Krievija brīdina, Prāga paliek Kijivā

Krievijas Ārlietu ministrija 3. oktobrī brīdināja ārvalstu pilsoņus, tostarp diplomātus, neuzturēties Ukrainā un nedoties uz to. Tā solīja turpināt „plaša mēroga atbildes triecienus” Kijivai un citām pilsētām (TASS, Reuters). Brīdinājums izskanēja nedēļā, kad Krievijas droni trāpīja diviem tiltiem, kas savieno abus Dņipro krastus Kijivā (Kyiv Independent, CityNews/AP). Maskava var izteikt brīdinājumus. To, vai darbinieki paliek Kijivā, lemj valdības, kas tur uztur savas pārstāvniecības.

Ko Maskava patiesībā paziņoja

Daži virsraksti vēstīja, ka Krievija aicina diplomātus pamest Kijivu (Polskie Radio). Jaunais brīdinājums attiecās uz visu Ukrainu. Kijiva bija pieminēta vietā, kur atgādināts, ka Maskava agrāk esot aicinājusi ārvalstniekus un diplomātus pamest pilsētu (Reuters).

Ministrija norādīja, ka atkārto jau pausto nostāju. Tā atsaucās uz savu 25. maija paziņojumu un ārlietu ministra vietnieka Mihaila Galuzina brīfingu divas dienas vēlāk (TASS). Tātad sestdienas teksts neatnesa jaunu politiku, bet atkārtoja jau esošo.

Paziņojumu, ko ministrija publicēja savā tīmekļvietnē, nav parakstījusi konkrēta amatpersona. Tajā apgalvots, ka Krievija vērš triecienus pret „militāriem objektiem”, atbildot uz Ukrainas uzbrukumiem Krievijas civiliedzīvotājiem (Interfax). Paziņojumā nav nosaukts datums, ierocis vai mērķis. Šeit minētie ziņojumi neapstiprina, ka mērķi bijuši militāri.

Oriģinālo ministrijas lapu neizdevās atvērt. Tāpēc nav zināms, cikos paziņojums publicēts un vai tas parādījās pirms sestdienas trieciena vai pēc tā.

Apdraudētie tilti

Uzbrukumi jau bija mainījuši ikdienu Kijivā. Krievijas droni no 1. oktobra vairākkārt trāpīja Dienvidu tiltam. Tas nodrošina sešas auto satiksmes joslas un zaļās metro līnijas maršrutu pāri Dņipro (Yle).

Tilta slēgšana novirzīja autobusus un automašīnas uz pārējiem pilsētas tiltiem. Mērs Vitālijs Kļičko situāciju raksturoja kā smagu, kā aprakstījām iepriekšējā ziņojumā (To Brief).

Sestdienas rītā triecienā cieta vēl viens Dņipro šķērsojums — Ziemeļu tilts. Tika bojāts brauktuves segums un trolejbusu līnijas (CityNews/AP). Uzbrukumi tiltiem starp abiem Kijivas krastiem apgrūtina ikdienas pārvietošanos pilsētā neatkarīgi no tā, kā Maskava skaidro savus mērķus.

Lēmumu pieņem katra valdība

Krievijai nav pilnvaru pavēlēt ārvalstu vēstniecībai pamest Ukrainu. Katra valdība, kas tur nosūtījusi diplomātus, pati lemj, vai viņi paliek, pārceļas vai ierobežo darbu. Eiropas valstu galvaspilsētām jāvērtē, cik lielu apdraudējumu triecieni rada to cilvēkiem. Krievijas viedoklis par to, kur diplomātiem jāatrodas, šo lēmumu nenosaka.

Čehijas valdība savu nostāju paudusi publiski. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ādams Čergē sacīja, ka vēstniecības darbinieki paliks Kijivā, un nosauca Krievijas brīdinājumus par neko jaunu. Viņš piebilda, ka turpmākos soļus noteiks ministrijas iekšējās krīzes procedūras (Novinky).

Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Heorhijs Tihijs dienu pirms brīdinājuma sacīja, ka neviena ārvalsts pārstāvniecība Ukrainai neesot paziņojusi par nodomu pārcelties (ZN.ua). Šis paziņojums izskanēja pirms Maskavas teksta, tāpēc tas neliecina, kā pārstāvniecības uz to reaģēja.

Pārbaudījām arī Rumānijas, Francijas un Ungārijas avotus, taču neatradām ziņas par šo valdību jauniem publiskiem lēmumiem. Arī ES delegācija Kijivā nav paziņojusi par izmaiņām. Klusums nepierāda, ka pārstāvniecību iekšējā darbā nekas nav mainījies. Tas nozīmē, ka šīs valdības par to publiski nav paziņojušas.

Brīdinājums atkārtoja nostāju, ko Maskava pirmoreiz pauda maijā. Neviena vēstniecība netika slēgta, un lēmumu pieņemšanas kārtība nemainījās. Šonedēļ mainījās fiziskā situācija: droni sabojāja tiltus, kas savieno Kijivu, un pilsētai nācās pārkārtot satiksmi. Uz šī fona vienīgā līdz šim dokumentētā Eiropas valdības reakcija ir no Prāgas: tā patur diplomātus Kijivā.