Triecieni samazina Krievijas benzīna ražošanu

Ukrainas triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām un transporta maršrutiem ir sadalījuši Krievijas enerģētikas ekonomiku divās daļās: jēlnafta joprojām plūst, bet lietojama degviela pietiekamā apjomā nenonāk līdz uzpildes stacijām, lauksaimniecībai un frontes vienībām. Maskava ir aizliegusi degvielas eksportu, atvērusi ārkārtas rezerves un publiski atzinusi deficītu. Pasaules trešā lielākā jēlnaftas ražotāja normē benzīnu.

Jēlnafta nav degviela

Nafta zemē pati par sevi neko nedod. To vispirms pārstrādes rūpnīcai jāpārvērš benzīnā, dīzeļdegvielā vai aviācijas degvielā, un pēc tam kravas automašīnām vai cauruļvadiem tā jānogādā līdz patērētājiem. Krievijai šāda jauda bija, taču rezerve izrādījās šaurāka, nekā izskatījās. Pirms triecieniem valsts gadā saražoja aptuveni 41 miljonu tonnu benzīna, kamēr iekšzemes pieprasījums bija ap 36 miljoniem tonnu (Meduza). Tā bija drošības rezerve, bet neliela.

Ukrainas dronu un raķešu triecieni šo rezervi ir iznīcinājuši. Jūnijā naftas pārstrādes apjoms, proti, jēlnaftas daudzums, ko rūpnīcas faktiski pārvērš degvielā, gada griezumā kritās par 25 % līdz 3,95 miljoniem barelu dienā, bet benzīna ražošana samazinājās par 17 % (AP). Reuters, atsaucoties uz nozares avotiem, ziņoja, ka benzīna ražošana pašlaik sedzot aptuveni 65 % no sezonālā pieprasījuma. Tas ir novērtējums, taču Maskavas rīcība apstiprina virzienu: valdība aizliedza degvielas eksportu, atbrīvoja stratēģiskās rezerves, pārcēla pārstrādes rūpnīcu remontdarbus un atļāva ražot zemākas kvalitātes degvielu (The Star/Xinhua, TASS).

Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks sākumā problēmu skaidroja ar „neplānotiem remontiem”. Pēc tam viņš atzina: „Mums jāatzīst, ka triecienu dēļ ir problēmas un deficīts.” Viņš arī sacīja, ka paniska iepirkšanās pieprasījumu palielinājusi par 20–30 %, fizisko trūkumu pastiprinot ar uzkrāšanu (TASS). Valdība, kas aizliedz degvielas eksportu, faktiski izvēlas zaudēt ārvalstu valūtas ieņēmumus, lai nepieļautu iekšzemes apgādes sabrukumu.

Kurš saņem degvielu, un kurš ne

Deficīts neskar visus vienādi. Vairumtirdzniecības cenas, par kurām lielos apjomos degvielu biržā pērk tirgotāji un neatkarīgās uzpildes stacijas, saspringst ātrāk nekā mazumtirdzniecības cenas pie sūkņiem. Pirmās cieš neatkarīgās degvielas stacijas, jo tās pērk atklātā tirgū. Vertikāli integrēti naftas uzņēmumi, piemēram, Rosņeftj un Lukoil, piegādes var novirzīt saviem mazumtirdzniecības tīkliem (Meduza). Asākais spiediens gulstas uz lauksaimniekiem, autopārvadātājiem un attāliem reģioniem, kuri ir atkarīgi no dīzeļdegvielas.

Kara vajadzībām dīzeļdegviela ir svarīgāka par benzīnu. Ar to darbojas militārie kravas auto, smagā tehnika, dzelzceļa loģistika un lauksaimniecības piegāžu ķēde, kas uztur gan armiju, gan budžetu. Krievija parasti eksportē dīzeļdegvielas pārpalikumu, iegūstot ieņēmumus un fiskālu manevra telpu. Kad pārstrādes apjoms krītas, valstij jāizvēlas starp fronti, lauksaimniecību un civilajiem autovadītājiem (Business Insider Polska, RMF24). Pagaidām pierādījumi nerāda, vai Krievijas armija jau izjūt degvielas ierobežojumus, vai arī deficīts tiek novirzīts uz civiliedzīvotājiem.

Ko vēro Eiropa

Lielākajai daļai ES galvaspilsētu šis ir apstiprinājums, ka spiediens uz Krievijas pakārtoto naftas ekonomiku darbojas. Ungārija un Slovākija riskam atrodas tuvāk, jo tās ar Krievijas jēlnaftu joprojām saista Družbas cauruļvads. Taču ungāru analītiķi brīdina, ka vienādojums „Ukrainas trieciens nozīmē augstāku degvielas cenu Ungārijā” ir pārāk vienkāršs. Mazumtirdzniecības degvielas cenas nosaka globālās jēlnaftas etaloncenas, valūtas kursi, nodokļi un pārstrādes maržas, nevis viens piegādes traucējums (Portfolio, Telex).

Grieķijas ievainojamība ir komerciāla, nevis tieši redzama pie degvielas sūkņiem. Grieķijas kuģniecības uzņēmumi pēdējo trīs gadu laikā nopelnīja vismaz 3,8 miljardus ASV dolāru, pārvadājot Krievijas naftu, un maijā pārvadāja aptuveni 15 % Krievijas pa jūru eksportētās jēlnaftas (euro2day.gr). Šis bizness izauga ap G7 naftas cenu griestiem, kas ļauj rietumu kuģniecības un apdrošināšanas uzņēmumiem apkalpot Krievijas naftu tikai tad, ja tā tiek pārdota zem noteikta limita. Ja triecieni padara tankkuģu maršrutus bīstamākus un pārvirza tirdzniecības plūsmas, Grieķijas operatoriem daļā reisu var pieaugt frakts likmes, bet citos — sankciju ievērošanas risks.

Ukraina apgalvoja, ka Azovas jūrā trāpījusi līdz 21 Krievijas tankkuģim. Krievijas amatpersonas atzina četrus gadījumus; mediju ziņojumos minēti no astoņiem līdz 21 tankkuģim (AP, newsit.gr). Precīzs skaits ir mazāk svarīgs par tendenci. Krievijai netrūkst jēlnaftas. Tai trūkst pārstrādes jaudas un drošu transporta savienojumu, kas jēlnaftu pārvērš par degvielu tankiem un traktoriem. Šādu problēmu ātri novērst ir grūtāk nekā parastu cenu šoku, un katrs triecienu mēnesis pagarina remontu rindu.