Krievija apsver dronu provokāciju

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauņs trešdien paziņoja, ka militārās izlūkošanas rīcībā esot informācija: Krievija apsverot uzbrukumu Baltijas kritiskajai infrastruktūrai ar sagrābtiem Ukrainā ražotiem droniem, lai to pasniegtu kā Ukrainas rīcību (LRT, Kyiv Independent). Brīdinājums bija piesardzīgi formulēts: Lietuva „vērojot plānošanas brīdi”, taču Krievija neesot pieņēmusi lēmumu rīkoties, konkrēts datums nav zināms un tūlītējs apdraudējums nav droši konstatēts (15min, BNS). Šis brīdinājums ir būtisks tāpēc, ka tas izgaismo NATO vājumu: spēju pietiekami ātri pierādīt, kurš palaidis ieroci, lai sabiedrotie varētu reaģēt kopīgi.

Kā Ukrainai līdzīgs drons Maskavai nopērk laiku

Iedomāsimies dronu, kas trāpa elektroapakšstacijai Baltijā. Glābēji atlūzās atrod Ukrainas marķējumu. Ziņu aģentūras ziņo par „Ukrainas dronu”. Dažu stundu laikā politiskais jautājums vairs nav „kurš to palaida?”, bet „vai par to atbildīga Ukraina?”. Maskavas mērķis tad būtu sasniegts vēl pirms izmeklētāji nonāktu notikuma vietā.

Kauņs izskaidroja iespējamo mehānismu. Ukrainas dronu kampaņas pret mērķiem Krievijas teritorijā nozīmē, ka Maskavas rīcībā nonākuši Ukrainas droni un to detaļas — pārtverti lidojumā vai savākti pēc avārijām. No šīm daļām Krievija varētu samontēt ieroci, kas izskatās pēc Ukrainas drona (LRT, AeroTime). Mērķis būtu sajaukt izcelsmi, noliegt Krievijas iesaisti un piespiest NATO vispirms strīdēties par to, kurš dronu palaidis, nevis koordinēti reaģēt.

Nesenie incidenti NATO austrumu flangā rāda, cik plaša šī plaisa jau ir. Rumānijas F-16 iznīcinātāji divreiz tika pacelti gaisā dronu dēļ pie Donavas deltas: valsts spēja tos konstatēt un reaģēt, pirms bija iespējams noskaidrot, kas tos nosūtījis (Adevărul, RBC Ukraine). Uzticamai atribūcijai — pierādījumam, kurš ieroci palaidis — vajadzīgi radaru dati, atlūzu ekspertīze, sabiedroto izlūkošanas informācijas apmaiņa un palaišanas vietas rekonstrukcija, nevis tikai marķējums uz atlūzām (DW). Frontes līnijas valstis var pamanīt un pacelt aviāciju. Izcelsmes pierādīšana prasa daudz vairāk laika.

Pierādījumu problēma

Lietuva izvietojusi karavīrus Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, elektroenerģijas starpsavienojuma „LitPol Link” un Kruoņas hidroakumulācijas elektrostacijas apsardzei (tv3.lt). Lietuvas Ārlietu ministrija lūgusi NATO un ES stiprināt novērošanu, pretdronu sistēmas un infrastruktūras noturību visā austrumu flangā (Delfi). Eiropas Komisijas 2026. gada jūlija vadlīnijas saskaņā ar Kritisko subjektu noturības direktīvu — ES tiesību aktu, kas dalībvalstīm uzliek pienākumu aizsargāt būtisku infrastruktūru — tagad aptver arī dronu uzbrukumus un hibrīdapdraudējumu (European Commission). Taču ES regulējums var mudināt valstis nocietināt mērķus. Tas nevar pateikt, kurš uzbrucis.

Šis jautājums atduras pret NATO un ES lēmumu pieņemšanas kārtību. NATO 5. pants — kolektīvās aizsardzības klauzula, kas līdz šim iedarbināta tikai vienreiz, pēc 11. septembra uzbrukumiem — prasa sabiedroto politisku vienošanos (NATO). ES ārpolitikas sankcijām vajadzīga vienprātība, tātad jebkura viena valsts var tās bloķēt (Council of the EU). Abos gadījumos valdībām vajag pietiekami drošus pierādījumus, pirms tās publiski norāda uz Krieviju. Viltus karoga uzbrukuma loģika ir novilcināt šo pierādījumu brīdi tik ilgi, lai politiskā vienotība sāktu plaisāt.

Somijas mediji šajā kontekstā atgādināja Mainilas šāvienus — 1939. gada Padomju Savienības robežprovokāciju, kas bija veiksmīga nevis tāpēc, ka būtu pārliecinoša, bet tāpēc, ka viltus versija tika palaista ātrāk nekā patiesība (Yle). Atribūcijas ātrums šādā situācijā var izrādīties svarīgāks par pierādījumu kvalitāti.

Divi Slovākijas mediji, kas ziņoja par Lietuvas brīdinājumu, Maskavas cerēto šaubu līniju nepārņēma. Abi izlūkošanas informāciju traktēja kā Krievijas draudu, nevis kā pamatu apšaubīt Ukrainu (Aktuality.sk, Denník N). Šāda vienprātība pašlaik turas. Vai tā noturētos pirmajās apjukušajās stundās pēc uzbrukuma, kad atlūzas izskatītos pēc Ukrainas drona un sociālie tīkli kustētos ātrāk nekā ekspertīzes, ir jautājums, ko Lietuva liek NATO risināt.

NATO austrumu flangā ir karavīri, iznīcinātāji un infrastruktūras aizsardzības plāni. Publiski redzamais vājais punkts ir stundas starp atlūzu atrašanu, pierādījumiem un politisku vienošanos. Lietuva šo plaisu ir nosaukusi. Neviens sabiedrotais vēl nav piedāvājis protokolu, kā to aizvērt.