Krievijas drons Galați ievaino divus

Krievijas drons 29. maijā trāpīja dzīvojamai ēkai Galačos, Rumānijā, ievainojot divus civiliedzīvotājus. Tā bija pirmā reize kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad Krievijas ierocis radīja cietušos NATO teritorijā. Uzbrukumu nosodīja visas 32 alianses dalībvalstis. Ar to vienprātība arī beidzās.

Vašingtona nosauc visu, tikai ne Krieviju

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite runāja tieši: „Krievijas bezatbildīgā rīcība apdraud mūs visus.” Francija paziņoja, ka Krievija „mērķējusi uz draudzīgu valsti”. Lielbritānija to nosauca par „nopietnu NATO gaisa telpas pārkāpumu”.

ASV izvēlējās citu toni. ASV vēstnieks NATO Metjū Vitekers nosodīja „bezatbildīgo ielaušanos” un solīja „aizstāvēt katru NATO teritorijas collu”, taču ne reizi nenosauca Krieviju. Donalda Trampa administrācijai Krievijas tieša nosaukšana par atbildīgo par triecienu sabiedrotās valsts teritorijā nozīmētu līguma politiskās sekas, kuras Vašingtona acīmredzami vēlas atstāt neskaidras.

Šai noklusēšanai nozīmi piešķīra laiks. Divas nedēļas iepriekš Pentagons atcēla 4000 karavīru bruņotās brigādes rotāciju uz Poliju un pavēlēja izvest 5000 karavīru no Vācijas, atgriežot ASV spēku klātbūtni Eiropā pirms 2022. gada līmenī. Dienu pēc trieciena Galačos aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets Šangri-Las dialogā paziņoja, ka eiropieši esot „iztukšojuši savas armijas” un ka ASV subsīdiju laikmets ir beidzies. Viņš kritizēja Eiropas vājumu brīdī, kad paša rīkojumi to padziļināja.

Kara pārsviedes precedents

Rumānija triecienu klasificēja kā kara pārsviedi no Ukrainas, nevis apzinātu uzbrukumu savai teritorijai (Le Monde, Eurointegration). Juridiski šāds apzīmējums ir saprotams, bet tas rada savu loģiku: katrs incidents, kas tiek atzīts par blakusefektu, paceļ slieksni nākamajam.

Ārlietu ministre Oana Coju sacīja, ka trieciens „ietilpst kategorijā”, kas pamatotu NATO 4. panta izmantošanu. Tas ļauj jebkurai dalībvalstij pieprasīt kopīgas konsultācijas, ja tā jūtas apdraudēta. Bukareste tomēr pantu neiedarbināja. Tā izraidīja Krievijas konsulu no Konstancas un izsauca Maskavas vēstnieku, sperot asāko diplomātisko soli kopš 2022. gada, bet 4. pantu paturēja kā instrumentu jūlija samitam Ankarā.

Austrumu flangs sāk kustēties

Itālija bija vienīgā sabiedrotā, kas nosūtīja militāru tehniku: aptuveni 100 karavīru un kaujas lidmašīnas uz Rumānijas Mihaila Kogelniceanu bāzi. Premjerministre Džordža Meloni triecienu nosauca par „gravissimo”. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs aicināja nodrošināt „spēcīgu NATO klātbūtni austrumu flangā”, bet konkrētu izvietojumu nepiedāvāja. Viņa Aizsardzības ministrija vienlaikus raksturoja incidentu kā situāciju, kurā „nav izmaiņu”.

Ungārijas jaunais premjerministrs Pēters Maģars, kurš pēc aprīļa vēlēšanām nomainīja Viktoru Orbānu, paziņoja, ka „Eiropas un NATO vienotība tagad ir svarīgāka nekā jebkad”. Orbāns, kurš tagad vada 44 deputātu opozīcijas frakciju, pieprasīja jaunajai valdībai saglabāt viņa „neitralitātes politiku”. Ungārijas pāreja no kolektīvu lēmumu bloķēšanas uz solidaritātes atbalstīšanu no austrumu flanga noņem līdz šim paredzamāko šķērsli.

Slovākija parādīja pretēju dinamiku. Prezidents Pēters Pellegrīni triecienu nosauca par „bīstamu precedentu”, kas prasa stiprākas robežas. Premjerministrs Roberts Fico aicināja „atturēties no spēcīgiem paziņojumiem” un runāja par dialogu ar Maskavu. Pat viņa paša ārlietu ministrs nāca klajā ar asāku nosodījumu.

Jūlija samitā Ankarā aliansei tagad jāizlemj, vai tā apstiprinās pastāvīgus noteikumus dronu notriekšanai virs sabiedroto teritorijas vai arī saglabās kārtību, kurā katrā incidentā lēmums jāpieņem atsevišķi nacionālā līmenī. Kara izpētes institūts vērtē, ka Vladimirs Putins „pieņem risku nodarīt civiliedzīvotāju zaudējumus NATO valstīs” kā pieļaujamu cenu. Bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs atbildēja, ka „viņi vēl neko nav redzējuši”, liekot noprast, ka Kremlis nākamo rīcību pielāgos NATO darbiem, nevis paziņojumiem.

Rumānijas gaisa spēki Galaču dronu izsekoja visa lidojuma laikā. Pilotiem bija atļauja lietot ieročus. Taču virs pilsētas ar 230 000 iedzīvotāju viņi nevarēja šaut, neriskējot izraisīt lielākus civiliedzīvotāju zaudējumus nekā pats drons. Atstarpi starp atklāšanu un pārtveršanu ar nosodījumiem nevar aizvērt. Tam vajadzīgs lēmums: kurš drīkst šaut, kad un ar kādu pilnvarojumu. Šādu lēmumu pagaidām nav gribējusi pieņemt neviena sabiedrotā valsts.