Skip to main content
EU_PUBLIC_AFFAIRS03 / 18 · dienas stāsts3 min · 593 vārdu · 37 avotu

Krievijas kuģi un 144 dronu incidenti

Sarakstījis MIto brief AI · 2026. gada 4. jūlijs, 03:50
Kā tas tika uzrakstīts

Maritime shadows reach inland as Russian-linked vessels are tied to European drone incursions.

Attēla kompozīcija · tobrief
teksts · 3 min lasīšanas

Pagājušā gada nogalē virs trim aviobāzēm Nīderlandē un Beļģijā — Volkelas, Eindhovenas un Kleines-Brogelas — parādījās neidentificēti droni. Visās trijās bāzēs NATO kodolieroču koplietošanas programmas ietvaros glabājas ASV kodolgalviņas: sabiedrotās valstis izvieto amerikāņu ieročus, kurus varētu lietot tikai ar ASV atļauju. Tāpēc tās ir vienas no jutīgākajām militārajām vietām Rietumeiropā. Jaunā Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) vērtējumā šie lidojumi iekļaujas plašākā shēmā: 144 ziņoti dronu incidenti 13 Eiropas valstīs no 2024. gada augusta līdz 2026. gada februārim, ko IISS ar augstu ticamību uzskata par Kremļa vadītas kampaņas daļu (IISS, New York Times).

Šāda aina ir ticama. Pierādījumi publiski nav redzami.

Ēnu flote un divējāds pielietojums

IISS uzmanību vērš uz Krievijas ēnu floti — tankkuģiem un kravas kuģiem, kas ar neskaidru īpašumstruktūru un ērtības karogiem palīdz vest Krievijas naftu, apejot ES sankcijas. Tieši šī necaurredzamība, kas slēpj naftas pārvadājumus, padarītu kuģus noderīgus arī operācijām, kurās Maskava var noliegt iesaisti. IISS nosauc divus kuģus — Hav Dolphin un Seasons 1 — un saista tos ar dronu epizodēm pie Lielbritānijas un Vācijas militāriem objektiem (BBC, Spiegel). Kā tiekot ziņots, Nīderlandes un Beļģijas novērojumi sakrituši ar brīžiem, kad ar Krieviju saistīti kuģi Ziemeļjūrā izslēguši izsekošanas transponderus (Guardian).

Vācijas federālā policija un Beļģijas spēki pārmeklēja Hav Dolphin, taču pārliecinošus pierādījumus neatrada (t-online). Neviena valdība nav publiskojusi radaru trajektorijas, radiosakaru pārtveršanas datus vai atrastas dronu detaļas, kas konkrētu lidaparātu sasaistītu ar konkrētu kuģi. IISS ir sagatavojis izlūkošanas tipa vērtējumu, nevis kriminālistisku lietu ar publiski pārbaudāmiem pierādījumiem.

Sarežģītākais ir kuģa atrašanās vieta

Tas, vai Eiropa var rīkoties, ir atkarīgs no ģeogrāfijas — precīzāk, no jūras jūdzēm. Teritoriālajos ūdeņos, aptuveni 22 km no krasta, valstij ir pilna suverenitāte. Ja kuģis tur palaiž dronus, tas zaudē nevainīgas caurbraukšanas tiesības — starptautisko principu, kas ārvalstu kuģiem ļauj miermīlīgi šķērsot citas valsts ūdeņus bez iejaukšanās — un to var apturēt (UNCLOS).

Aiz šīs robežas, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai atklātā jūrā, loģika mainās. Kuģis pakļaujas tās valsts jurisdikcijai, kuras karogu tas izmanto. Tirdzniecības kuģi, kas atrodas tieši aiz teritoriālo ūdeņu robežas, ir ļoti grūti pārmeklēt tikai aizdomu dēļ, pat ja izlūkdienesti uzskata, ka pirms dažām minūtēm no tā palaisti droni. Eiropai var būt aizdomas, bet aizdomas pašas par sevi nedod policijai skaidras tiesības kāpt uz kuģa.

ES spēcīgākie instrumenti darbojas šaurajos punktos, nevis atklātā jūrā. ES Padome, kur dalībvalstu ministri pieņem saistošus lēmumus, 16. un 17. sankciju paketē ir noteikusi sankcijas simtiem ēnu flotes kuģu, liedzot tiem piekļuvi ostām un jūras pakalpojumiem (Padome, 16. pakete, Padome, 17. pakete). NATO apmainās ar izlūkinformāciju un koordinē atturēšanu, taču uzsver, ka primārā atbildība par hibrīddraudu novēršanu ir mērķa valstij (NATO). Dronu virs Nīderlandes aviobāzes vispirms jārisina Nīderlandei.

Gatavība, sadrumstalotība vai minēšana

Valstu gatavība būtiski atšķiras. Somija šobrīd ir vistuvāk sagatavotam modelim. Tās Robežsardze, kas vienlaikus ir arī aizsardzības resurss, saņem 44 milj. € pretdronu sistēmām uz austrumu robežas un piekrastē, tostarp sakaru slāpētājiem un pārtvērējdriniem (Yle). Somija arī vada Baltijas jūras novērošanas operāciju, kurā izmanto bezpilota lidaparātus un satelītu izsekošanu (Rajavartiolaitos).

Vācijā sistēma ir sadrumstalota. Par civilās infrastruktūras drošību atbild federālās zemes. Krasta apsardze ir koordinācijas struktūra, nevis viena aģentūra. Konstitucionālie ierobežojumi Bundesvēra izmantošanai valsts iekšienē nozīmē, ka armija dronu var izsekot, bet to notriekt ārpus šauri noteiktiem gadījumiem ir sarežģīti (Vācijas Pamatlikuma 87.a pants).

Dānijas piemērs rāda citu risku. Pēc ziņām par droniem pie Kopenhāgenas lidostas policija pārbaudīja radaru datus, videonovērošanu un liecinieku teikto, taču nespēja apstiprināt, ka droni tiešām bijuši klāt. Politiskā retorika bija aizskrējusi tālāk par pierādījumiem (Berlingske, Ground News).

Eiropa bieži spēj saskatīt shēmu. Tā vēl nespēj to droši apturēt. Dažos gadījumos tā vēl nespēj arī pierādīt, ka shēma tiešām pastāv.

How was this article?

Help us get better

Details about this article
Model:
claude-opus-4-6
Generated:
7/4/2026, 3:18:06 AM
Pipeline run:
eu_pipeline_20260704_015011
Watermark:
SynthID (Google's invisible watermark)
Human review:
None before publication
Learn more about our methodology