Krievijas drons trāpa Černobiļas glabātavā

7. jūnijā plkst. 02:10 Krievijas „Shahed” tipa drons trāpīja Ukrainas Centralizētās izlietotās kodoldegvielas glabātavas pieņemšanas ēkai. Tā atrodas Čornobiļas slēgtajā zonā, kur Ukraina glabā izmantoto reaktoru degvielu. Radioaktīvu vielu noplūdes nebija. Nelielu ugunsgrēku izdevās nodzēst stundas laikā.

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi triecienu nosauca par „ļoti satraucošu”, norādot, ka kodolmateriāli atradās „tikai dažu metru attālumā no ēkas, kurai uzbruka” (Infobae). Polija reaģēja, paceļot gaisā iznīcinātājus. Tās bruņotie spēki incidentu vērtēja kā reālu apdraudējumu. Taču starptautiskās humanitārās tiesības pašreizējā redakcijā konkrēti neaizsargā objektu, kuram tika trāpīts.

Kam drons netrāpīja

Cietusī ēka ir loģistikas pieņemšanas zāle, kurā degvielas konteineri nonāk pirms pārvietošanas uz glabāšanas nodalījumiem. Ukrainas kodolenerģijas operators „Enerhoatom” apstiprināja, ka trieciena brīdī ēkā izlietotās degvielas nebija. Polijas radiācijas monitoringa sistēmas fona radiācijas līmeņa izmaiņas nefiksēja. Darbinieki nav cietuši.

Neatbildēts paliek jautājums, cik tuvu sprādziens bija glabātajiem kodolmateriāliem. Grosi runāja par „metriem”, taču neatkarīgs mērījums nav publiskots. SAEA uz objektu nosūtīja inspekcijas grupu. 8. jūnijā tās secinājumi vēl nebija publiski zināmi. Atšķirība starp pieciem un simt metriem līdz noslēgtiem izlietotās degvielas konteineriem būtiski maina riska vērtējumu. To var noskaidrot tikai inspektori.

Juridisks robs, kas pastāv kopš 1977. gada

Starptautiskajās humanitārajās tiesībās ir viena norma, kas kara laikā īpaši aizsargā kodolobjektus: Ženēvas konvenciju I papildu protokola 56. pants. Šis 1977. gada līgums regulē rīcību bruņotā konfliktā un aizsargā „kodolenerģijas elektrostacijas” pret uzbrukumiem. Izlietotās kodoldegvielas glabātava elektrību neražo. Pēc līguma tiešā teksta tā 56. panta tvērumā neietilpst.

Otrs nozīmīgais starptautiskais instruments, Konvencija par kodolmateriālu fizisko aizsardzību, bruņota konflikta situācijas tieši izslēdz no sava piemērošanas lauka.

Tādējādi kodoldegvielas cikla daļa ārpus strādājošiem reaktoriem paliek bez īpaša kara laika aizsardzības režīma. Bagātināšanas rūpnīcas, pētnieciskie reaktori, izlietotās degvielas glabātavas: nevienai no šīm objektu grupām nav saistoša juridiska vairoga bruņota konflikta apstākļos.

Šis robs nav tikai Ukrainas problēma. ES dalībvalstīs darbojas izlietotās degvielas glabātavas, pārstrādes objekti un pētnieciskie reaktori. Ja uzbrukumiem kodolobjektiem, kas nav elektrostacijas, nav īpaša tiesiska aizlieguma, šāds vakuums kļūst par precedentu arī nākamiem konfliktiem.

56. panta sestā daļa paredz, ka valstīm jāslēdz papildu vienošanās par plašāku aizsardzību iekārtām, kurās atrodas kodolmateriāli. Šī norma faktiski guļ kopš līguma spēkā stāšanās. Neviena valsts, ES institūcija vai starptautiska organizācija to nav pārvērtusi jaunā aizsardzības mehānismā.

Spiediens šo jautājumu risināt aug. 8. maijā Čornobiļas slēgtajā zonā avarēja drons, izraisot lielu meža ugunsgrēku. Tagad drons ir detonējis izlietotās degvielas kompleksa perimetrā. Katrs šāds incidents notiek tuvāk kodolmateriāliem.

Ko SAEA var izdarīt un ko nevar

Trieciens notika dienu pirms SAEA Valdes, aģentūras 35 valstu lēmējinstitūcijas, sanāksmes Vīnē. Ukraina lūdza iekļaut incidentu darba kārtībā.

Valdes ietekmes iespējas ir ierobežotas pašā sistēmas uzbūvē. SAEA nevar noteikt sankcijas. Tā var dokumentēt, nosodīt un nodot jautājumu ANO Drošības padomei, kur Krievijai ir veto tiesības. Grosi 2022. gadā ieviestie „septiņi neaizstājamie kodoldrošības pīlāri” nosaka principus kodolobjektu aizsardzībai konflikta laikā, bet tiem nav juridiski saistoša spēka.

Polijas reakcija parādīja vēl vienu plaisu Eiropas sistēmās. Polijas bruņotie spēki triecienu uztvēra kā iespējamu militāru apdraudējumu un pacēla iznīcinātājus. Savukārt ES pārrobežu kodoltrauksmes sistēmas, kas tika veidotas pēc 1986. gada Čornobiļas katastrofas, iedarbojas tad, ja paaugstinās radiācijas rādījumi. Šoreiz tie palika normas robežās. Sistēma nostrādāja tā, kā tā ir projektēta. Tā vienkārši nebija būvēta situācijai, kurā ierocis detonē kodolmateriālu kompleksā, bet noplūde nenotiek.

SAEA inspekcijas ziņojums var piespiest šo jautājumu formulēt skaidri: Eiropas kodolavāriju infrastruktūra pieņem, ka apdraudējums un radiācija parādās kopā. Drons dažu metru attālumā no izlietotās degvielas bez radioloģiskas noplūdes ir kategorija, kuru sistēma pašlaik neatpazīst.

SAEA Valdes sanāksmes iznākums vēl nav publisks. Neviena ES dalībvalsts nav signalizējusi gatavību atsaukties uz 56. panta sesto daļu. Līguma norma, kas prasa plašāku kodolobjektu aizsardzību, pastāv kopš 1977. gada. Neviena valdība to līdz šim nav iedarbinājusi.