Oreshnik trieciens: Maskava brīdina diplomātus

Krievija 24. maijā uzbruka Ukrainai ar 690 ieročiem — viens no lielākajiem vienas nakts triecieniem kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī. Starp tiem bija arī hiperskaņas raķete „Orešņik”, kas pirmo reizi tika raidīta Kijivas apgabala virzienā. Nākamajā dienā Maskava aicināja visus ārvalstu diplomātus pamest galvaspilsētu. Viņi atteicās. Politiskā solidaritāte ir redzama. Militāra aizsardzība aiz tās nav.

Ierocis tuvojas galvaspilsētai

„Orešņik” ir uz auto platformas pārvietojama vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete. Šādu ieroču klase aukstā kara laikā bija aizliegta ar INF līgumu — Ronalda Reigana laika vienošanos, kas aizliedza sauszemes raķetes ar darbības rādiusu no 500 līdz 5500 kilometriem. Līgums sabruka 2019. gadā.

Raķete lido ar ātrumu līdz 10 mahiem, sadalās 36 submunīcijās sešos kaujas galviņu blokos un Kijivu var sasniegt mazāk nekā desmit minūtēs. Neviens Ukrainas vai Eiropas pretgaisa aizsardzības komplekss šādu raķeti līdz šim nav pārtvēris.

24. maija trieciens pie Bilas Cerkvas, aptuveni 80 kilometru uz dienvidiem no Kijivas, bija trešais zināmais „Orešņik” izmantojums kaujā. Katrs starts bijis tuvāk galvaspilsētai: Dņipro 2024. gada novembrī, Ļviva 2026. gada janvārī, tagad Kijivas apgabals (Kyiv Independent). Katrā reizē Krievija raķeti palaida bez sprāgstošas kaujas galviņas, paļaujoties tikai uz kinētisko triecienu (ISW 24. maija vērtējums). Pie šāda ātruma arī parasts trieciens rada lielu postījumu potenciālu. Spēja ir demonstrēta. Ierobežojums ir politiska izvēle, ko Maskava var mainīt.

Diplomāti paliek, Vašingtona klusē

Dažu stundu laikā pēc trieciena Krievijas Ārlietu ministrija aicināja visus diplomātus un ārvalstu pilsoņus pamest Kijivu, atsaucoties uz plānotiem „sistemātiskiem triecieniem” militārajai infrastruktūrai (EuroMaidan Press). Sergejs Lavrovs pēc Vladimira Putina norādījuma tieši piezvanīja ASV valsts sekretāram Marko Rubio, iesakot evakuēt Amerikas vēstniecību (NDTV). Atsevišķs kontakts ar Vašingtonu pirms kopīgas Rietumu reakcijas ļāva Maskavai mēģināt nošķirt ASV no Eiropas sabiedrotajiem.

Eiropa reaģēja ātri. ES vēstniece Kijivā publiski paziņoja, ka bloka diplomāti paliks (Le Monde). Francija evakuāciju nosauca par „neapspriežamu”. Vācija paziņoja, ka „netiks iebiedēta” (IB Times UK). Zviedrija izsauca Krievijas vēstnieku. Tajā pašā triecienā tika skarta arī Albānijas vēstnieka rezidence (Le Monde), tāpēc draudi vairs nebija abstrakti.

Vašingtonas reakcija bija piesardzīgāka. Valsts departaments apstiprināja Lavrova un Rubio sarunu, taču publiskajā kopsavilkumā evakuācijas prasība netika pieminēta (Kommersant). Nebija ne publiska noraidījuma, ne piekrišanas. Uz Eiropas atklātās pretestības fona Amerikas klusums sabiedrotajiem atstāja jautājumu, vai Vašingtona apzināti saglabā manevra telpu.

Solidaritāte bez vairoga

ES ārlietu ministri šonedēļ tiekas Limasolā, Kiprā. Sanāksmi vadīs ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa (Irish Times). „Orešņik” trieciens būs viens no centrālajiem jautājumiem. Taču sašutumu pārvērst aizsardzībā ir daudz grūtāk nekā pieņemt politisku deklarāciju.

Visiem būtiskajiem ES ārpolitikas lēmumiem vajadzīga visu 27 dalībvalstu vienprātība, tātad jebkura valdība var bloķēt kopīgu soli. Diplomātu izraidīšana joprojām ir katras valsts suverēns lēmums. Aizsardzībā plaisu rāda skaitļi.

Trīspadsmit Eiropas valstis 12. maijā paziņoja par „pretballistisko koalīciju”, kuras mērķis ir pretoties tādām raķetēm kā „Orešņik”. Koalīcijas dalībnieku saraksts nav publiskots. Ražošanas grafika nav. Eiropas spējīgākā pretraķešu aizsardzības sistēma — Francijas un Itālijas SAMP/T — gadā saražo aptuveni 300 pārtvērējraķešu. Ukrainai vien vajadzētu vairāk nekā 2000 (EuroMaidan Press). ASV Patriot sistēma šo robu nevar aizpildīt. Vašingtona 2026. gada Irānas kampaņā izmantoja gandrīz pusi pārtvērējraķešu krājumu, bet jaunu raķešu izgatavošanai vajadzīgi 42 mēneši.

Ukrainas izlūkdienesta vērtējumā Krievijas rīcībā esot līdz desmit „Orešņik” raķetēm, un ražošana sasniedzot aptuveni piecas gadā (NewsUkraine). Šādā tempā divu gadu laikā ierocis var kļūt par regulāri izmantojamu taktisku instrumentu.

Rietumu vēstniecību palikšana Kijivā ir politiska nepakļaušanās militāra riska apstākļos. Krievija ir parādījusi, ka spēj trāpīt galvaspilsētas pievārtē ar ieroci, kuru esošās aizsardzības sistēmas nepārtver, un pēc tam pasniegt risku kā citu valstu problēmu. Limasolā būs jāatbild, vai Eiropa spēj aizsargāt diplomātus, kurus pati atsakās evakuēt.