Krievijas dīzelim atļauja, bet nav piegādes

Donalds Tramps apsolīja piegādāt Krievijas dīzeļdegvielu ASV, un Vašingtona un Maskava katra pavērušas daļu ceļa šādam darījumam. Neviena krava vēl nav neatkarīgi apstiprināta, tomēr pēc Trampa paziņojuma ASV dīzeļdegvielas nākotnes līgumu cenas kritās gandrīz par 5 % (Reuters). Eiropas aizliegums Krievijas dīzeļdegvielai paliek spēkā, un ASV importa likums joprojām var liegt šo piegādes ceļu.

Pirmais „sūtījums” parāda, cik tālu ziņa aizsteigusies degvielai pa priekšu. Tankkuģis, ko internetā pasludināja par pirmo šā darījuma Krievijas dīzeļdegvielas kravu, esot vedis mēslojumu, teikts labojumā, ko Actualno piedēvē kuģa īpašniekam (Actualno). Rakstā arī norādīts, ka reiss esot sācies pirms darījuma izziņošanas.

Solījumi, atļauja un eksporta kvota

Tramps 9. oktobrī solīja tūlīt piegādāt vairāk nekā 300 000 tonnu dīzeļdegvielas, bet novembrī — 500 000 tonnu (Trampa ieraksts). Tie ir solījumi, nevis noslēgti līgumi. Par paziņojumu un pirmo Eiropas reakciju jau rakstījām (To Brief).

Tajā pašā dienā ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) izsniedza atļauju līdz 2027. gada 7. aprīlim pārdot, piegādāt un importēt Krievijas izcelsmes dīzeļdegvielu (OFAC atļauja). Atļaujā nav nosaukts ne pārdevējs, ne pircējs, ne kuģis, ne apjoms.

Arī Maskavai bija jārada iespēja eksportam. Pēc postījumiem naftas pārstrādes rūpnīcās un liela pieprasījuma vietējā tirgū Krievija bija apturējusi dīzeļdegvielas eksportu. 10. oktobrī valdība pirmajā posmā atļāva eksportēt līdz 500 000 tonnu, bet uzņēmumi tikai sāka kārtot līgumus (Krievijas valdība).

Pat ar abu valstu atļaujām degviela tuvākajā laikā neieradīsies. The Guardian citētie analītiķi lēš, ka kuģu fraktēšana un brauciens pāri okeānam prasīs vairākas nedēļas (The Guardian).

Atļauja var nonākt pretrunā ar likumu

ASV Finanšu ministrijas atļauja saduras ar 2022. gada likumu Ending Importation of Russian Oil Act, kas aizliedz Krievijas naftas produktu importu ASV (Publiskais likums 117-109). Prezidents šo aizliegumu var atcelt tikai tad, ja izpilda ASV Kongresa noteiktos nosacījumus.

Viens nosacījums paredz, ka Krievijai jāizved savi spēki no Ukrainas ar Ukrainai pieņemamiem nosacījumiem. Turklāt pirms aizlieguma atcelšanas prezidentam jākonsultējas ar Kongresu.

Septiņi abu partiju senatori Džīnas Šahīnas vadībā apgalvo, ka administrācija šo procedūru esot izlaidusi un sniedz Putinam finansiālu atbalstu (Senāta paziņojums). ASV finanšu ministrs Skots Besents atbildēja, ka administrācija rīkošoties, balstoties uz tai jau piešķirtajām pilnvarām (Reuters).

Strīds vēl nav atrisināts. Ja importētājs mēģinātu izkraut kravu, vispirms ar šo jautājumu saskartos ASV muitas amatpersonas ostā, bet apstrīdēšanas gadījumā lieta, visticamāk, nonāktu pie federālā tiesneša. Lēmumu vēl nav pieņēmušas ne muitas amatpersonas, ne tiesa, jo neviena apstiprināta krava šo atļauju vēl nav pārbaudījusi praksē.

Eiropas noteikumi nav mainījušies

ES tiesību akti paliek spēkā. Regula 833/2014, galvenais ES tiesību akts par sankcijām pret Krieviju, joprojām aizliedz pirkt vai ievest Krievijas dīzeļdegvielu ES (EUR-Lex). ASV atļauja šo regulu grozīt nevar.

ES noteikumi attiecas arī uz Eiropas pakalpojumu uzņēmumiem. ES apdrošinātāji, brokeri un bankas drīkst palīdzēt pārvadāt Krievijas dīzeļdegvielu uz valsti ārpus ES tikai tad, ja degvielas cena nepārsniedz 100 ASV dolāru par barelu (Eiropas Komisijas skaidrojums). Krava uz ASV ar ES apdrošināšanu būtu likumīga, ja cena nepārsniegtu šo robežu, bet tās pārsniegšana būtu noteikumu pārkāpums.

Ja visu pārvadājumu nodrošina uzņēmumi ārpus ES, ES noteikumi uz to vispār neattiecas. Tāpēc Eiropas ietekme uz šo tirdzniecību ir atkarīga no tā, vai tajā iesaistās ES uzņēmumi un par kādu cenu degvielu pārdod.

Krievijas iespējamie ieguvumi pagaidām ir tikai aplēses. Vienā Financial Times aplūkotā scenārijā pieņemts, ka sešus mēnešus katru mēnesi tiktu piegādāti 3 miljoni tonnu, taču arī tad Krievijas federālā budžeta papildu ieņēmumi būtu tikai aptuveni 100 miljoni ASV dolāru (Financial Times). Šī summa būtu vēl mazāka, ja Krievija tikai novirzītu uz ASV kravas, ko citādi pārdotu citur.

Pagaidām Eiropā redzamie fakti ir ierobežoti: tās aizliegums paliek spēkā, cenu griesti joprojām saista Eiropas uzņēmumus, un vienīgā izmērāmā ietekme ir tirgus reakcija uz gaidām. Reālas izmaiņas degvielas cenās vai Krievijas ieņēmumos būs atkarīgas no kravas, kas vēl nav apstiprināta, un no ASV tiesiskā pamata. Besentam tas būs jāaizstāv senatoru priekšā, pirms krava sasniegs ASV ostu.