Krievijas fregate sargā sankcionētu tankkuģi

30. jūnijā Krievijas fregate Baltijas jūrā pietuvojās sankcionētajam naftas tankkuģim Kira K, lai to aizsegtu no novērotājiem, vēsta t-online. Šāvienu nebija. Uzkāpšanas uz kuģa nebija. Taču karakuģis nostājās starp Eiropas novērotājiem un kravu, uz kuru attiecas sankcijas. Signāls bija skaidrs: Krievija var panākt, ka pat tās ēnu flotes novērošana kļūst riskanta.

Novērošana nav piespiedu izpilde

Eiropa ap Krievijas sankciju apiešanai izmantotajiem tankkuģiem ir izveidojusi plašu uzraudzības sistēmu. NATO Baltijas jūrā īsteno Baltic Sentry patrulēšanu. ES sankciju paketēs iekļauti simtiem tā dēvētās ēnu flotes kuģu (S&P Global). Kuģa iekļaušana sarakstā ir vieglākā daļa. Ne ES, ne NATO nav institūcijas, kas pati varētu apturēt, pārmeklēt vai aizturēt tankkuģi. Šī vara pieder piekrastes valstīm, un tās apjoms ir atkarīgs no tā, kur kuģis atrodas.

Jūras tiesību piemērošana darbojas kā kāpnes. Zemākie pakāpieni ir salīdzinoši vienkārši: radaru novērošana, AIS uzraudzība jeb automātiskās identifikācijas sistēma, ar kuru kuģi pārraida savu atrašanās vietu (IMO), radiosakari, fotografēšana.

Sarežģītākais pakāpiens ir uzkāpšana uz kuģa. Saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju kuģis atklātā jūrā ir pakļauts valstij, ar kuras karogu tas kuģo. Sankciju apiešana nav viens no šaurajiem izņēmumiem, kas ārvalstij ļauj starptautiskajos ūdeņos uzkāpt uz kuģa (UNCLOS VII daļa). Teritoriālajos ūdeņos piekrastes valstij ir plašākas pilnvaras, tomēr arī tur ārvalstu kuģiem ir „miermīlīgas caurbraukšanas” tiesības, kas ierobežo iejaukšanos. ES sankcijas var aizliegt eiropiešiem sniegt pakalpojumus šai tirdzniecībai. Tās nepiešķir Briselei krasta apsardzi (Regula 833/2014).

Krievijas karakuģis šīs kāpnes būtībā nojauc. Karakuģiem starptautiskajās tiesībās ir suverēnā imunitāte. Jebkura fiziska sadursme kļūst par iespējamu spēka lietošanas incidentu, ko regulē ANO Statūti (UNCLOS pilns teksts). Krievijai nav jāšauj. Tai pietiek ierasties.

Trīs piekrastes, viena robeža dažādās formās

Zviedrija piespiedu izpildi ir virzījusi vistālāk. Zviedrijas Krasta apsardze ir uzkāpusi uz aizdomīgiem kuģiem Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos, un, pieaugot spriedzei Baltijas jūrā, lielākie krasta apsardzes kuģi aprīkoti ar ložmetējiem (Straits Times). Taču šādas operācijas darbojas tāpēc, ka tās notiek Zviedrijas ūdeņos un ārpus tieša Krievijas flotes spiediena.

Somija Somu līča satiksmi uzrauga ar radariem, kamerām un pastāvīgām patruļām. Somijas jūras tiesību eksperti formulē tieši: ja kuģis paliek ārpus teritoriālajiem ūdeņiem, iespējas ierobežot tā kustību ir „ļoti ierobežotas” (Yle). Dānija seko Krievijas kuģiem Dānijas šaurumos, bet nevar apturēt tranzīta caurbraukšanu, kuru ANO Jūras tiesību konvencija aizsargā no apturēšanas (UNCLOS III daļa).

Lietuva atturēšanas loģiku nolasa vistiešāk. Krievijas civilais kuģis Marshal Vasilevsky, kas piegādā sašķidrināto dabasgāzi Kaļiņingradai, Baltijas jūrā nofotografēts ar smagajiem ložmetējiem uz klāja (lrytas.lt). Lietuvas analītiķi ieročus skaidro kā psiholoģisku spiedienu pret pārbaudēm (LRT). Ložmetēju vēstījums ir tāds pats kā fregates vēstījums: pirms uzkāpšanas uz kuģa jāpadomā vēlreiz.

Rīki, kas apiet jūru

Efektīvākie ES instrumenti darbojas uz sauszemes. Apdrošināšanas liegumi, ostu aizliegumi, pakalpojumu ierobežojumi un patieso labuma guvēju pārbaudes var nospiest ēnu floti bez uzkāpšanas uz kuģiem (ES Padome). Stingrākā šīs pieejas versija — pilns jūras pakalpojumu aizliegums — saskārusies ar dalībvalstu pretestību, jo izmaksas kristu uz to kuģniecības nozarēm.

Par pašu Kira K incidentu joprojām trūkst pilnas dokumentācijas. Nav skaidri zināma precīza jūras zona, novērotāju mandāts un tas, vai Krievijas karakuģis aktīvi traucēja vai tikai sekoja līdzi. Taču Krievijas aprēķins jau ir redzams: tai nav jāaptur katra pārbaude. Pietiek panākt, lai nākamais krasta apsardzes komandieris šaubītos, vai uzkāpšana uz tankkuģa nav kļuvusi par jūras spēku incidentu.