Krievijas drons trāpa Galati namam

Krievijas „Geran-2” drons 29. maija rītā trāpīja desmitstāvu daudzdzīvokļu namam Galacā, Rumānijā, ievainojot sievieti un viņas pusaugu dēlu. NATO apstiprināja, ka ierocis bija Krievijas izcelsmes (Euronews, Defense News). Tas ir pirmais apstiprinātais tiešais trieciens no Krievijas kara, kurā sabiedroto teritorijā cietuši civiliedzīvotāji. Rumānija izraidīja Krievijas konsulu Konstancā un slēdza konsulātu. Alianse solīja „absolūtu solidaritāti”, taču neiedarbināja kolektīvās aizsardzības mehānismu.

Četras minūtes, neviena šāviena

Rumānija zināja, ka drons tuvojas. Nesen uzstādīts radars pie Galacas to izsekoja jau no Ukrainas gaisa telpas. Divi F-16 iznīcinātāji no 86. aviobāzes Fetešti bija pacelti gaisā, un atļauja lietot ieročus bija dota. Drons Rumānijas gaisa telpā ielidoja plkst. 01:52 un ēkā trāpīja plkst. 01:56 (Agerpres). Četras minūtes ir par maz, lai mērķi identificētu, klasificētu, pieņemtu lēmumu un atklātu uguni, neriskējot ar atlūzām virs pilsētas, kurā dzīvo 250 000 cilvēku.

Problēma nebija sensoros, bet iznīcināšanas ķēdē — posmos no mērķa pamanīšanas līdz tā notriekšanai. Rumānijas „Patriot” baterijas paredzētas ballistiskajām raķetēm un lidmašīnām, nevis zemā augstumā lidojošam kamikadzes dronam. Netālu darbojās ASV ražota „Merops” pārtveršanas sistēma, taču tā nevarēja šaut virs apdzīvotām vietām. „Gepard” zenītlielgabalu izvietošanai privātā zemē vajadzēja zemes īpašnieku piekrišanu, bet tā nebija saņemta (United24 Media, Defense News). Rumānijas pagaidu aizsardzības ministrs sacīja, ka valstij trūkst vietējās sauszemes pretgaisa aizsardzības, jo kopš kara sākuma Ukrainā „tie, kuriem bija jāpieņem lēmums, to nepieņēma” (Agerpres).

Šis bija 28. dokumentētais drona ielidojums Rumānijas gaisa telpā kopš 2022. gada. Piecpadsmit no tiem notikuši 2026. gadā vien (Le Monde).

Solidaritāte vārdos, rīcība dalīta

Francija izsauca Krievijas vēstnieku Parīzē. Ungārijas jaunais premjerministrs Pēters Maģars nosodīja Krieviju vārdā un sacīja, ka NATO vienotība „šodien ir svarīgāka nekā jebkad”. Tas ir pavērsiens pēc Viktora Orbāna desmitgades, kurā Budapešta regulāri aizsedza Maskavu (Telex). Orbāns, kurš tagad ir opozīcijā, pauda līdzjūtību ievainotajiem, Krieviju nepieminot (Daily News Hungary).

Slovākijā šķelšanās bija atklāta. Prezidents Peters Pelegrīni aicināja stiprināt austrumu robežu. Premjerministrs Roberts Fico brīdināja pret „spēka vīru runām” un mudināja ES atsākt dialogu ar Maskavu (JOJ24). Bulgārijā aina bija līdzīga: viceprezidente Ilijana Jotova pauda pilnīgu solidaritāti ar Rumāniju, bet premjerministrs Rosens Radevs iestājās par sarunām ar Krieviju (24 Chasa, BNR). Abās valstīs valsts galva par Krieviju runā stingrāk nekā valdības vadītājs. Tie, kas nosaka toni, iet tālāk par tiem, kas nosaka politiku.

Līguma un realitātes plaisa

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute solīja „aizsargāt katru collu sabiedroto teritorijas”. Viņš nepieminēja ne 4. pantu, kas paredz konsultācijas, ne 5. pantu, kas paredz kolektīvo aizsardzību — apņemšanos uzbrukumu vienai dalībvalstij uzskatīt par uzbrukumu visām (Euronews). Rumānijas Aizsardzības ministrija incidentu klasificēja kā „kara Ukrainā sekas”, nevis uzbrukumu Rumānijai. Ārlietu ministre Oana Toju sacīja, ka trieciens „attaisno” 4. panta konsultācijas, tomēr apstiprināja, ka Rumānija tās neierosina (Eurointegration).

Šādas piesardzības juridiskais pamats ir trausls. Ziemeļatlantijas līgums neprasa pierādīt apzinātu mērķēšanu, lai varētu piemērot 5. pantu. Līgumā runa ir par „bruņotu uzbrukumu”. Prasība pierādīt nodomu ir politiska interpretācija, kas alianses praksē veidojusies gadu desmitiem, lai izvairītos no plašāka kara. Tā noturējās Pševodovā 2022. gadā, kad Polijā nokrita noklīdusi raķete un izrādījās, ka tā bija Ukrainas raķete. Galacā ierocis ir apstiprināti Krievijas. Neskaidrība, kas līdz šim ļāva NATO saglabāt atturību, ir kļuvusi daudz šaurāka (CYIS).

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti astoņas dienas pirms Galacas incidenta piedāvāja risinājumu: NATO gaisa patrulēšanas misija austrumu flangā jāpārveido par pilnvērtīgu pretgaisa aizsardzības režīmu ar pastāvīgām pilnvarām iesaistīties draudu neitralizēšanā (president.ee). Pašas NATO 21. maija mācību formulējumos jau bija atzīta „notiekošā pāreja no gaisa patrulēšanas uz pretgaisa aizsardzību” (Defence Industry Europe). Jūlija samits Ankarā tagad kļūst par vietu, kur šis jautājums jāizlemj.

Līdz tam alianses austrumu flangs dzīvo ar plaisu starp to, ko NATO sola, un to, ko tā spēj operacionāli nodrošināt. Lēns drons zemā augstumā to parādīja jau 28. reizi.