana.

Frontes valstis jau rīkojas

Igaunija un Rumānija atrodas tuvāk spiediena zonai un rīkojas atbilstoši. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals pirms rudens aicināja stiprināt Ukrainas pretgaisa un pretraķešu aizsardzību (valitsus.ee). Tallina arī parakstīja dronu vienošanos, kas paredz modernu ieroču iegādi tieši no Ukrainas ražotājiem, tātad Ukrainas kara laika industriju uztver kā kaujas laukā pārbaudītu sistēmu avotu (ERR).

Rumānija brīdinājumu lasa caur Melnās jūras robežas prizmu. Krievijas triecieni Odesai, Čornomorskai un Izmailai uztur draudu ģeogrāfiski tuvu (Euronews România). Prezidents Nikušors Dans sacīja, ka lēmums par raķešu nodošanu Ukrainas „Patriot” pretgaisa aizsardzības baterijām varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā (Jurnalul). Nesenā Dienvidaustrumeiropas samitā ar Volodimiru Zelenski tika apspriesta arī sadarbība pret droniem, lai gan īstenošanas detaļas pagaidām ir skopas.

Iepirkumu bremze un politiska atteikšanās

Vācija rāda spektra otru galu. Berlīne plāno pareizās militārās vajadzības: tālās darbības triecienus, pretraķešu aizsardzību un munīcijas krājumus. Taču plāniem vēl vajadzīgs Bundestāga budžeta apstiprinājums un piegādes. Interese par ASV „Typhon” raķešu sistēmu, kas no zemes palaiž spārnotās raķetes, joprojām nozīmē parlamenta balsojumu un vairākus gadus ražošanas grafikā (Handelsblatt). Aizsardzības budžetā paredzēti miljardi munīcijai, bet vienlaikus jārisina 67 mljrd. € infrastruktūras deficīts (Hightech und Blech).

Slovākija Roberta Fico vadībā saņem to pašu brīdinājumu un atsakās uz to reaģēt. Fico vēstulē NATO ģenerālsekretāram Markam Ritem apstiprināja, ka Slovākija nepiedalīsies turpmākā militārā finansiālā palīdzībā Ukrainai (JOJ 24). NATO mācības Slovākijas teritorijā turpinās, taču valdība noraida jaunas izdevumu saistības (Denník N).

Latvijas prezidents brīdinājis, ka Krievija varētu pastiprināt provokācijas pret Baltijas reģionu, lai pārbaudītu NATO vienotību (LRT). Krievijai nav vajadzīgs, lai katra galvaspilsēta mainītu puses. Tai pietiek ar plaisu starp Igauniju, kas pērk Ukrainas dronus, un Slovākiju, kas atsakās finansēt Ukrainas aizsardzību.

Ja mobilizācijas brīdinājums izrādīsies precīzs, Eiropas vājā vieta nebūs draudu atpazīšana. Tā būs pārveides ātrums: cik ātri valdības brīdinājumus pārvērš pārtvērējraķetēs, dronos, munīcijā un budžeta lēmumos. Valstis, kas atrodas vistuvāk frontei, jau tērē. Berlīnei un Bratislavai jāatbild, vai bruņošanās paliks vidēja termiņa projekts laikā, kad izsmelšanas karš notiek tagad.