Krievija tēmē uz Latvijas 5% slieksni

Latvijā 2026. gada 3. oktobrī notiks Saeimas vēlēšanas. Par vietām parlamentā sacenšas 14 kandidātu saraksti, un vairākas partijas aptaujās atrodas tuvu 5 % barjerai, kas jā pārvar, lai iekļūtu Saeimā (Saeima, CVK). Tieši šādā situācijā Krievija Baltijas informatīvajā telpā virza naidīgus vēstījumus. Galvenais jautājums nav tikai par to, vai šāda ietekme pastāv. Jautājums ir, vai tās radīto kaitējumu vispār var izmērīt, pirms vēlētāji nonāk līdz urnām.

Publiski pieejamie pierādījumi neliecina par uzlauztām balsošanas sistēmām vai tiešu rezultātu viltošanu. Tie rāda grūtāk izmērāmu problēmu: ilgstošu mēģinājumu graut uzticēšanos, kas vēlētājiem vajadzīga, lai izvērtētu partijas un ticētu vēlēšanu procesam. Krievijas Ārlietu ministrija izplatījusi apgalvojumus, ka Baltijas valstis gatavojot krievvalodīgo „masveida deportācijas”. Lietuva, Latvija un Igaunija kopīgā diplomātiskā demaršā šos apgalvojumus noraidīja kā safabricētus (Lrytas, Labdien.lv). Igaunija par to pašu kampaņu atsevišķi izsauca Krievijas pārstāvi (ERR Estonia).

Latvijas publiskajā debatē pati balsošana arvien biežāk tiek skatīta kā drošības jautājums, jo dezinformācija var veicināt apātiju, aizdomas pret institūcijām un šaubas par kampaņas leģitimitāti (IR). Mērķis ne vienmēr ir „apgriezt” rezultātu. Pietiek panākt, ka daļa vēlētāju nepiedalās vai netic iznākumam, un tad nelielas aktivitātes svārstības var izšķirt, kuras partijas pārvar barjeru.

Cilvēki un tīkli, ne tikai saukļi

Publiskie fakti norāda arī uz organizētu darbību aiz šiem vēstījumiem. Valsts drošības dienests lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret četriem cilvēkiem, kurus tur aizdomās par izlūkošanas informācijas vākšanu Krievijas labā prokremliskā tīkla „Baltijas antifašisti” ietvaros (VDD Latvia). Lietuvā TV3 ziņoja, ka vervētāji piedāvājuši naudu par videoierakstiem pie Pabrades militārā poligona; šādu materiālu vēlāk varētu izmantot, lai „pierādītu”, ka bezpilota lidaparāti palaisti Krievijas virzienā (TV3).

Shēma ir saprotama: radīt šaubas par minoritāšu tiesībām un militāriem nodomiem, pēc tam ļaut demokrātiskām sabiedrībām par to strīdēties vēlēšanu spiediena apstākļos. Polijas valsts ziņu aģentūra aprakstījusi līdzīgas metodes citā NATO pierobežā, tostarp mākslīgā intelekta radītus attēlus TikTok un vēstījumus pret aizsardzības izdevumiem pirms Ankaras samita (PAP). Vairākas valstis identificē vienu un to pašu Krievijas spiediena modeli. Taču tikai Latvija ar to saskaras fragmentētā parlamenta vēlēšanu cīņā, kur daži tūkstoši balsu var noteikt, kuras partijas tiek Saeimā.

Kur instrumenti strādā un kur tie apstājas

Kopš 2022. gada Eiropa ir izveidojusi vairākus aizsardzības slāņus. ES Digitālo pakalpojumu akts, kas lielajām platformām liek vērtēt riskus vēlēšanām un pilsoniskajai diskusijai, dod Eiropas Komisijai uzraudzības pilnvaras pār to, kā platformas rīkojas sistēmisku draudu gadījumā (DSA). ES aizliedza RT un Sputnik apraidi (Council Regulation 2022/350). NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs atrodas pašā Rīgā (NATO StratCom COE).

Šie instrumenti darbojas pret skaidri identificējamiem mērķiem. Platformas var pakļaut spiedienam Digitālo pakalpojumu akta ietvaros. Raidorganizācijas var aizliegt ar Padomes regulu. Spiegus var saukt pie atbildības, kā rāda VDD lieta. Vājā vieta ir viss, kas atrodas pa vidu: šifrēti kanāli, klonēti ziņu portāli, daļēji slēgtas sociālo tīklu grupas un apmaksāti starpnieki, kuru saikni ar pasūtītāju ir grūti pierādīt un kurus vēl grūtāk apturēt pirms vēlēšanām. Pirmā juridiskā reakcija uz informatīvu operāciju joprojām ir nacionālo iestāžu rokās, bet tās strādā izmeklēšanas, nevis kampaņas tempā.

Ko vēlētājiem vēl jāzina

Publiskajā telpā ir diplomātiski protesti, drošības dienestu brīdinājumi un mediju analīze. Tajā nav tiesu ekspertīzei līdzīga platformu ziņojuma, kas parādītu, kuri tīkli virzīja šos vēstījumus un cik cilvēkus tie sasniedza. Nav arī datu par to, vai mainījusies vēlētāju attieksme. Savukārt cilvēki, kuru vārdā Krievijas naratīvs visbiežāk runā, proti, Latvijas un Igaunijas krievvalodīgie iedzīvotāji, publiskajā debatē par savu it kā vajāšanu lielākoties nav dzirdami.

Drauds ir ticams. Oficiālās bažas ir pamatotas. Taču līdz 3. oktobrim trīs dalībniekiem vēlētājiem jāsniedz konkrētāka informācija. VDD var publiskot draudu pierādījumus, neapdraudot aktīvas lietas. Platformas, uz kurām attiecas Digitālo pakalpojumu akts, var publicēt datus par koordinētu kampaņu sasniedzamību un dzēšanu, ja tās vērstas pret Latvijas vēlētājiem. Eiropas Komisija var skaidri pateikt, vai Digitālo pakalpojumu akta vēlēšanu integritātes instrumenti šajā gadījumā tiek piemēroti. Brīdinājumi bez publiski pārbaudāmiem pierādījumiem riskē kļūt par to, pret ko tie paši vēršas: vēl vienu iemeslu neuzticēties institūcijām.