Krievijas GPS viltošana apiet Latvijas pretgaisa aizsardzību

Telefons atrod tuvāko kafejnīcu, uztverot ļoti vājus signālus no satelītiem aptuveni 20 000 kilometru augstumā. Tie līdz ierīcei nonāk tik klusi, ka gandrīz pazūd radiotrokšņos. Bruņots drons orientējas pēc tā paša principa. Baltijas reģionā šī kopīgā ievainojamība vairs nav tikai tehniska problēma.

Viltus signāls

GPS traucēšana ir rupjš paņēmiens: radiofrekvence tiek pārpludināta ar troksni, līdz satelīta signāls vairs nav uztverams. Šādā brīdī ierīce zina, ka ir „akla”, rāda, ka pozīciju nevar noteikt, un operators var reaģēt.

GPS maldināšana darbojas citādi. Zemes raidītājs pārraida signālus, kas izskatās kā īsti satelītu dati, bet tajos ir iestrādātas nepareizas koordinātas. Drons tām notic, aprēķina aplamu atrašanās vietu un turpina lidojumu ar pilnu pārliecību, ka viss darbojas.

Traucēšana ir sarunas pārbļaušana. Maldināšana ir svešinieks, kurš zina paroli.

Krievija Baltijas reģionā GPS traucē jau gadiem. Pāreja uz maldināšanu ir bīstamāka, jo kļūdu ir grūtāk pamanīt. No Kaļiņingradas nākošie traucējumi tagad skar teritorijas, kas pārsniedz 400 kilometrus. 2026. gada janvārī Lietuvas gaisa telpā vairāk nekā 1 400 civilās aviācijas lidmašīnu ziņoja par navigācijas anomālijām, kas ir par 40 % vairāk nekā 2025. gadā. „Finnair” pārtrauca reisus uz Igaunijas Tartu lidostu, jo nosēšanās procedūras, kas balstās GPS datos, kļuva neuzticamas. Piloti ziņo arī par situācijām, kad kabīnē kruīza augstumā ieslēdzas brīdinājums „PULL UP!”, jo maldinātas koordinātas lidmašīnu sistēmām rāda atrašanos zem zemes.

Mācības, kuras Zviedrijai nācās atsākt trīs reizes

Zviedrijas militārās mācības „Aurora 26” Gotlandē šopavasar NATO sabiedrotajai valstij parādīja, ko nozīmē karot apstākļos, kuros GPS vairs nav drošs atskaites punkts. Ukrainas dronu vienības, kas bija uzaicinātas ar vairāku gadu frontes pieredzi tieši šādos apstākļos, tik pārliecinoši pārspēja Zviedrijas spēkus, ka militāristiem simulāciju nācās sākt no jauna trīs reizes.

Ukrainas priekšrocība nebija labāka tehnika. Tā bija pielāgošanās. Karš Krievijas elektroniskās karadarbības apstākļos operatoriem iemācījis lidot arī bez GPS, izmantojot vizuālu reljefa salīdzināšanu un triangulāciju no zemes stacijām. Zviedrijas spēki, kas gatavoti cīņai pret tradicionāliem gaisa draudiem, līdzvērtīgas taktikas nebija izstrādājuši.

Mācības izgaismoja strukturālu problēmu. NATO pretgaisa aizsardzība pamatā būvēta, lai atklātu ātras, augstu lidojošas lidmašīnas ar lielu radara atspoguļojumu. Mazie droni lido zemu un lēni, un radarā tie daudz vairāk līdzinās putnam nekā iznīcinātājam.

Latvija: kad plaisa eksplodē

Šī neatbilstība kļuva taustāma 2026. gada 24. maijā. Bruņots drons ar sprāgstvielām eksplodēja degvielas noliktavā Rēzeknē, NATO teritorijā. Valsts sensori to nepamanīja. Par sprādzienu ziņoja vietējie iedzīvotāji. Varas iestādēm bija vajadzīgas piecas stundas, lai reaģētu.

Latvijas augstākais ģenerālis Leonīds Pudāns sniedza līdz šim tiešāko atzīšanos par atklāšanas sistēmu izgāšanos, kāda dzirdēta no NATO komandiera: drons „netika atklāts vispār”. Latvijas pagaidu valdībai pēc premjerministres Siliņas 7. maija demisijas nav drošības politikas mandāta, kas ļautu ātri aizvērt šo plaisu.

Izdevumu struktūra rāda disbalansu. Latvija ir apstiprinājusi 3,49 mljrd. € ES SAFE aizsardzības aizdevumos militāram aprīkojumam. Tikmēr ārkārtas sakaru tīklam, kam būtu jābrīdina civiliedzīvotāji par tuvojošos dronu, trūkst 600 000 €. Austrumu flangā modelis atkārtojas: Igaunija šūnu apraides brīdinājumiem atvēlējusi 3,7 milj. €, Somija dronu aizsardzībai — 44 milj. €. Militārie iepirkumi tiek mērīti miljardos. Civilā aizsardzība joprojām ir finansēta par kārtām zemākā līmenī.

Ko Eiropa vēl nav uzbūvējusi

Tie paši GPS signāli, kas vada pasažieru lidmašīnas un neatliekamās palīdzības transportu, tiek izmantoti arī bruņotu dronu novirzīšanai. Elektroniskajam kaujas laukam virs Baltijas nav frontes līnijas.

Ukraina nepieciešamības dēļ jau ievieš navigāciju bez GPS: droni atpazīst reljefu vizuāli vai nosaka atrašanās vietu ar zemes staciju palīdzību, tāpēc maldināšana zaudē jēgu. Eiropas civilā infrastruktūra šo pāreju vēl nav sākusi. Aizsardzībai vajadzīgas divas lietas, kuru pagaidām nav: pietiekami blīvs sensoru tīkls, lai pamanītu mazus un lēnus objektus, un komandvadības struktūras, kas spēj rīkoties, pirms tie sasniedz mērķi.